No ēkas nocelts tornītis un tā vietā uzlikts pagaidu jumts, tiek kārtotas formalitātes īpašuma tiesību iegūšanai
19.gadsimtā celtā un ilgstoši pamestībā esošā Galgauskas Svētā Jāņa Kristītāja pareizticīgo baznīca ir pārmaiņu gaidās. Rūpes par tās atjaunošanu uzņēmusies biedrība “Baznīckalns”, kura pirms četriem gadiem nodibināta ar mērķi saglabāt un atjaunot baznīcu Galgauskā, tās arhitektūru un apkārtējo vidi, kā arī pēc tam turpināt uzturēt šo vietu, veicināt tās atpazīstamību.
Biedrības “Baznīckalns” pārstāvis Kaspars Grīnbergs “Dzirkstelei” saka, ka šonedēļ ir nocelts un drošā vietā zem jumta ir nolikts baznīcas kupols, lai ar laiku to restaurētu. Kupola vietā baznīcai uzlikts pagaidu jumts. Šobrīd nekādi citi darbi uz vietas nenotiek.
Biedrība visas darbības ar Galgauskas baznīcu veic un turpmāk veiks tikai ziedojumu un cita atbalsta finansējuma piesaistes veidā, piemēram, no fondiem, no Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes. Atbalsta arī vietējie cilvēki, piemēram, Stanislavs Gžibovskis ar tehniku, stāsta K.Grīnbergs. “Šobrīd mēs tādā pašdarbības līmenī darbojamies, cenšamies saglābt, kas saglābjams, lai nesabruktu viss,” viņš saka.
Biedrība pašlaik strādā pie baznīcas īpašuma tiesību jautājuma sakārtošanas. Šobrīd ēka ir bezsaimnieka īpašums. Latvijas pareizticīgo konfesija oficiāli ir atteikusies no dievnama Galgauskā, jo šeit nav vairs draudzes, stāsta K.Grīnbergs. Esot pat oficiāli dokumenti sakarā ar šo atteikšanos.
“Ceru, ka tiksim līdz brīdim, kad varēsim baznīcu iegūt īpašumā, tad arī vieglāk būs piesaistīt finansējumu, lai strādātu pie baznīcas konservācijas un atjaunošanas. Bet, kamēr būve mums nepieder, mēs nevaram iet uz novada būvvaldi un pasūtīt projektu,” viņš saka.
Ar iniciatīvu saglabāt baznīcu Galgauskā kā vietējas nozīmes arhitektūras pieminekli pirmais klajā esot nācis zem ēkas esošās zemes sākotnējais īpašnieks – ārsts Vilnis Lietuvietis. Viņam mamma bijusi kristīta Galgauskas baznīcā.
“Vairākus gadus pēc kārtas tika rīkotas talkas ap baznīcas zemi, bet nebija nekādu lielāku centienu. V.Lietuvietis mani piesaistīja, jo esam labi sen pazīstami. Arī man kultūras vērtības nav svešas. Dzīvē kopumā es darbojos celtniecības jomā, līdz ar to man ir tehniska pieeja šim pasākumam. Kopīgiem soļiem lēnā garā iesim uz priekšu. Tagad zeme zem baznīcas pieder biedrībai “Baznīckalns”. Mēs tā aktīvāk mēģinām to lietu darīt,” teic K.Grīnbergs.
Svētā Jāņa Kristītāja pareizticīgo baznīca Galgauskā atrodas grūti pieejamā vietā mežā. Pirms kāda laika tā bija burtiski ieaugusi kokos. Ēka ir pamesta kopš pagājušā gadsimta sešdesmitajiem gadiem.
Baznīcas kultūrvēsturisko nozīmi ir centies izcelt mākslinieks Ivars Drulle ar viņa tur rīkotajām mākslas akcijām. Baznīcu iecienījuši arī dīvainu rituālu piekopēji un vandaļi.
Baznīca uzcelta laika posmā no 1850. līdz 1860.gadam. Pie baznīcas atrodas Galgauskas baronu Mengdenu dzimtas kapi. Viens šo kapu piemineklis ir atzīts par vietējas nozīmes mākslas pieminekli.
#SIF_MAF2024 #manspagastsmanapilsēta
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Dzirkstele”. Publikācija tapusi projektā “Mans pagasts, mana pilsēta” sadarbībā ar laikrakstiem “Staburags”, “Zemgales Ziņas”, “Bauskas Dzīve”, “Ziemeļlatvija”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Latvijas Avīze”.
Malaci…lai izdodas atjaunot baznicu..tas ir svetigs darbs taa ir garigaa un kulturvesturiskaa celtne…ja tev ir iespeja uzcel savu baznicu….vai ziedo tas tapsanai…..un atceries ka .ta vajadziga vairak nevis dievam bet tev.