Dzirkstele.lv
18.novembrī pulksten 17.00 Gulbenē notiks vides objekta “Goda bibliotēka” svinīga papildināšana. Plauktos tiks ieliktas vēl četras grāmatas, uz kurām iegravēti novadnieku vārdi – “Dzirksteli” informē pašvaldības kultūras komisijas vadītāja Sandra Dikmane.
Tādējādi vēl tiks izcelti novadnieki: Edīte Ķikuste (21.04.1953. – 16.10.2019.) – deju kolektīvu “Rūsiņš”, “Zelta Rūsiņš” un citu vadītāja, Gulbenes novada ģimnāzijas skolotāja; Anna Ķerzuma (02.07.1921. – 23.03.2008.) – Lizuma vidusskolas skolotāja; Austra Dagmāra Brūvere (07.04.1934 – 18.02.2017) – Gulbenes novada bibliotēkas darbiniece; Oskars Priedītis (1874.-1941.) – Gulbenes fotogrāfs.
E.Ķikustei deja bija viena no pašām nozīmīgākajām šķautnēm viņas personības izpausmēs, kam veltīta lielākā daļa darba mūža 45 gadu garumā. Kad uz vidusskolas bāzes 1995.gadā tika izveidota Gulbenes novada ģimnāzija, Edīte kļuva par ģimnāzijas skolotāju un viņai līdzi atnāca arī gandrīz visi viņas dejotāji. Ar 1998.gadu Edītei tika uzticēti arī direktora vietnieces pienākumi ārpusklases darbā. 1996.gadā tapa deju kolektīvs “Rūsiņš”, bet pēc 13 gadiem, “Rūsiņa” vecbiedriem nodaloties, izveidojās slavenais “Zelta Rūsiņš”, kura mākslinieciskais sniegums augstu tika novērtēts daudzās valsts skatēs, līdz 2017.gadam tas ieguva pašu labāko rezultātu Latvijā starp B grupas jauniešu tautisko deju kolektīviem. E.Ķikustes pedagoģiskajā pūrā ir ne tikai skolēnu un jauniešu deju kolektīvi, bet arī darbs ar vidējās paaudzes deju kolektīvu “Apinītis”un senioru deju kolektīvu “Vērdiņš”. Edīti atceras Lejasciema “Unces” un senioru deju grupas “Reveranss” dejotāji, kā virsvadītāju arī daudzi Gulbenes novada skolēnu deju kolektīvi.
A.Ķerzuma (dzimusi Mazkalniņa) visu mūžu vadījusi Lizumā. Viņai piešķirta Triju Zvaigžņu ordeņa Goda zīme (1997). Anna 1942.gadā uzsāka darbu Lizuma skolā, vēl nezinot, ka tā taps par viņas vienīgo darbavietu, ka te sastaps savu dzīvesbiedru Kārli Ķerzumu. Mazajās klasītēs viņa pasniedza visus priekšmetus, izņemot matemātiku, lielākajās klasēs zīmēšanu, fizkultūru un dziedāšanu. Bija audzinātāja. Vēlāk mācīja ģeogrāfiju, latviešu valodu, mākslas vēsturi. 25 gadus veica mācību pārzines pienākumus. Vadīja ansambļus un korus, kopā ar skolēniem iestudēja izrādes. Blakus tiešajiem skolotājas pienākumiem A.Ķerzuma vienmēr ir pildījusi dažādus sabiedriskos pienākumus, savā laikā dibinājusi Tautas universitāti.
Bibliotekāre A.D.Brūvere 57 savas profesionālās dzīves gadus saistīja ar bibliotēku, ar grāmatu un cilvēkiem. Kopš 1991.gada vadīja novadpētniecības lasītavas darbu, dodot nenovērtējamu ieguldījumu novadpētniecības materiālu krāšanā un sistematizēšanā. Mapēs gūla materiāli par ievērojamākajiem, plašāk zināmajiem novadniekiem: literātiem, izglītības darbiniekiem, mediķiem, aktieriem, māksliniekiem un citiem, kas devuši savu artavu ne tikai novada, bet arī visas Latvijas kultūras vēsturē.
No Jaungulbenes puses nākušais fotogrāfs O.Priedītis ir viens no pirmajiem sava aroda meistariem mūsu novadā Latvijas fotogrāfijas rītausmā. Viņa pirmie foto tapuši jau 19.gs. beigās, bet aktīvais darbības laiks šajā jomā aptver pagājušā gadsimta pirmos 40 gadus. Vecāko gulbeniešu mājās vēl šodien var atrast fotogrāfijas ar Oskara Priedīša zīmogu un datumu. Viņš darinājis ne tikai respektablus salona foto, bet iemūžinājis arī nozīmīgus notikumus, sadzīves un dabas skatus, sabiedriskās celtnes, baronu pilis, pirmos vilcienu sastāvus Vecgulbenes stacijā un daudz ko citu.
