Gulbenes novada deputātu vairākums neatzīst zaudējumus bijušās Bērzu skolas pārbūves gaitā (labots)

Prokuratūra var akceptēt kompensācijas piedziņu Gulbenes novada pašvaldības interesēs neatkarīgi no domes lēmuma

Gulbenes novada pašvaldība neatzīst, ka tai nodarīts materiālais zaudējums vairāk nekā 16 000 eiro apmērā saistībā ar bijušas Bērzu skolas pārbūves projektu, kur aptuveni šādu summu pašvaldība samaksājusi būvniekam – SIA “Rufs” par konkrētiem darbiem, kuri nemaz nebija paveikti. Par to liecina deputātu vairākuma balsojums Gulbenes novada domes 30.maija sēdē, kur šis jautājums tika izskatīts slēgtajā daļā.

Kā noskaidroja “Dzirkstele”, par šādu viedokli balsoja vairākums jeb deviņi deputāti: Andis Caunītis, Guna Švika, Normunds Mazūrs, Gunārs Ciglis, Lāsma Gabdulļina, Daumants Dreiškens, Mudīte Motivāne, Guna Pūcīte, Anatolijs Savickis. Balsojumā izvēlējās nepiedalīties deputāts Ainārs Brezinskis. Deputāti Aivars Circens, Atis Jencīts, Intars Liepiņš balsoja pret, tādējādi paužot uzskatu, ka pašvaldībai ir nodarīti materiālie zaudējumi. Domes sēdē nepiedalījās un nebalsoja deputāti Ivars Kupčs un Normunds Audzišs.

Prokuratūra var pati izlemt, kas ir pašvaldības interesēs

Tādējādi pašlaik pašvaldība neuzskata, ka ir cietusī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) uzsāktajā kriminālprocesā. Jau vēstīts, ka saskaņā ar KNAB gūtajiem pierādījumiem šajā konkrētajā lietā pašvaldības amatpersona varētu tikt vainota bezdarbībā, būvuzņēmējs – krāpšanā, būvdarbu vadītājs un divi būvuzraugi – dokumentu viltošanā.

Kas notiks tālāk, ja pašvaldība nav atzinusi, ka ir cietusi saistībā ar likumpārkāpumiem, kurus konstatēja KNAB? To “Dzirkstele” vaicāja Latvijas Republikas prokuratūras preses sekretārei Aigai Eidukai, kura atbildēja: “Kriminālprocesa likuma 456.panta trešā daļa paredz, ka prokurors var pieteikt un uzturēt pieteikumu par kompensācijas piedziņu valsts vai pašvaldības interesēs. Šādas tiesības arī tiek plānots izmantot neatkarīgi no Gulbenes novada pašvaldības lēmumiem. Par cietušo var atzīt līdz iztiesāšanas uzsākšanai pirmās instances tiesā – Kriminālprocesa 96.panta ceturtā daļa.”

Bija aicinājums jautājumu domē tomēr izskatīt publiski

Novada domes 30.maija sēdē jautājumu par zaudējumiem bijušās Bērzu skolas pārbūves procesā tomēr izskatīt atklātajā sēdē bija rosinājis A.Jencītis. Viņa piedāvājumam pievienojās I.Liepiņš, kurš teica – KNAB publiski izplatītajā preses relīzē jau sniedza informāciju gan par kriminālprocesu bijušās Bērzu skolas pārbūves lietā, gan par aprēķinātajiem pašvaldībai nodarītajiem iespējamajiem zaudējumiem 16 000 eiro apmērā. Tāpēc neesot saprotama domes priekšsēdētāja vēlme slēgtā domes sēdes daļā izskatīt jautājumu par to, vai pašvaldība atzīst šādus zaudējumus.

Notika balsošana par A.Jencīša priekšlikumu. Par bija tikai trīs deputāti – A.Jencītis pats, kā arī A.Brezinskis un I.Liepiņš.

Tomēr A.Jencītis izmantoja iespēju publiski aizstāvēt savu viedokli, kamēr vēl turpinājās novada domes 30.maija sēdes atklātā daļa.

