Dzirkstele.lv
Otrdien, 14. jūnijā, aizsardzības ministrs Artis Pabriks un Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš Gulbenē un Litenē piedalīsies komunistiskā genocīda upuriem veltītos piemiņas pasākumos. Par to informē Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta Preses nodaļas vecākā referente Gunta Krevica.
Atceres brīžos piedalīsies arī Valsts prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos Jānis Kažociņš, Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku un Zemessardzes vienību komandieri un virsseržanti, karavīri, zemessargi un jaunsargi, kā arī Gulbenes novada pašvaldības pārstāvji un iedzīvotāji.
Piemiņas pasākums Gulbenes dzelzceļa stacijā pie pieminekļa represētajiem sāksies pulksten 15.00, kur plānotas amatpersonu uzrunas, Nacionālo bruņoto spēku orķestra muzikālie priekšnesumi, ziedu un svecīšu nolikšana. Savukārt pulksten 16.30 atceres brīdis norisināsies Litenes kapos Latvijas armijas karavīru piemiņas vietā, kur paredzētas amatpersonu uzrunas un ziedu un svecīšu nolikšana. Muzicēs Zemessardzes 52. bataljona ansamblis „Junda”.
Atceres pasākuma noslēgumā pulksten 18.00 Latvijas armijas vasaras nometnes vietā Litenē tiks iedegts „Atmiņu ugunskurs”, aizsardzības ministrs, Nacionālo bruņoto spēku komandieris un Valsts prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos sarunāsies ar veterāniem, karavīriem un iedzīvotājiem. Muzicēs Gulbenes vīru senioru vokālais ansamblis “Namejs”.
1941.gada 14.jūnijs ir viena no Latvijas vēstures tumšākajām lappusēm, kad bez brīdinājuma un paskaidrojuma svešumā tika izsūtīti vairāk nekā 15 000 Latvijas iedzīvotāju, kā arī veiktas represijas pret vairāk nekā 400 armijas Latvijas virsniekiem, kuri tobrīd atradās Latvijas armijas nometnes vietā Litenē.
Izsūtītie tika nometināti galvenokārt Krasnojarskas, Novosibirskas un Tomskas apgabalos izvietotajās padomju soda nometnēs. Bieži šajās nometnēs ieslodzītie Latvijas pilsoņi pēc Otrā pasaules kara beigām sagaidīja uz turieni atvestos nākamo padomju represiju upurus. Tikai nelielam skaitam no represētajiem pēc vairāk nekā desmit gadiem bija lemts atgriezties dzimtenē.
Šobrīd vēsturiskā nometnes vieta Litenē tiek labiekārtota ar Aizsardzības ministrijas atbalstu. Savukārt 2001. gadā Litenes kapos tika atklāts memoriāls „Sāpju siena”, kas simbolizē 1941. gada nogalināto un izsūtīto karavīru atdusas vietu.
Ak, tāpēc beidzot tika sakopta Dzelzceļa iela!!! Vismaz tika noslaucītas ziemā kaisītās smiltis.
Ā,tāpēc arī šosejai Gulbene-Balvi kādu gabaliņu noasfaltēja.Tie rīdzinieki uz šosejas no Litenes kapiem varētu izbraukt gar pansionātu,lai redzētu īsto bildi !
Kāda starpība kāpēc? 😀 Jums taču jebkurā gadījumā paliek sakopta Dzelzceļa iela un noasfaltēts šosejas gabals arī pēc 14. jūnija.
Tikai nezin kāpēc to nevar izdarīt savlaicīgi?KĀPĒC TAS NOTIEK TIKAI TAD,KAD KĀDS RĪGAS KUNGS BRAUC?Kāpēc citas ielas netiek sakoptas un citi šosejas gabaliņi arī noasfaltēti?Jācer,ka viņi Gulbenē iebrauca pa Brīvības ielu un redzēja remontu visā krāšņumā !
Litenē arī ceļus izgreiderēja-izirdināja pirms lielā lietus.
es gribu,lai visu šoseju noasfaltē,ne tikai to gabalu,pa kuru brauc izredzētie!Tīrākā acu aizmānīšana ar to visu.Kā tai teicienā-augšā ui,apakšā fui!
Nu gan sačīkstējuši. Piekrītu, ka jāpriecājas, ka vismaz kaut ko sakopa un noasfaltēja! Jāaicina smalki kungi biežāk!:)