Abonē e-avīzi "Dzirkstele"!
Abonēt

Reklāma

Aicina ziņot par mājas strazdu ar krāsainu gredzenu; viena no divām pētījumu vietām ir Zeltalejā Gulbenes novadā

Foto: pētnieku arhīva.

Jau trešo pavasari Latvijas Universitātes (LU) Bioloģijas institūta Ornitoloģijas laboratorijas pētnieki ar nepacietību gaida atgriežamies iezīmētos mājas strazdus (Sturnus vulgaris), ko iepriekšējās sezonās iezīmēja ar gredzeniem un dažus arī ar ģeolokatoriem.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

“Tā ir jauna metode, kas balstās uz mazu (aptuveni 1,5 g smagu) datu uztvērēju piestiprināšanu pieaugušam putnam, kas reģistrē dažādus parametrus (gaismas intensitāti, gaisa spiedienu, relatīvo paātrinājumu un gaisa temperatūru), pēc kuriem var spriest par putna atrašanās vietu un uzvedību ceļošanas un ziemošanas laikā. Lai šos datus nolasītu, ģeolokators pētniekiem ir jāatgūst – tas datus nenoraida (jo noraidīšanas iespēja padarīto to pārāk smagu), bet tikai uzkrāj. Lai iegūtu datus, zinātniekiem putns ir jānoķer otrreiz un uztvērējs jānoņem,” skaidro LU Bioloģijas institūta Ornitoloģijas laboratorijas vadītājs, vadošais pētnieks Oskars Keišs.

Foto: no pētnieku arhīva.

Viena no tikai divām pētījumu vietām šajā pētījumā ir Zeltalejā. “Pēc 2020. gada ligzdošanas sezonas 2021.gadā mēs atkārtoti noķērām 11 no 10 ar ģeolokatoriem aprīkotajiem 70 mājas strazdiem: 7 no tiem Engures, bet 4 – Gulbenes parauglaukumā,” stāsta O.Keišs.

Pirmie rezultāti no pētījuma parādīja pārsteidzošu atšķirību, ka starpmigrāciju uzreiz pēc ligzdošanas veic tikai visi mūsu novadā novērotie mājas strazdi – tas nozīmē, ka tie ligzdošanas vietu atstāj uzreiz pēc mazuļu izlidošanas jau jūnija pirmajā pusē un aizlido vismaz 250 kilometru tālu. Turpretī gandrīz visi Engures ezera apkārtnes strazdi paliek Latvijā līdz pat oktobrim – novembrim un tikai viens no septiņiem veica starpmigrāciju. “Tas ir jauns atklājums, kas liecina, ka tikai daļa Latvijas strazdu ir pametuši Latviju uz “ķiršu laiku” – pirms tam tika uzskatīts, ka visi mūsu strazdi atstāj ligzdošanas vietas jau jūnijā,” secina O.Keišs.

Pētnieki, protams, pētījumu parauglaukumā arī šogad turpinās pētījumu, taču nav izslēgts, ka kāds mājas strazds varētu izvēlēties ligzdot citur, varbūt pat kaimiņu novados, tādēļ O.Keišs lūdz rakstīt uz e-pastu “oskars.keiss@lu.lv” vai zvanīt pa tālruni 29236300, ja ir pamanīts mājas strazds ar krāsainu gredzenu uz kājas. Pētnieki būs ļoti pateicīgi par katru šādu ziņojumu un vēl pateicīgāki, ja māju īpašnieki atļaus putnu sagūstīt, noņemt datu uztvērēju (ģeolokatoru) un putnu atkal atlaist brīvībā. Pētnieki saka paldies brīvprātīgajiem palīgiem Linardam Eglītim, Jānim un Ārijai Ločmeļiem, kas palīdz lauka novērojumos Zeltalejā.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Komentāri ir slēgti

Komentāri (2)

  1. Izskatās, ka daži cilvēki ir ar mieru pat ganīt blusas, lai tikai nebūtu jādara kas sabiedrībai lietderīgs. Interesanti, kas tiem strazdu pētniekiem algu maksā? Liekas ka tā ir mūsu nodokļu nauda.

    3
    3
  2. Ja visi domātu tā kā tu, pajoļa juzusiņ, tad vispār nekas pasaulē nebūtu ne izpētīts, ne izdarīts. Pimssenči vēl no koka nebūtu nokāpuši, jo baroties taču var arī tāpat.

    6
    2
Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Gulbenes novads - Dzirkstele.lv komanda.