Otrdiena, 24. marts
Mirdza, Žanete, Žanna
weather-icon
+3° C, vējš 3.08 m/s, R-ZR vēja virziens

“Dzērves”— mājas ar labestības sajūtu (12)

Egons Kliesmets: “Darbiniekiem atgādinu — arī paši reiz te varam nonākt kā klienti.”

“DZĒRVĒS” CIEMOS atnākusi Daukstu pagasta bibliotekāre Ingrīda Rubene. Viņa sagatavojusi stāstījumu saistībā ar Gulbenes 98. dzimšanas dienu. Foto: Diāna Odumiņa

Darbīgs trešdienas rīts. Ir notīrīts sniegs apkārt bijušajai Daukstes pamatskolai, kur jau deviņus gadus pašvaldība ierīkojusi sociālās aprūpes namu “Dzērves”, kas ir vairāk nekā skaists nosaukums. Dzērves – tie ir dejojoši putni. Ilgmūžības simbols.

Pie ieejas ēkā uz soliņa saulītē murrā kaķis. Ienākot telpās, ir jāpaskaidro ierašanās iemesls un jāparakstās apmeklētāju grāmatā.

RĪTS IR SĀCIES. “Dzērvēs” uz otro brokastu laiku iemītnieki pulcējas foajē. Būs kafijas dzeršana un kopā būšana. Foto: Diāna Odumiņa

Foajē pulcējas iemītnieki uz kopīgu kafijas dzeršanu. Klātesošo apkalpošanā rosās darbinieces un tie klienti, kuri to vēlas un kuri var, jo esot arī tādi, kuriem ir izteikti kustību traucējumi vai kuriem nepatīk burzma un viņi vēlas būt savās istabiņās – “Dzirkstelei” saka namatēvs, aprūpes centra vadītājs Egons Kliesmets. Viņš uzsver, ka klientu brīvā griba ir jārespektē, lai ikviens justos kā mājās, nevis kā cietumā.

SIRSNĪGI kā zvaniņš ar klientiem sarunājas un katru uzmundrina sociālā darbiniece Gita Gorbenko. Viņai izdodas radīt ģimenisku vidi. Foto: Diāna Odumiņa

Notiek sarunas, fotografēšanās. Sociālā darbiniece Gita Gorbenko stāsta – esot internetā izveidota “WhatsApp” grupa, kurai piesaistīti klientu tuvinieki, arī tādi, kuri ārzemēs. “WhatsApp” grupai regulāri tiekot nosūtīti fotoattēli no klientu dzīves. Tā notiek saziņa ar šo cilvēku piederīgajiem. Tā ir mūsdienu tehnoloģiju nodrošināta dzīvā saikne.

“Piemēram, vienas 93 gadus vecas klientes meita regulāri vēlas zināt un redzēt, kā klājas mammai. Sazināmies individuāli,” saka Gita un piebilst, ka “Dzērvēs” darbinieki saviem klientiem cenšas radīt mājīgu vidi. Piemēram, par tradīciju ir kļuvis sacīt otram paldies.

Tik daudz kas palīdz

“Man aprīlī būs jau septītais gads, kopš dzīvoju šeit,” “Dzirkstelei” stāsta bijusī lejasciemiete Līga Gaujeniete. Arī viņas mājas ir “Dzērvēs”. Līga teic – viņa pārstāv šejienes iemītnieku “pirmo maiņu”. Esot palikusi vairs vienīgā no sākotnējiem “Dzērvju” klientiem. “Tas ir sāpīgi,” viņa atzīst un piebilst, ka dzīvot un būt optimistei palīdz šejienes darbinieki un grāmatas no Daukstu pagasta bibliotēkas.

