Arī šajā gadā vilku uzbrukumi turpinās. Viens no tiem kārtējo reizi fiksēts Gulbenes novadā. Vilki nokoduši sešas aitas kādā saimniecībā Beļavas pagastā. To fiksējis Valsts meža dienests.
Dienesta apkoptā statistika liecina, ka šogad, piemēram, Balvu novadā vairākās vietās vilki ievainojuši suņus, savukārt Jēkabpils novadā vilks suni nogalinājis.
Aitas bija nojumē
“Dzirkstele” sazinājās ar nokosto aitu īpašnieku, kurš stāsta, ka viņam šī ir pirmā reize, kad vilki saplosījuši aitas. Aitas bija nojumē, bija arī elektriskais gans, bet tas vilkiem nav traucējis. Bija aitas, kas apēstas, citas – saplosītas. “Tās aitas, kas palika, sadzinu kūtī,” stāsta aitu saimnieks. Vilks ir plēsējs, un, ja ir sajutis, ka viegli var tikt pie ēdiena, ieradīsies atkal.
Risks paliek arvien lielāks
Latvijā jau ir beigusies 2025./2026. gada vilku medību sezona, kuras laikā nomedīti 370 vilki, kas ir maksimālais pieļaujamais nomedīšanas apmērs. Šajā medību sezonā visvairāk vilku nomedīts Madonas novadā – 39 dzīvnieki, Valmieras novadā – 31 vilks, kā arī Gulbenes novadā – 23 vilki.
Latvijas Mednieku savienības valdes priekšsēdētājs Juris Buškevics “Dzirkstelei” saka, ka risks saistībā ar vilku uzbrukumiem paliek arvien lielāks, jo vilku populācija pieaug.
“Kad atļautais vilku skaits jau ir nomedīts, kā tas ir šobrīd, ir steidzami jārīkojas medību koordinācijas komisijai. Katrā novadā tāda ir. Šī komisija pieņem lēmumu, ka vilki ir jāmedī, un Valsts meža dienestam aizsūta šādu komisijas lēmumu. Dienests solīja, ka atļauju izsniegšot. Tas ir jaunums. Medību koordinācijas komisijas vadītājs parasti ir viens no novada pārstāvjiem (medību koordinācijas komisijas priekšsēdētājs Gulbenes novadā ir novada domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Babris – red.), un, piemēram, nokosto aitu saimniekam nekavējoties jāzvana un jāziņo par situāciju. Protams, jāziņo arī Dabas aizsardzības pārvaldei un Valsts meža dienestam,” stāsta J.Buškevics.
Dziļais sniegs ietekmē vilku aktivitāti nākt tuvāk apdzīvotām vietām. J.Buškevics skaidro, ka vilks vienmēr iet mazāko pretestības ceļu un mēģina iegūt sev barību tur, kur ir visvieglāk.
“Ja ir dziļš sniegs, tad vieglāk ir tuvoties apdzīvotām vietām un mēģināt tur kaut ko dabūt, nekā mēģināt pa dziļo sniegu ielenkt kādu meža dzīvnieku. Ja vilks ir guvis vieglu medījumu, tad viņš noteikti atkārtos. Vilki nesmādē arī suņus. Pavisam nesen vilki saplosīja medību suni,” stāsta J. Buškevics.
Viņš uzskata, ka nomedījamo vilku limitam sezonā vajadzētu būt 500. “Tas būtu pats minimums. Mēs varētu arī 800 nomedīt,” saka J.Buškevics.
