Atjauno ciema simbolu – norāde uz Letēm ir pašu vietējo iedzīvotāju savulaik izgatavota un uzlikta

Beļavas pagastā ir atjaunota norāde ar rudu lapsu galā uz ciemu Letes. Tas ir šī ciema simbols, jo savulaik Letēs bija kažokzvēru audzētava. Vislielākais prieks par paveikto ir vietējiem iedzīvotājiem un arī Valdim Erlatam, kurš ir šobrīd atjaunotās ciema norādes sākotnējais autors.

To, kā zīme tika atjaunota, “Dzirkstelei” zina pastāstīt vietējā iedzīvotāja Sarmīte Timošenko no Letēm.

Dod savu artavu

“Kādreiz Letēs bija saimniecības direktore Zaiga Vīksne, viņai te auga mazmeitas – divas māsiņas. Tagad viņas dzīvo Rīgā. Abas ar savām ģimenēm bija atbraukušas uz Letēm ciemos pie manis. Te viņas jūtas labi. Viena no viņām ir izdomājusi rakstīt par Letēm grāmatu. Viņa to ir uzņēmusies. Savukārt otra, pamanot, ka norāde uz Letēm ir tik bēdīgā stāvoklī, sarūsējusi, nolēma arī dot savu artavu Letēm. Viņa apņēmās sponsorēt šīs norādes atjaunošanu. Mans pienākums bija atrast meistaru, kas to varēs paveikt, un tas bija Māris Kļaviņš no Beļavas. Viņš piekrita, un tā tapa atjaunotā norāde “Letes”. Sākumā domāju, ka šie darbi jāsaskaņo ar pagastu, bet noskaidroju, ka ne, jo tā ir pašu vietējo iedzīvotāju savulaik izgatavota un uzlikta norāde. Tagad sociālajos tīklos ir tāda atsaucība no cilvēkiem! Visi tie, kas te braukuši, mūsu pašu bērni, kas izauguši, un citi ciemiņi, kas te braukuši, priecājas un dalās ar šo informāciju, rakstot labas atsauksmes,” stāsta S.Timošenko.

Viņa arī zina teikt, ka šobrīd Letēs dzīvo aptuveni 60 cilvēki. “Varbūt pat mazāk,” prāto viņa. Norādi “Letes” savulaik vietējie iedzīvotāji izgatavoja paši un uzlika pagājušā gadsimta 70.gados. “Tā ideja bija mūsu mehāniķim Imantam Ķīsim. Viņam gribējās kaut ko oriģinālu, un mums pašiem ir savs mākslinieks Valdis Erlats, kurš arī ir šīs norādes zīmējuma autors. Kad norāde bija gatava, vietējie to arī uzstādīja. Toreiz jau nebija nekādu krānu. Piedzina apakšā smago mašīnu, un puiši uzlika šo zīmi. Pēc tam to jau vienu reizi atjaunoja, un tagad sanāk, ka šī zīme ir atjaunota otru reizi. Tagad mūsu pašu cilvēki priecājas un cits citam jautā: vai jau redzēji atjaunoto zīmi? Esmu gandarīta, ka ir paveikts šis darbs! Esmu Letu patriote un pateicīga par paveikto!” uzsver S.Timošenko.

Tās izgatavošana nemaz nebija tik viegla

Arī “Dzirkstele” devās uz Letēm. Ierodoties Letēs, skats atgādina Dieva aizmirstu nostūri. No kādreizējās rosības, kad tajā darbojās lapsu ferma, vairs pāri nav palicis gandrīz nekas. Pussabrukušas mājas, noplukusi autobusu pietura un tukšums.

Letes kā ciems sāka attīstīties vien 1953.gadā un kā apdzīvota vieta vairāk vai mazāk bija plānota tieši kažokzvēru audzēšanas personāla vajadzībām. Līdz ar lapsu fermas likvidāciju arī dzīve ciematā gandrīz apstājās. Tiesa, teritorijas ap mājām, kurās vēl dzīvo cilvēki (pārsvarā vecāka gadagājuma), ir sakoptas. Starp kartupeļu vagām var manīt arī puķes un zem logiem pa kādam eksotiskam košumkrūmam. Iedzīvotāju skaits ir sarucis nu jau krietni zem simta un sastapt kādu vietējo nemaz nav tik viegli.

Tomēr “Grantskalnu” mājās “Dzirkstele” satiek Valdi Erlatu, kurš ir šobrīd atjaunotās ciemata norādes sākotnējais autors. Pats gan viņš par savu veikumu runā atturīgi un par mākslas darbu to neuzskata, tomēr pa šiem gadiem tas kaut kādā veidā ir kļuvis par šis apdzīvotās vietas simbolu.

“Tas bija ļoti sen, kad viss mums grozījās par un ap lapsām. Tad arī es uzzīmēju šo simbolisko dzīvnieku, kurš vēlāk mūsu darbnīcās pārtapa par zīmi, un man ir prieks, ka nu tā ir atjaunota. Pats uzraksts “Letes” nu ir ar mūsdienīgākiem burtiem, toreiz tie bija vecajā stilā, bet, es teiktu, šis man pat patīk labāk. Te gan dažiem domas dalās, bet katram jau savs redzējums. Pati zīme toreiz tika izveidota no alumīnija, un tās izgatavošana nemaz nebija tik viegla. Tagad vienkārši izgriež, bet toreiz darbnīcās strādnieki visu siluetu izurba un vēlāk apstrādāja. Tas bija nopietns darbs. Šis simbols tolaik tika uzkrāsots arī uz visiem transportlīdzekļiem, kas bija fermas rīcībā, un vēl šodien tas redzams uz viena no traktoriem,” stāsta Valdis.

Dodamies meklēt vēsturisko traktoru, kas vientuļi stāv kartupeļu lauka malā un vēl joprojām pilda savas funkcijas. Pa ceļam nobraucam garām garāžu rindai, par kurām Valdis skumīgi nosaka: “Jā, kādreiz tās bija pilnas ar tehniku, bet nu tas viss ir izputējis. Tāpat kā lapsu ferma. Laikam jau tam visam nav pieprasījuma. Tagad mākslīgās ādas, bet tās noteikti nav labākas. Viss dabīgais sadalās un nekas neiet zudumā, bet no mākslīgajām ir pārpalikumi, un tas nav ekoloģiski pareizi. Arī tos, kas cīnās par šādu fermu likvidēšanu, es neatbalstu, tā ir, ka viss pakārtots cilvēkiem,” saka Valdis.

Ar lapsu fermas likvidāciju Letēs tika likvidētas darba vietas, iztikas līdzekļi daudzām ģimenēm un pat vesels ciems vai vismaz tā attīstība.

-Inita Savicka, Gatis Bogdanovs

Fakti

Apdzīvotā vieta Letes izveidojusies pēc 1953.gada pie jaunizveidotās kažokzvēru (lapsu) fermas. Iedzīvotāju skaits: 1970.gadā – 258, 1979.gadā – 226, 1989.gadā- 225, 2000.gadā – 182, 2011.gadā – 110, 2021.gadā – 72.

Avots: “Vikipēdija”