Izskatītu piedāvājumu apvienoties ar Gulbenes un Balvu slimnīcu
SIA “Madonas slimnīca” mediķi par pacientu trūkumu nevar sūdzēties. Tieši otrādi – neiespējami uzņemt stacionārā visus gribētājus, jo valsts finansējums šāgada otrajam pusgadam, salīdzinot ar pirmo pusgadu, ir samazināts par 60 procentiem. Nācies slēgt 75 gultas. Pašlaik atvērtas tikai 50.
“Vidēji slimnīcā pacientu ārstējam 5,5 dienas, vidēji dienā varam uzņemt tikai 9 pacientus. Taču vismaz jūlijā stacionārā vidēji atradās 70 pacienti, tāpēc tagad darām visu iespējamo, lai pacientus varētu izrakstīt vidēji pēc 3,5 dienām. Pretējā gadījumā slimnīcai būs ļoti lielas finansiālas problēmas. Tāda ir matemātika,” “Dzirkstelei” saka Madonas slimnīcas valdes priekšsēdētājs Bruno Kokars.
Viņš klāsta, ka šāgada septiņos mēnešos tikai tāpēc vien, ka nebija iespējams atteikt pacientiem stacionāro palīdzību, pārtērēti jau aptuveni 95 000 latu, kurus neviens slimnīcai nesamaksās. Lai slimnīca finansiāli izdzīvotu, tur arvien biežāk pacientiem piedāvā iespēju ārstēties dienas stacionārā vai arī izvēlēties plānveida operāciju, par kuru pacients pilnībā maksā pats.
Ārstē arī gulbeniešus
B.Kokars saka, ka SIA “Madonas slimnīca” īpašnieks – šobrīd Madonas rajona padome, bet ar 1.oktobri Madonas novada dome – izskatītu priekšlikumu apvienoties ar Gulbenes un Balvu slimnīcu, ja šāds piedāvājums būtu. Prakse liecina, ka gulbenieši un balvenieši jau tagad nesmādē Madonas slimnīcu.
Tā kā mūsu slimnīca ir specializējusies traumatoloģijā, uz turieni “ātrie” ārstēties ved arī Gulbenes un Balvu, nereti arī Jēkabpils pacientus. “Tagad sniegt neatliekamo palīdzību papildu pacientiem Madonas slimnīcā kļūst problemātiski, jo trūkst valsts finansējuma,” saka B.Kokars.
2006.gadā Madonas slimnīcā ārstējās 36 traumatoloģijas pacienti no Gulbenes, kas veidoja 4 procentus no visa pacientu kopuma, 2007.gadā – 63 pacienti (6 procenti), 2008.gadā – 125 pacienti (10 procenti), 2009.gada pirmajā pusgadā – 83 pacienti (13 procenti).
Savukārt no Balviem Madonas slimnīcā 2006.gadā ārstējās 44 pacienti (4 procenti no visiem traumatoloģiskajiem slimnīcas pacientiem), 2007.gadā – 57 pacienti (6 procenti), 2008.gadā – 117 pacienti (9 procenti) un 2009.gada pirmajā pusgadā – 74 pacienti (12 procenti).
Samazina maksas pakalpojumu cenas
Plānveida operācijas jau līdz šim Madonas slimnīcā pacientiem, kuri gribēja apiet rindu, bija pieejamas par maksu. B.Kokars skaidro, ka to varēja atļauties: “ja ir pieprasījums, tad ir arī piedāvājums”. Taču šobrīd slimnīcā mēģinot šīs cenas samazināt. Plānveida operācijas Madonas slimnīcā nav lētas.
“Visur šodien samazina cenas, mēs arī neatpaliekam. Ņemam vērā pacientu maksātspējas samazināšanos, kā arī to, ka slimnīcā esam samazinājuši štatus par trim ārstu štatu vienībām un 40 pārējā personāla vietām. Divas reizes par 15 procentiem esam samazinājuši tarificētās algas un noņēmuši piemaksas darbiniekiem,” stāsta B.Kokars.
Tajā pašā laikā ir ievērojams tādu pacientu skaits, kas nav spējīgi samaksāt par izmantoto gultas vietu, ārstējot slimnīcā akūtu saslimšanu. Kopējais pacientu parāds slimnīcai par pirmo pusgadu ir aptuveni 6600 latu. Slimnīca savus pacientus tiesā nesūdz un kreditorus viņiem neuzsūta, bet komunicē ar šiem pacientiem ar vēstuļu starpniecību, mudinot pamazām samaksāt parādu.
Vai var slēgt slimnīcu?
B.Kokars atzīst, ka ir bažas par Madonas slimnīcas nākotni, piemēram, veselības ministres Baibas Rozentāles izteikums par to, ka Latvijā pietiek ar trim slimnīcām Rīgā un desmit laukos, mudina domāt, ka Vidzemē gana ar slimnīcu Valmierā. “Baidāmies par nākotni, taču tas nenozīmē, ka vairs nav jāstrādā,” uzsver B.Kokars.
Viņš saka, ka Madonas slimnīca meklē dažādus variantus pastāvēšanai nākotnē. Lēmums ir īpašnieka ziņā.
