Dzirkstele.lv
Ar Covid-19 joprojām cilvēki turpina slimot, un tie, kuriem slimības gaita smagāka, nonāk slimnīcā. “Vairumā gadījumā tie, kuri ir vakcinējušies un saņēmuši balstvakcināciju, slimo vieglāk. Stacionārā pēdējā laikā viņi nonāk daudz mazāk, jo dominē omikrona variants. Klīniski tas ir vieglāks. Bet diemžēl ir arī garāki varianti – ieildzis klepus, ir galvassāpes, cilvēki sūdzas par atmiņas traucējumiem, pēc pārslimošanas ir bijuši arī sirdsdarbības traucējumi,” saka Gulbenes ģimenes ārste Ieva Grīnšteine.
Vakcinēties joprojām ērti ir pie sava ģimenes ārsta. Arī ģimenes ārstes I.Grīnšteines praksē pacienti var pieteikties un arī tiek uzrunāti nākt saņemt vakcīnu pret Covid-19.
Tagad atsaucība nav tik liela
“Mēs savā praksē vakcinējam gandrīz no pirmās dienas, kad vispār ģimenes ārsti sāka vakcinēt. Darījām to ļoti aktīvi, un, tā kā pašreiz mums praksē ir vēl trešā darbiniece, tad viņa zvana, atgādina un uzrunā nākt vakcinēties. Protams, atsaucība nav tik liela, kā bija, bet tas arī saprotams, jo lielākā daļa cilvēku jau ir vakcinējušies. Balstvakcīna ir svarīga, mēs cilvēkus arī cenšamies uzrunāt, bet atsaucība nevar būt tik liela, jo tie, kas vēlējušies, šo balstvakcīnu jau ir saņēmuši. Mums ir arī pacienti, kuri vēlas balstvakcīnu pēc pārslimošanas,” saka I.Grīnšteine.
No visiem viņas praksē reģistrētajiem pacientiem ir vakcinēti aptuveni 72,9 procenti. “Par katru vakcināciju tajā pašā dienā datus ievadām “E-veselībā”. Mūsu komanda vienmēr ir strādājusi pie vakcinācijām. Vienmēr atgādinām arī par regulārajām vakcinācijām, lai cilvēki neaizmirst,” stāsta ģimenes ārste.
Liela nozīme – pareizai masku lietošanai
Ir cilvēki, kuri ar Covid -19 pārslimo jau trešo reizi. “Otrā saslimšanas reize ar Covid-19 vairs nav nekāds brīnums. Trešo reizi saslima, ja pareizi atminos, nevakcinēta paciente,” stāsta I.Grīnšteine.
Ārste atgādina – jo vairāk ir vakcinētu cilvēku, jo vīrusam ir sarežģītāk mutēt. “Tas ir viens no pamatprincipiem – jo vairāk viņam ir vietas, kur dejot, jo tas intensīvāk dejo. Jo lielāka skatuve, jo vairāk vietas, kur dejot. Ja esam vakcinēti, skatuve ir mazāka, vieta ir, bet nevar tā izvērsties,” skaidro I.Grīnšteine.
Daktere, analizējot šos divus gadus, prognozē, ka vīruss nekur nepazudīs. “Iespējams, ka atkal būs jauns variants, iespējams, būs vecie varianti. Paies laiks, un mēs pie tā pieradīsim. Diemžēl šis laiks, manuprāt, vēl nav pagājis. Vēl pāris gadi, un domāju, ka tas būs kā ikdienas respiratorais vīruss,” saka I.Grīnšteine.
