Dzirkstele.lv
Pats savā mežā zaudēja kokus desmitiem tūkstošu eiro vērtībā un divus gadus nav tiesīgs tur iet lasīt kaut vai zarus malkai. Šo savu bēdu stāstu nupat ir publiskojis stāmerenietis Dzintars Krevics, tādā veidā brīdinot citus mežu īpašniekus, lai uzmanās no uzpircēju rožainiem solījumiem un nekad neparaksta nevienu līgumu bez iepriekšējas rūpīgas iepazīšanās ar tā saturu.
“Dzirkstelei” viņš saka – viņam pašam personiski šā bēdu stāsta publiskošana neko nedod. “Ko vairs… Viņi ir pārdevuši tālāk un cauri. Juridiski es neko nevaru izdarīt. To, ka mani piešmauks, es sapratu, bet, ka tas notiks tik rupjā veidā, tas ir par traku,” stāsta D.Krevics.
Stāmerienas pagastā nepilnus sešus hektārus meža mantojusi Dzintara mamma, kura savam dēlam arī uzticējusi rūpes un saimniekošanu īpašumā. Viņš atzina, ka dokumentu kārtošana, lai īpašumu piefiksētu zemesgrāmatā, vienmēr tikusi atlikta uz “pēc tam”, jo pašam izstaigāt visas instances grūti un arī naudas neesot bijis. Tad pēkšņi Dzintaru uzmeklēja labdari, kuri bija gatavi visus nepieciešamos dokumentus nokārtot viņa vietā, taču par to jāmaksā atlīdzība.
Dzintars mudināts nokārtot pilnvaru, lai uzņēmuma pārstāvji varētu kārtot itin visus jautājumus, kas saistīti ar meža dokumentāciju, turklāt mutiski vienojušies, cik daudz meža par 9455 eiro atlīdzību uzņēmums drīkst izstrādāt. Runāts, ka Dzintaram būs malka un ka viņam paliks 3 hektāri meža zemes. Rezultātā D.Krevics vispār zaudējis tiesības uz sava meža kokiem 5,8 hektāru platībā un turpmākos divus gadus nav tiesīgs tur iet traucēt.
Viņš piezvanījis uz uzņēmumu, bet tur teikts: “Pats parakstīji, ko tu vēl gribi?!” Teikts – uzņēmumam bijuši lieli izdevumi. D.Krevics secina – uzņēmums sev par labu visus papīrus sakārtoja un viss kārtībā. Bet stāmerenietis ir palicis bez malkas un bez tiesībām iet savā mežā kaut vai zarus salasīt.
D.Krevics stāsta – neesot arī naudas, lai nopirktu malku. Uz “Dzirksteles” rosinājumu vērsties pēc atbalsta malkas iegādei pašvaldībā, viņš teica – tas ir problemātiski, jo mitinās dzīvoklī, kura īres tiesības nav nokārtotas. “Lai pieteiktos uz apkures pabalstu, ir jābūt šādam līgumam! Reizēm cilvēki “neklapē ar ausīm”, uzskata – domes sēdes lēmums ir par palīdzības sniegšanu un ar to pietiek. Nepietiek! Tomēr nav neizdarāmu lietu. Ir jāsaņemas un jānoslēdz līgumsaistības. Ir minimālās prasības, kuras ir jāizpilda,” saka Gulbenes novada domes priekšsēdētājs Andis Caunītis.
– Diāna Odumiņa
Brīdina citus, bet ne firmas nosaukums ne darboņu vārdi neizskan?
SIA “‘BONO”, ex SIA Dižozols . Bija TV sižets. Ne jau pirmais šāds gadījums.
Bet nelasīt līgumu arī ir stulbuma kalngals! It īpaši, par tik lielām naudām. Droš ka darba līgumus, tā īsti neviens nelasa gulbenes gaterī…
Gan jau nauda tik tajā brīdī rēgojās acīs tāpēc neko nelasīja tik drukāja virsū
Jo skanīgāka nosaukums,jo lielāki zaļi,jo lielāks uzņēmums jāzog vairāk,lai pabarotu tur sēdošos liekēžus.glupam saimniekam tā arī vajag
Ja saimnieks ir glups, tas nenozime kad viņu tagat var slaukt pa pliko.
Pats TV stāstīja, ka parakstīja līgumu nelasot un arī filmēšanas laikā nebija izlasījis. Brīnums, ka vispār nav pazaudējis īpašumu.
Dokumentu kārtošana izmaksātu vienu-divus tūkstošus, vienu reizi aiziet pie jurista un otru – pēc zemesgrāmatas.Viss!
Ja cilvēks ir slinks un nerūpējas par īpašumu, tad atnāks tādi kā Dižozols (Bono timber) un aplasīs pliku.
Zarus un kritalas var ņemt vienmēr, ja nav skaidrs – sazvanīties ar mežsargu. Pat to izdarīt par slinku.
Tur vēl tiesu izpildītāji nāk virsū – tas arī slinkuma un nolaidības pēc
Viņš domāja ka apmānīs dižozolu bet sanāca otrādi!!!
Neesot naudas par ko malku nopirkt… – bet kur visi 9455 eur palika???
Var arī pakonsultēties ar kādu vietējo meža izstradātāju,par aprunāšanos naudu neprasa.izmantojiet paziņu rekomendāciju.lielakoties vietējais-mazais darbonis samaksa vairāk nekā lielie zīmoli.mans pirkuma līgums sastāv no pāris teikumiem,viegli saprast ko tad pērk un pārdod.citim darboņiem līgums īsti kopotie raksti,ka vienkāršām cilvēkam saprast
Cik viņam gadu?
Es neslatos TV, bet,ja Diźozols nomainīja nosaukumi uz BONO, tad viņi centīgi slēpj pēdas par kaut kādiem darījumiem, jo nosaukuma maiņa te būtiska, lai tālāk varētu mānīties un līgumus falsificēt.