Tālavas zemju dalīšanas līguma (1224) jubilejas gadā biedrība “Krustalīces mantojums” aktualizē Gulbenes vēsturiskā centra daudzslāņaino pagātni, organizējot zinātniskos lasījumus “Gulbenes vēsturiskais centrs laikā un telpā”.
Lasījumi norisināsies 13.jūlijā pulksten 13.00 Gulbenes evaņģēliski luteriskajā baznīcā.
Biedrības “Krustalīces mantojums” pārstāve Daira Karole informē, ka par Gulbenes vēsturiskajam centram nozīmīgām tēmām pētījumus prezentēs četri speciālisti. Vēsturnieks Jānis Polis piedāvās ielūkoties Gulbenes pilsnovada vēsturē un baznīcas attīstībā. Vēsturniece Ineta Bauere atklās Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejā rodamās liecības par Gulbenes vēsturisko centru. Ainavu arhitekte Ilze Māra Janelis piedāvās izzināt Gulbenes vēsturiskā centra kartogrāfisko dokumentu liecības. Savukārt ar pirmā profesionālā latviešu ērģelnieka gulbenieša Jāņa Krastiņa panākumiem iepazīstinās mūzikas pedagoģe Daira Karole. Zinātnisko lasījumu laikā būs iespēja baudīt Amandas Cirpones ērģeļmūzikas priekšnesumus.
Zinātniskie lasījumi tiek organizēti ar Gulbenes novada “Kultūras projektu konkursa 2024” finansiālu atbalstu.
Vai ir ietverts Vecgulbenes muižas ķīlas fakts, kuram pateicoties, Izabelas vīrs Ferdinands fon Cepelīns varēja īstenot savu patentēto atklājumu, uzbūvējot pasaulē pirmo gaisa transportlīdzekli dirižabli “LZ1”, tā sauszemes un ūdens satiksmes veidiem pievienojot trešo – gaisa un atklājot gaisa satiksmes ēru! Viss pārējais apskatāmais Gulbenes vēsturē nozīmes ziņā ir zem šī fakta!
Kara dēļ šobrīd nevar piesaistīt finansējumu atbilstošai arī Gulbenes novadnieka Cepelīna pasaules izcilības veikuma, kas mainīja pasauli, godināšanai. Tas, ko varam, ir apzināt un savā apziņā lepoties ar viņa sasniegumu, kas bez Vecgulbenes muižas ķīlas (1897) nebūtu īstenojams. Saprast, ka mūsu novads nav niecība, kā esam paraduši to uzskatīt:)! Mēs neesam sliktāki par Kuldīgu (īstenībā labāki). Tikai vajag pareizi salikt prioritātes un sākt darīt!
Par šo faktu pirmo reizi uzzināju Harija Kalniņa grāmatā “PASAULES IZCILĀKIE IZGUDROTĀJI UN ZINĀTNIEKI” (183. lpp.).