“Te ir ļoti gaišas telpas – beidzot ir gaiss, ko ieelpot! Mums audzēkņu netrūkst – nevaram sūdzēties. Bērniem ir jāmācās atraktīvā, mobilā, pārveidojamā vidē,” “Dzirkstelei” saka Gulbenes mākslas skolas direktore Sandra Dikmane.
Viņa piebilst, ka projekts, kas realizācijas gaitā ir piedzīvojis drāmas, beidzies tomēr labi un tas ir pats galvenais.
Skola pārvācas no vecajām telpām O.Kalpaka ielā 70A uz Vidus ielu 7 Gulbenē. Tas ir jaunais radošo iniciatīvu centrs, kas tapis, renovējot kādreizējo Gulbenes Bērzu sākumskolu.
S.Dikmane ved laikrakstu ekskursijā, rāda jaunās telpas un stāsta: “Daudz kas patīk projektā un maz kas nepatīk. Esam maisījušies iekšā no pašas pirmās projektēšanas dienas, līdz ar to tas ir veidots tā, kā vajag mums.”
Ieejās, gaiteņos uz durvju stikla daļām drošības dēļ ir uzlīmes ar Jūlija Madernieka rakstiem. Par to parūpējusies mākslas skola. S. Dikmane saka – pēc viņas ieteikuma telpām ir izraudzīts sienu krāsojums un pat durvju rokturu dizains. “Laimīgā kārtā to man ļāva,” viņa teic.
Mākslas skola pārceļas pavisam, mūzikas skola – daļēji
Mākslas skola pilnībā pārceļas uz Vidus ielu 7, savukārt Gulbenes mūzikas skolai šeit paredzētas klases tikai pūšamo instrumentu audzēkņiem, sitamo instrumentu nodarbībām, kā arī skolas orķestrim. Mūzikas skolas pamata darbības vieta ir un paliek O.Kalpaka ielā 43, kur arī ir notikusi pārbūve.
“Mākslas skolai izraudzīta baltā sienu krāsa, mūzikas skolai – sinepju krāsa. Mūzikas skolai sienas pielāgotas tā, lai būtu akustika, klasēm turklāt ir dubultas durvis, lai bloķētu skaņas izplūšanu no telpas. Tiks mērīts, lai ārā gaitenī nebūtu dzirdams troksnis. Tas nozīmē, ka skaņai ir jāpaliek klasē,” stāsta S.Dikmane.
Viņa bilst, ka “Dzirksteles” apciemojums vēl nav īsti laikā, jo telpās vēl viss ir juku jukām, iekārtošanās turpinās. Redzam telpu, kurā ir flīģelis. S.Dikmane saka – ēkā vajadzēja kāpnēm uz laiku nomontēt margas, lai varētu ienest instrumentu. Šo telpu var modelēt ar pārbīdāmajiem sienu elementiem no mazākas uz lielāku, viņa stāsta un rāda. Vienlaikus šī ir zīmēšanas klase, kuru var pārveidot par koncertu norises vietu. Uzkrītoši ir neparasta dizaina krēsli. S.Dikmane skaidro: “Tie ir ergonomiski un ilgāk kalpo. Daudzām skolām tādi jau ir, tagad – arī mums. Arī skolēniem paredzētie galdi ir transformējami, pārbīdāmi, salokāmi un ātri atkal uzliekami.”
Ielūkojamies telpā, kur ir mākslas skolas aprīkojums darbam ar keramiku, ar stiklu. Tur ir mākslas priekšmetu apstrādei domāta keramikas krāsns. Turpat redzam stikla mozaīkas kvadrātiņus. S.Dikmane saka – no šīm mozaīkām taps gaismas sega ar nosaukumu “Gaisma stiklā”. Mazie kvadrāti tiks sašūti kopā vienotā veidojumā. Tas būs dekors skolā. Tā izvietošanas vietu vēl precizēs. Skolai būtu vajadzīgs izstāžu aprīkojums, bet pagaidām tam neesot naudas.
Ēka ir veidota, lai būtu visiem bērniem droša, nav sliekšņu
Mākslas skolas direktore parāda arī bērnu izglītošanai un apmācībai domātās digitālās un parastās stelles. Redzam datorklasi, lielos digitālos ekrānus klašu telpās.
S.Dikmane stāsta: “Mums ir jāpāriet uz jaunu apmācības programmu – mediju pamati. Mērķis: attīstīt audzēkņos interesi par dažādiem audiovizuālajiem medijiem, praktiski apgūt digitālās tehnikas un programmas, lai iegūtu pieredzi izmantot vizuālās komunikācijas līdzekļus savā radošajā darbībā. Mēs pēc savas iniciatīvas jau sen to visu mācām, bet tagad tas ir kļuvis obligāts pasākums.”
Beigās mākslas skolas direktore viesus aizved uz otrā stāva klasi, par kuru saka: “Tajā var iemīlēties! No klases ved izeja uz terasi. No tās pa metāla kāpnēm var noiet lejā pagalmā. Šī ir brīnišķīga telpa – pati gaišākā!”
Sarunas gaitā atklājas, ka šī terase ir radīta pilnīgi no jauna. Stāvot tur, var redzēt Gulbenes katoļu baznīcas torņus, skatienam paveras ainava. S.Dikmane rāda, ka iekšpagalmā pirmā stāva stikla ieejas durvis ir transformējamas, tā savienojot atvērto telpu ar ēkas halli. Arī tā ir iespēja pasākumu rīkošanai.
Ēka ir ļoti droša. Tās iekšpusē visur ir norādes, kas rāda daudzās izejas no ēkas. Tādas izejas pavisam ir piecās vietās. Norādes tumsā ir mirdzošas un labi redzamas. Telpu iekšpusē nekur nav sliekšņu. Ir ēkai arī lifts. S.Dikmane rāda arī pagalmu un saka, ka vēl domās par puķu dobēm. Taču šķūnītis jau ir piedzīvojis pārvērtības. Tas nokrāsots un ir acij ļoti tīkams.