Viņa arī atgādina, ka tiem, kas ir inficējušies ar Covid-19, jāpaliek mājās, kā arī liela nozīme ir pareizai masku lietošanai. “Uzskatu, ka maskām ir ļoti liela nozīme. No pieredzes – man ir divi palīgi, ar kuriem mēs ikdienā ļoti tuvu strādājam. Mums ir maskas visu darbdienu. Viens no maniem palīgiem saslima, viņai bija ģimenes kontakts. Mēs darbā esam ciešā kontaktā 8 līdz 10 stundas, bet mēs ar otru palīgu nesaslimām. Man ir pamats uzskatīt, ka maskas savu darbu dara, ja tās pareizi lieto,” uzsver I.Grīnšteine.
– Inita Savicka
Secinājumi
– Vairumā gadījumu tie, kas ir vakcinējušies un saņēmuši balstvakcināciju, slimo vieglāk. Stacionārā pēdējā laikā viņi nonāk daudz mazāk.
– Jo vairāk ir vakcinētu cilvēku, jo vīrusam ir sarežģītāk mutēt.
– Covid-19 nekur nepazudīs. Iespējams, ka atkal būs jauns variants, iespējams, būs vecie varianti. Paies laiks, un mēs pie vīrusa pieradīsim. Vēl pāris gadi, un domāju, ka tas būs kā ikdienas respiratorais vīruss.
Ieva Grīnšteine
Uzziņai
Omikrona šķietamais vieglums
Omokrona variants ir viens no lipīgākajiem zināmajiem vīrusiem. Vīrusa vieglums vairāk attiecināms uz vakcinētiem iedzīvotājiem un tiem, kas saņēmuši trešo poti. Iedzīvotājiem ar hroniskām slimībām omikrona variants var noritēt smagāk, it īpaši gados vecākiem cilvēkiem.
Kāpēc vakcinācija pret Covid-19 ir īpaši rekomendēta senioriem?
Cilvēkam novecojot, mainās imūnsistēma, līdz ar to samazinās arī spēja pretoties infekcijām un vīrusiem. Nevakcinēti seniori ir lielākā riska grupa, jo šeit apvienojas gan vecums, gan tas, ka cilvēkam nav bijusi saskare ar slimības ierosinātāju un nav vakcīnas aizsardzības. Liela nozīme ir arī tam, kad seniors ir vakcinējies – cik ilgs laiks pagājis no pēdējās devas saņemšanas un ar kāda veida vakcīnu viņš ir potējies. Tiem, kas vakcinējušies ar vakcīnu “Janssen”, balstvakcinācija jāveic astoņas nedēļas pēc potes.
Kāpēc jāvakcinējas, ja vairāk slimo gados jauni?
Sākumā ar vīrusa omikrona variantu inficējās bērni un gados jauni cilvēki, bet tagad aizvien vairāk slimo cilvēki vecuma grupā 65+. Senioriem bieži ir dažādas hroniskas slimības, kas palielina risku, ka omikrona infekcija varētu noritēt smagāk. Balstvakcinācija ir ļoti svarīga imūnsupresētiem cilvēkiem.
Vai izslimot ir labāk nekā vakcinēties?
Diemžēl neviens nevar prognozēt slimošanas gaitu – vai tā būs viegla, vidēja vai smaga. Arī omikrons gados vecākiem cilvēkiem var noritēt pietiekami smagi, turklāt radīt ilgtermiņa problēmas. Pat viegla slimošanas gaita var atstāt būtiskas sekas. Vīruss nereti bojā plaušu audus un asinsvadus, mēdz būt arī neiroloģiskas sekas. Vakcīnas joprojām efektīvi pasargā no smagas saslimšanas un nāves.
Kāpēc jāvakcinējas laikā, kad tik daudzi slimo?
Vakcīna nesniedz pilnīgu aizsardzību pret inficēšanos, taču tā joprojām efektīvi pasargā no smagas slimības gaitas un nāves. Tūlītēja balstvakcinācija vairāk nekā uz pusi samazina risku saslimt ar Covid-19.
Avots: prof. Ģirts Briģis, ģimenes ārsts Ainis Dzalbs
Materiāls tapis sadarbībā ar Nacionālo veselības dienestu