“Vienmēr gaidām atnākam pagasta bibliotekāri Ingrīdu. Viņa ir tik laipna! Ar gardumu cienastā vienmēr atnāk. Atnes mums žurnālus. Varam apmainīt grāmatas,” bilst Līga un atstāsta nesen izlasītas grāmatas saturu par to, ka cilvēkam dzīves laikā var būt daudz draugu, daudz satikto un iepazīto cilvēku un ka katra draudzība ir unikāla. “Izlasīju grāmatu, un man tā neizgāja no prāta. Ilgu laiku pārdomāju izlasīto,” stāsta Līga.

“Pastāsti, Līga, ka dodamies arī ārpus “Dzērvēm”, braucam ekskursijās un uz teātri!” piebilst Gita. Sarunā viņa iesaista arī bijušo lizumnieti Veltu Ivanova, kuru “Dzērvēs” slavē kā kultūras cilvēku, dzejnieci. Viņa ir “Dzērvju” iemītniece, kura uzvarējusi depresiju un iejutusies aprūpes nama dzīvē kā savējā.

Veltai saka: “Paldies Dievam, ka ir šis nams. Es te atrodos tikai no pagājušā gada. Tagad jūtos jau krietni daudz labāk nekā sākumā, kad te tikko ierados. Projām vairs nedošos. Tagad manas mājas ir šeit. Sirsnīgs paldies visiem darbiniekiem! Lai mums visiem ir laba veselība, lai tiešām kopā jūtamies kā ģimene!”

Savukārt par Veltu laikrakstam Egons saka: “Cilvēks pie mums ir dvēselē atvēries. Kā tāds silts kamolītis.”

Dzerot kafiju, ir sagaidīta atnākam Daukstu pagasta bibliotekāre Ingrīda Rubene. Viņa ir sagatavojusies izzinošai sarunai saistībā ar Gulbenes 98. dzimšanas dienu.

“Mums patīk sagaidīt ciemos Ingrīdu, un arī viņai patīk būt pie mums,” teic Egons un piebilst, ka “Dzērvēs” ir izveidota arī sava vietējā bibliotēka, kura nesen papildināta ar grāmatām no “Lata romāna” sērijas. “Mums ir daudz lasītāju,” saka Egons.

Katrs klients – personība

Mazliet dziļāk mājā “Dzirksteli” ieved Egons. Ejam garām klientu istabiņām. Viņš saka: “Istabas mums ir domātas četriem vai diviem klientiem.”

Visur valda tīrība, svaigums. Aizejam līdz glīti iekārtotajai ēdamzālei. Satiekam pavārus, sasveicināmies. Pa ceļam redzam medicīnas māsiņu un citus darbiniekus. “Medicīnas māsas mums ir divas, strādā pa dienu uz maiņām. Mūsu klientu ģimenes ārste ir Linda Ūdre. Darbinieki, ja vajag, zvana, konsultējas. Ja nepieciešams, izsaucam arī klientiem neatliekamo medicīnisko palīdzību,” stāsta Egons.

“Dzērvēs” strādā četri diennakts aprūpētāji un divi dienas aprūpētāji. “Dzirkstele” novēro – visi ir laipni.

Satiekam “Dzērvju” iemītnieku Ināru Kanderu, kuram ir redzes traucējumi. Egons saka – šis seniors ir viens no tiem, kurš atgriezies savas bērnības Daukstes pamatskolā nu jau kā iemītnieks. “Mums pašlaik ir 30 klientu. Pirms nedēļas viens aizgāja…” piebilst “Dzērvju” namatēvs.

Katrs iemītnieks šajā namā ir personība. Katram savi ieradumi. Kāds klients lasa grāmatu pēc grāmatas. Istabā ap viņa gultu esot sakrauti grāmatu kalni. Vecākajai “Dzērvju” klientei esot 94 gadi, bet vizuāli pateikt to nevarot. “Kad viņa jūtas labi, tad ada zeķes. Skaisti ada! Apgādājam viņu ar dziju,” stāsta Egons.

Starp klientiem esot arī kāds seniors, kurš ir Ukrainas pilsonis. Kad viņam labs noskaņojums, brīvprātīgi piesakoties pagalmā notīrīt sniegu. Esot klienti, kuri, nonākdami “Dzērvēs”, pamazām mācās pieņemt savu situāciju.

