Gulbenē tagad ir skaisti apgrieztas liepiņas

TIK SKAISTI liepiņām nogriezts vainags līdz šim nekad nav bijis – redzot, ka pilsētā šajās dienās tiek apgrieztas liepas, atzīst gulbenieši.

Kamēr nav sākušas plaukt lapas, liepas “polardē” (saudzīgs veids, kā kopt atsevišķu koku un krūmu sugu vainagus – red.) arborists Reinholds Stūriška kopā ar saviem kolēģiem.

“Pašvaldība bija izsludinājusi tirgus izpēti, un es pieteicos. Pats esmu no Lizuma, tagad dzīvoju Beļavas pagastā. Gribu strādāt un dzīvot savā novadā. Esmu nodzīvojis pietiekami ilgi Rīgā, lai saprastu, ka tas nav priekš manis, un gribas sakārtot savu pilsētu, lai tā ir skaistāka un drošāka,” “Dzirkstelei” saka R.Stūriška.

R.Stūriška stāsta, ka liepas pilsētā viņš apgriež pirmo reizi, bet kopumā ar pašvaldību sadarbība ir jau trešo gadu. “Pirms tam parasti ir bijušas, piemēram, bīstamo koku nozāģēšanas,” saka R.Stūriška.

Daļai liepu vainags jau ir sakopts. Vēl darbi pie liepām gaida Pamatu ielā. Tas, cik laika nepieciešams vienas liepas sakopšanai, atkarīgs no paša koka.

“Ir tādas liepas, kas stipri biezi saaugušas, kur šķēres nevar dabūt iekšā, un tādas liepas, kur zari mazāk krustojas, bet vidēji tā ir stunda vai stunda un divdesmit minūtes uz vienu koku. Strādājam komandā – es un divi mani kolēģi: palīgs un arborists māceklis. Visi esam vietējie. Ir savs šķeldotājs, ar kuru zarus sašķeldo. Tos pēc tam nododam vietējam uzņēmumam, kas uzpērk šķeldu,” saka R.Stūriška.

Viņš laikrakstam stāsta cilvēku pieļautās kļūdas, ja koku apgriešanai ķeras klāt bez speciālām zināšanām. “Tie ir nepareizi griezumi. Kad nozāģē ne pie zaru valnīša, tad koks savu rētu vairs nevar apaudzēt, kā arī ņem ārā vairāk par vienu trešdaļu no koka zaļās masas. Tas savukārt kokam rada lielu “stresu”, un rezultātā kokam rodas “stresa dzinumi”. Arī šīm liepām ir ļoti daudz “stresa zaru”, jo tās pirms tam ir apzāģētas, principā noņemot visu zaļo masu. Koks ir “stresā”, un rodas šāda situācija, kad vainags ir stipri aizaudzis. Un tad arī šīm kļūdām jācīnās, jo koks ir sabojāts un izlabot to vairs tā nevar,” stāsta arborists.

Viņš arī skaidro, ja turpina “polardēt” liepiņas katru gadu vai katru otro gadu, zaru galos veidosies tāds kā sabiezējums, kā bumba, kas izskatīsies dekoratīvi gan bezlapu, gan lapu periodā. “Bet tas jādara ilgtermiņā. Tas nenotiks uzreiz šogad, bet pēc kādiem pieciem gadiem varētu jau redzēt rezultātu,” saka R.Stūriška.

Viņš arī skaidro, ka tagad liepiņas ir apgrieztas un ideālā variantā tas būtu jādara arī nākamgad. “Bet, ja ir taupība, tad divos gados reizi gan to vajadzētu darīt,” norāda arborists.

R.Stūriška skaidro, ka tagad laika apstākļi ir piemēroti, lai veiktu koku vainagu apgriešanu. “Tieši tagad – pirms lapu plaukšanas. Agrs pavasaris ir labākais laiks, lai koptu kokus. Pēc tam ir lapu plaukšana, kuras laikā nedrīkst to darīt, un pēc tam var turpināt vasarā, kad ir pilnībā saplaukušas lapas. Arī savos dārzos, lai veiktu ābeļu kopšanu, tagad ir īstais laiks. Tiklīdz ābeles sāk ziedēt, darbi ir jāaptur. Un tad, kad tās būs pilnībā izziedējušas un lapas saplaukušas, darbu var turpināt,” stāsta R.Stūriška.

Viņš novērojis, ka cilvēki arvien vairāk saprot arborista nozīmi un arī aicina palīgā. Pieprasījums pēc šī pakalpojuma ir liels. “Cilvēki zvana, jo grib sakopt savas ābeles, bet diemžēl pie visiem nevaram aizbraukt,” stāsta R.Stūriška.

Par kopējo ainu pilsētā R.Stūriška saka: “Ir ļoti daudz liepu, kuras nepieciešams apkopt pēc šādas tehnikas – “polardēšanas”. Savukārt lielajos kokos ir lieli, sausi zari, arī kapos ir bīstami koki – nokaltušas egles, ko sabojājis mizgrauzis. Pilsētā ir ļoti daudz, ko darīt. Ir daudz koku un daudz darba. Otra lieta – cik finansējums atļauj. Kokiem pilsētvidē ir liela nozīme. Tiem ir ne tikai dekoratīva loma, tie uzlabo gaisa kvalitāti. Zaļums un koks uzlabo arī cilvēku garastāvokli. Vasarā ir, kur ēnā patverties, un tas ir labi. Kokiem pilsētā ir jābūt. Jāstāda arī jaunie koki, kur, protams, ir atbilstošas vietas. Pilsētā gan jāņem vērā, ka zem zemes ir komunikācijas un ne visur var iestādīt jaunu koku.”