Vides objekta vizuālo ideju izstrādājis Druvienas pusē dzimušais tēlnieks Ivars Drulle. Viņa uztverē katrs no mums raksta savu mūža grāmatu. 2017.gada vasarā Novadnieku dienās šis vides objekts tika atklāts ar pirmajām grāmatām. Pakāpeniski vides objekts tiek papildināts, iemūžinot uz grāmatām vēl novada sabiedrībai nozīmīgu cilvēku vārdus.
– Diāna Odumiņa
Gulbenieši, vai Nikolajs Stepanovs tur ir?
un Inese Stalidzāne?
un Egīls Čakars?
Anna Sakse (Abzalone) vēl nav izslēgta no bibliotēkas apmeklētāju draudzīgā pulciņa?
Ai kāds asprātis! Droši par to vari sev bombonku iedot.
Goda bibliotēka ir pieejama 24/7 un 12 mēnešus gadā. Ja ir dzīva interese par personībām, kurām tur ir vai nav ievietotas grāmatas, vajag vienkārši aiziet un apskatīt :). Bez tam Kultūras komisija ir atvērta sabiedrības pārstāvju iesniegumiem un ierosinājumiem, tā, ka rīkosimies ! Un jauki būtu apgūt vienkāršu prasmi – priecāties par labo un cienīt vienam otru ! Lai gaiši miglainajās novembra dienās !
Jā, cienīsim viens otru, bet necienīsim liekuļus un svētuļus. Jā, priecāsimies par labo, bet pirms tam godīgi novērtēsim, kas ir “labs” un kas- “slikts”.
Sāk atgādināt Goda plāksni pirms 40-50 gadiem…
100% piekrītu komentētājam (-ai) ????. Viss juku jukām – savas profesijas pirmrindnieki (par kuriem nekā nezinās nākamās paaudzes to gaistošā pienesuma dēļ) un tie, kuri sabiedrībai atstājuši paliekošu pienesumu VISĀM nākamajām paaudzēm). Tāda uzmācīga sajūta, ka lēmēji tikai virspusēji k a u t k o un nedaudz zina par novada personālijām, kādēļ Goda bibliotēkas personāžu sarakstam pietrūkst objektivitātes. B Ē D Ī G I …..
“Paldies” t.s. “goda bibliotēkas” veidotājiem par Annas Sakses kā tās varas ideoloģes, kura represēja mani un man tuvos cilvēkus, godināšanu. Tāpēc man riebjas šis, arī pat vizuāli riebīgais, betona klucis.
Ideja, manuprāt, ir lieliska un objekta izvietojums – ideāls. BET! Šobrīd tas ir komplektā ar trūkumiem / neveiksmēm. Tādēļ piedāvāju šādus risinājumus problēmu novēršanai: a) “Betona klucis” ir kā pusfabrikāts. Tam nepieciešama tāda pat toņa “čaulas” dekoratīvs un mitrumizturīgs matēts ietērps, tad plaukts tehniski būs pabeigts; b) ja jau ir vēlme tīši vai netīši turpināt padomju laika tradīciju “Goda plāksne”, tad to var pirmrindnieku atzīmēšanai, bet otrā, tematiski atsevišķi papildinātā plauktā. Esošajos plauktos “grāmatas” veltīt tikai tiem, kuru pienesums dod labumu visām paaudzēm un tos, kuri sasnieguši valsts un /vai starptautisku izcilību (augstumam un biezumam jābūt adekvātam personas devumam sabiedrībai, kā tas šobrīd nav ). TAD VISS NOSTĀSIES SAVĀS VIETĀS un kalpos idejas mērķim:).
Kurš manas pilsētas centrā drīkstēja nolikt kluci?
Vizuāli liekas kā izsūtīto vai nāves nometnē nomocīto piemiņas vieta. Drūms un bēdīgs tas akmens plaukts.
Varbūt nepaslinkosiet un “nepatīk” vietā piedāvāsiet arī savu versiju? Tā mēs sarīkotu hakatonu (prāta vētru) un nonāktu pie vislabākā sabiedrības risinājums. Nu, ko – aiziet hakatons? (ja, protams, gulbenieši uz to esam spējīgi).
1) Runāsim un rakstīsim latviski bez visādiem “hakatoniem”, 2) būsim garīgi stipri atzīt savas kļūdas, 3) nekautrēsimies būt citādi domājošie un atzīt, ka foto redzamā nav nekāda Goda bibliotēka, bet gan ir vizuāli un saturiski neveiksmīgs pilsētvides objekts, 4) tapsim izlēmīgi nojaukt šo neglīto trakumu, kurā, tautas valodā runājot, “ir sajaukti peļu sūdi ar putraimiem”, 5) nebaidīsimies,
ka pazudīs to mūsu puses cilvēku gods, kuri patiešām to ir pelnījuši.