Laba tradīcija esot izveidojusies sadarbībā ar luterāņu mācītāju Jāni Zvirgzdiņu no Gulbenes, kurš reizi mēnesī “Dzērvēs” notur svētbrīdi. Egons uzslavē jaunās “Dzērvju” kolēģes – Līvu Kočāni un Līgu Āboliņu, no kurām viena ir sociālā aprūpētāja, otra – rehabilitētāja. “Ir vajadzīga paaudžu maiņa,” saka Egons un piebilst, ka vislielāko sirsnību starp klientiem un kolēģiem radot tieši Gita.

“DZĒRVJU” JAUNAJAI DARBINIECEI, sociālajai rehabilitētājai Līgai Āboliņai pret klientiem senioriem attieksme ir kā pret mīļiem vecvecākiem. Attēlā viņa ir kopā ar Dainu Bitenieci un Jāni Dievbērnu. Līga saka, ka Daina ar Jāni ir sadraudzējušies tieši “Dzērvēs”, viens otru pieskata, kopā skatās televīzijas pārraides. Foto: Diāna Odumiņa

Tajā pašā laikā “Dzērvju” namatēvs saka, ka ne jau viss aprūpes namā ir tik rožaini. Situācijas mēdzot būt dažādas. Arī klientu uzvedība ne vienmēr ir slavējama. “Dzīvojam. Strādājam. Pieņemam dzīvi un situācijas, kādas tās ir. Saviem darbiniekiem es atgādinu – arī paši reiz te varam nonākt kā klienti. Mēs neviens nezinām, kas ar mums būs rīt,” saka Egons.

Aprūpes centros novadā dārgāka uzturēšanās maksa

AR 1. FEBRUĀRI stājies spēkā jaunais aprēķins uzturēšanās maksai Gulbenes novada sociālās aprūpes centros. Deputāti par to nobalsoja novada domes 29. janvāra sēdē.

Visās trīs centru adresēs ir vienāda – izlīdzinātā – maksa. Tie ir 36,75 eiro diennaktī katram sociālās aprūpes centra klientam (iepriekš 26,12 eiro). Personām, kuras saņem enterālo un parenterālo barošanu no valsts budžeta līdzekļiem, diennakts uzturēšanās maksa tagad ir 33,15 eiro (iepriekš 22,86 eiro).

Šāds kāpums ir saistīts ar vairākiem iemesliem, arī ar to, ka vairs nav paredzēta maksas atlaide jeb pašvaldības dotācija personām, kuras ir deklarējušas savu dzīvesvietu šajā novadā un uzturas šīs teritorijas sociālās aprūpes centros.

Pārrēķins ir veikts, ņemot vērā novada sociālās aprūpes centru 2025. gadā uzskaitīto naudas plūsmu un šogad plānoto atbilstoši pašvaldības budžeta iespējām.

Sēdē arī izskanēja informācija, ka šobrīd novada sociālās aprūpes centros uzturas tikai tādas personas, kuru deklarētā dzīvesvieta ir šīs pašas pašvaldības administratīvajā teritorijā.

Iepriekš bija atšķirīga diennakts uzturēšanās maksa visās trīs sociālo centru adresēs Gulbenes novadā: “Siltajā” – 33,39 eiro; “Dzērvēs” – 38,03 eiro; “Jaungulbenes Alejās” – 31,47 eiro.

Kā zināms, visos novada sociālās aprūpes centros notiek klientu ilgstoša sociālā aprūpe katru diennakti. Klientiem tiek nodrošināta ēdināšana četras reizes dienā.

Klientiem, kuri ir pensijas saņēmēji, tiek atstāta kabatas nauda – 15 procenti no pensijas.

Saskaņā ar pašvaldības publiskoto informāciju vidējais klientu skaits 2025. gadā “Jaungulbenes Alejās“ bija 95, “Siltajā” – 46, “Dzērvēs” – 29.

