Bez centrālapkures palikušā Druvienas kultūras nama situācijas risināšana ir pašvaldības pienākums. Kāds šajā sakarā ir Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP) viedoklis?
Atbildi “Dzirkstelei” sniedz NKMP sabiedrisko attiecību speciāliste Linda Zonne-Zumberga: “Druvienas kultūras nams ir reģiona nozīmes arhitektūras piemineklis, kurā atrodas arī valsts nozīmes mākslas piemineklis – panno “Druvienas dziesma”. Praktiski tas nozīmē, ka gan ēkai, gan mākslas pieminekļiem ir ekspertu noteiktas saglabājamās vērtības, kas to īpašniekiem jāaizsargā, nodrošinot atbilstošu uzturēšanas un apsaimniekošanas režīmu. Tāpat tas nozīmē, ka jebkādas izmaiņas kultūras pieminekļa oriģinālajos interjera elementos – tajā skaitā ozolkoka durvju, logu vai citu autentisku elementu restaurācija, atjaunošana vai nomaiņa – ir veicamas tikai ar NKMP saskaņojumu.”
Viņa arī uzsver, ka īpašniekam – pašvaldībai – ir tiesības rīkoties ar savu īpašumu, taču, ņemot vērā statusu, rīcība nedrīkst apdraudēt kultūras vērtības. Lai uzturēšanas un atjaunošanas procesi noritētu pēc iespējas veiksmīgāk un atbilstošāk mantojuma saglabāšanas principiem, NKMP nodrošina iespēju saņemt konsultācijas no zinošiem ekspertiem.
“Kā esam iepriekš vēstījuši, NKMP ir secinājusi, ka ēkā pastāv komplekss bojājumu kopums un par konstatētajiem riskiem ir informēta Gulbenes novada pašvaldība. NKMP turpinās sadarboties ar pašvaldību, lai rastu risinājumus, kā, ņemot vērā arī pašvaldības finansiālās iespējas, nodrošināt vērtību saglabāšanu. NKMP uzdevums nav lemt par Gulbenes novada pašvaldības īpašumā/valdījumā esošo kultūras pieminekļu apsaimniekošanas modeli, bet skaidrot, kādi minimālie priekšnoteikumi ir nodrošināmi to ilgtermiņa saglabāšanai. NKMP speciālistiem ir plaša pieredze darbā ar kultūras pieminekļiem visā Latvijā, un tā liecina, ka visās situācijās iespējams rast risinājumus, galvenais ir visu iesaistīto pušu sadarbības,” saka Linda Zonne-Zumberga.
Uzziņai
● Atbilstoši likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 11. pantam kultūras pieminekļa īpašniekam ir pienākums ievērot likumus un citus normatīvos aktus, kā arī norādījumus par kultūras pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu, kā arī laikus informēt NKMP par katru bojājumu, kas radies īpašumā (valdījumā) esošajam valsts un reģiona nozīmes kultūras piemineklim.
● Likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 21. pants nosaka, ka jebkādi kultūras pieminekļa konservācijas, restaurācijas, remonta vai citi darbi, kas var ietekmēt pieminekļa materiālo substanci, ir veicami tikai ar NKMP rakstveida atļauju un tās kontrolē.
● Ministru kabineta noteikumu Nr. 720 35.1. punkts noteic, ka NKMP atļauja nepieciešama jebkurai konservācijas, restaurācijas vai citai darbībai kultūras piemineklī, ja tās rezultātā radušās izmaiņas var skart pieminekļa apjomu, telpisko struktūru, plānojumu, virsmu apdari, faktūru, kolorītu vai komplektāciju, kā arī jebkurai rīcībai, kas var negatīvi ietekmēt tā oriģinālo substanci un autentiskumu.
AVOTS: LIKUMI.LV
