Dzīvnieku aizsardzības biedrība “Ķepaiņu draugu klubs” brīvprātīgie aicina palīdzēt ielu dzīvniekiem Gulbenes novadā.
Biedrības brīvprātīgā Tīna Žmuida “Dzirkstelei” stāsta, ka ielu kaķu ķeršana bija dažu domubiedru brīvprātīga iniciatīva, uzzinot, ka Nākotnes ielā pie mājas 2/4 mitinās mazi kaķēni lielā salā.
“Kaķēnus noķert bija prioritāte acīmredzamo veselības problēmu un vājās termoregulācijas dēļ. Ķeršanas procesā tika pamanīti arī divi pusaugu kaķi ar vīrusa skartām acīm. Šie pusaugu kaķēni vēlāk arī tika notverti. Kopā šobrīd Nākotnes ielas kolonija ir samazināta par astoņiem kaķiem, starp kuriem vairākas ir kaķenes, kurām šogad jau būtu dzimuši kaķēni. Visiem noķertajiem kaķiem ir pagaidu mājas – trīs atrodas Gulbenē, pieci – Lizumā. Šobrīd visi ķepaiņi tiek ārstēti un saņem nepieciešamo aprūpi,” stāsta T.Žmuida.
Jaunās mājas meklē atbildīgi
Viņa skaidro, ka, ņemot vērā, ka kaķēni ir nākuši no ielas un nav raduši pie cilvēka, būtiska ir to socializācija, līdz ar to jaunās mājas tiek meklētas nesteidzīgi, turklāt arī atbildīgi.
“Esam ieinteresēti, lai katram kaķim būtu siltas mājas un labi saimnieki. Par dažiem kaķēniem interese jau ir izrādīta. Lai nākotnē nodrošinātu noķerto kaķu drošību un labturību, ar katru jauno saimnieku noslēgsim arī vienošanos, kas noteiks saimnieka atbildības. Tiesa, tās nosaka arī Dzīvnieku aizsardzības likums un Mājas (istabas) dzīvnieku labturības un aizsardzības noteikumi, līdz ar to vienošanās būs kā atgādinājums un arī pamats rīcībai gadījumā, ja saistības netiek pildītas.
Neviens no šiem kaķiem nav pelnījis nonākt atkārtoti uz ielas vai nesaņemt nepieciešamo aprūpi,” saka T.Žmuida.
Kaķu sterilizācijas izmaksas sedz pašvaldība
Viņa stāsta, ka pārējos kolonijas kaķus noķert un sterilizēt ir absolūta nepieciešamība, pretējā gadījumā mēs nevaram gaidīt, ka situācija kļūs labāka, jo katrai nesterilizētai kaķenei gada laikā piedzimst vidēji 10 kaķēni, kuri drīz vien turpina vairoties.
“Turklāt arī mūsu divu nedēļu darbam un mērķim samazināt koloniju nebūtu nekādas vērtības. Kaķu noķeršana ir laikietilpīgs process, ar kuru nekas nebeidzas – kaķi ir jāved pie veterinārārsta, jāārstē, jābaro, jāmāca iet uz kastītes un draudzēties ar cilvēku. Kaķu sterilizācijas izmaksas sedz pašvaldība, nepieciešamības gadījumā pašvaldības policija arī aizdod ķerambūri, bet kaķu ķeršanu, uzturēšanu, ārstēšanu, pagaidu izmitināšanu – to pašvaldība nedara. Tiesa gan, neviens kaķis sevi pats pie veterinārārsta neaizved – šobrīd to dara cilvēki, kuriem nav vienalga. Bet, ja ir vienalga vai neredz nepieciešamību, nevēlas iesaistīties, tad kolonijas tikai papildinās, vīrusi izplatās, kaķi mirst no slimībām, aukstuma, tos sabrauc mašīnas vai aiznes lapsas. Ir cilvēki, kuri uz to mierīgi noraugās un uztver kā normalitāti. Labākais, ko varam darīt, lai ierobežotu koloniju palielināšanos – pieaugušajiem kaķiem veikt sterilizāciju un palaist tos ierastajā vidē. Ir cilvēki, kas šīs kolonijas baro, – paldies viņiem par to! Nākotnes ielas gadījumā gan žēl, ka regulārās barotājas neapzinās sterilizācijas nepieciešamību, nekādā veidā nav ieinteresētas sadarboties, tieši otrādi – piekopj uzbrūkošu, agresīvu komunikāciju un attieksmi. Diemžēl lielākie situācijas ķīlnieki ir dzīvnieki. Biedrība “Ķepaiņu draugu klubs” piekopj arī likumsakarīgu principu – atbalstītas ar pārtiku tiek tās kolonijas, kurās kaķi tiek sterilizēti. Nākotnes ielas kaķu kolonija nav vienīgā Gulbenē un novadā. Tieši šobrīd pašvaldība otro reizi veic tirgus izpēti par klaiņojošu dzīvnieku izķeršanu, aprūpi un bezsaimnieku mājas (istabas) dzīvnieku līķu utilizāciju Gulbenes novada teritorijā. Šī ir tāda pamatvajadzība, kuru patiesībā nosaka Dzīvnieku aizsardzības likuma 39. pants, kas vēsta, ka vietējās pašvaldības izveido un uztur dzīvnieku patversmes, izķer, izmitina un aprūpē izķertos un atsavinātos mājas (istabas) dzīvniekus, kā arī izmitina un aprūpē bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušus savvaļas dzīvniekus vai slēdz līgumu ar Pārtikas un veterinārajā dienestā reģistrētu dzīvnieku patversmi. Tomēr ir skaidrs, ka noslēgts līgums ar kādu patversmi situāciju nerisinās – ir nepieciešama aktīva iedzīvotāju iesaistīšanās, pašvaldības ieinteresētība, skaidru atbildību un kārtības noteikšana, plāns. Mēs esam izrādījuši iniciatīvu par tikšanos ar pašvaldības vadītāju Normundu Mazūru un izpilddirektori Antru Sprudzāni, lai sarunātos par šo problēmjautājumu un kopā meklētu risinājumus,” stāsta T.Žmuida.
Dzīvnieku aizsardzības biedrība “Ķepaiņu draugu klubs” ir izveidojusi Facebook.com lapu, kurā informē par savām aktivitātēm. “Aicinām sekot un dalīties ar ierakstiem! Vienlaikus arī aicinām cilvēkus ziedot, lai palīdzētu segt notverto kaķu ārstēšanas, uzturēšanas izdevumus, kā arī pārtikas sagādi kolonijām,” saka T.Žmuida.
Konts ziedojumiem: LV38HABA0551035509481.