Projektu “Stipra kopiena – stipra valsts 2025” līdzfinansē “Mediju atbalsta fonds” no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild “Dzirkstele”.

#SIF_MAF2025 #stiprakopienastipravalsts2025

Komentāri (12)

Dzintra
18:35 03.03.2026
KO LAI VEL PIEBILST,JA VISS IR TIK MĪĻI UN SKAISTI KĀ RAKSTA,TAD LIELU LIELAIS PALDIES,PAR RŪPĒM PAR MŪSU VECĪŠIEM
Aprūpētāja
19:31 03.03.2026
Dzirkstele varēja vēl pieminēt, ka medmāsas un aprūpētājas strādā par zemāko pilnas slodzes likmi valstī. Kā ar algām pašiem priekšniekiem? Soc dienestā un domē, viss apmierina? Nav par maz?
Karogs rokā.
21:27 03.03.2026
Aprūpētāj vai tad jums nepietiek tas ,,kāpostiņš,, kuru jums noraksta tie vecīši kuriem nav neviena radinieka?
Atbilde
06:51 04.03.2026
Kāpostinus saņem čaklie soc darbinieki, daudz tādu gadījumu presē ir aprakstīts.
Neglīti
07:35 04.03.2026
Kāpostiņus realizē, lai segtu pašvaldības noteiktās diennakts maksas. Ja nu pietiek savas pensijas, tad varbūt kāds kāpostiņš aizķēries. Bet nu neticas par bagātajiem klientiem mūsu novadā. Kam ir nauda- jau ir augstākas aprūpes kvalitātes iestādes. Tā kā nevajag izgāzt negācijas uz labiem cilvēkiem.
.
12:05 04.03.2026
Ir maksātspējīgi klienti, bet tie nezin kādēļ mēnešiem marinējas rindas beigās un augstāk netiek. Jo ar radiem jau neuzņemam. Lai tuvinieki paši rūpējas. Laikam labāk, lai nauda aiziet blakus novadiem. Mums ļoti bagāts novads. Tad, lai nečīkst, ka pašvaldībai budžetā naudas trūkst.
Asnāts
21:35 04.03.2026
36 eur dienā ir cena par viduvēju viesnīcu Rīgā. Ja darbiniekiem maksā minimālo, nekustamais īpašums ir skola čuhņā, tur nav restorāns, tur nav kvalificēts med - personāls, tad kur paliek starpība? Rallija bembjos tas tiek saliets? Vai maksā kredītu par parku no pensijām?
tam asnaatam
08:33 05.03.2026
Nesapratu, sociālās aprūpes centros ir rallija bembji, kur var kaut ko saliet? Paskaidro, kuros tieši ir tāda opcija?
Izmaksas
09:39 05.03.2026
Nūja. Saprast sarkasmu ne visiem dots. Un vecūkšņi ēd maz. Un vajadzētu cenu noteikt pēc aprūpes pakāpes. Vai visi izklaides darbinieki vajadzīgi. Vajadzētu publicēt izmaksu aprēķinu. Tad varētu teikt, ka noteiktā dienas nauda izmantota tikai aprūpei.
Jānis
09:58 05.03.2026
Pilni pansionāti ar bomžiem un dzērājiem, kurus uztur pašvaldība par mūsu nodokļiem
Pensionārs
12:47 05.03.2026
Kāpēc Balvos lētāk pansionāts nekā Gulbenes novadā .Tur 8oo Eur par mēnesi?????
Matemātiķis
12:58 05.03.2026
Maksa uzreiz pieaug par 300 eiro? Vai tuvinieki tika laicīgi brīdināti, ka būs tik straujš izmaksu kāpums?

Dzirkstele.lv aicina interneta lietotājus, rakstot komentārus, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro minētos noteikumus, komentārs var tikt izdzēsts vai autors var tikt bloķēts. Administrācijai ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem. Jūsu IP adrese tiek saglabāta.