“Kāpēc mums ir jāslēpj šī informācija no novada cilvēkiem? Uzskatu, ka cilvēkiem ir jāzina, ka novada domē ir darbinieki, kuri 2021.gada novembrī, decembrī, parakstot aktus par izpildītajiem darbiem, spēja paredzēt cenu kāpumu, kuru izraisīs 2022.gads, un spēja pārliecināt deputātus, ka nekas nav noticis un ka šāda rīcība pašvaldībai ir ierasta prakse,” teica A.Jencītis un nodēvēja to par vārdā publiski nenosauktā pašvaldības darbinieka vai darbinieku “riskēšanu” pašvaldības vārdā, turklāt bez dokumentāla pamatojuma par būvdarbu kavēšanās iemesliem.

Sabiedrībai jāzina, kuri deputāti veicina nelikumības

“Ir jāzina deputāti, kuri atbalsta šādu rīcību un, iespējams, veicina ar savu attieksmi šo visu,” teica A.Jencītis. Viņš nepiekrītot apgalvojumiem, ka pilnīgi visi šā sasaukuma deputāti bija informēti par šādu stilu būvdarbu norisē. Zinājuši tie, “kuri bija pie šā projekta šūpuļa”. “Pārējie, es domāju, neko nezināja,” sacīja A.Jencītis un piebilda, ka viņš un domubiedri jūtas “nostādīti fakta priekšā”.

“Ņemot vērā, ka es īsti neesmu “spēlējies šajā smilšu kastītē”, nevaru piekrist deputātiem šobrīd iestāstītajam, ka dokumentāli un faktiski konstatētie neizdarītie darbi, par ko ir samaksāts, nav zaudējums pašvaldībai,” teica A.Jencītis.

Viņš pauda, ka pašvaldībai nodarītos zaudējumus bijušās Bērzu skolas pārbūves gaitā ir konstatējis Būvniecības valsts kontroles birojs jau 2023.gada 25.oktobrī. Papildu pārbaudi birojs veicis pēc KNAB rosinājuma. A.Jencītis pauda, ka pašvaldībai šajā procesā “nebūtu tiesības kaut kādā veidā ieņemt tiesneša lomu”, kā arī aizstāvēt notikušās nelikumīgās darbības.

Vai deputāti ir tikai “trešās personas” šajā lietā?

Vairākkārt domes sēdes laikā A.Jencīti apklusināt centās A.Circens, kurš apelēja pie sēdes reglamenta ievērošanas. Viņš aicināja publiski neapspriest to, kas jāskata slēgtajā domes sēdes daļā sakarā ar KNAB norādi, ka šī ir ierobežotas pieejamības informācija. A.Jencīša publisko runu A.Circens nodēvēja kā sava atzinuma došanu konkrētajā jautājumā.

“Tas ir pilnīgā pretrunā un pretlikumīgi,” teica A.Circens. Viņš norādīja, ka KNAB ir noteicējs. Bet par novada deputātiem A.Circens sacīja: “Mēs neesam vispār šajā lietā nekas. Trešā persona. Kurai vispār nav nekādu tiesību.”

Viņam esot informācija, ka lietu KNAB ir nodevis Noziedzīgo nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūrai, taču “viņa nav lietvedībā prokuratūrā pieņemta”.

A.Circens zināja teikt, ka prokuratūrā attiecībā uz jebkuru krimināllietu iespējami trīs atšķirīgi lēmumi: uzsākt kriminālvajāšanu; izbeigt kriminālprocesu; atgriezt kriminālprocesu (šajā gadījumā atpakaļ uz KNAB) izmeklēšanas turpināšanai. “Mums (novada domē – red.) nav nekādas informācijas, ka prokuratūrā būtu pieņemts kaut viens no šiem lēmumiem,” sacīja A.Circens. Tas nozīmējot, ka pagaidām spēkā esot tikai visi KNAB lēmumi.

Turpmāk, iespējams, dome var mainīt viedokli

Jau pēc novada domes sēdes “Dzirkstele” iztaujāja A.Caunīti, kāpēc tomēr deputātu vairākums nav atzinis pašvaldībai nodarītus zaudējumus bijušās Bērzu skolas pārbūves procesā. Viņš norādīja: “Jebkurā brīdī var lūgt atzīt par cietušo. Pie dažādām situācijām. Varbūt pirmajā brīdī liekas, ka nav. Pēc tam tas var mainīties.”

Arī G.Švika “Dzirkstelei” pauda – novada domē nolemts pagaidām neatzīt, ka pašvaldība ir cietusī, taču šis viedoklis novada domē varot tikt pārskatīts.

A.Caunītis norādīja, ka sakarā ar “uzrakstītu sūdzību” KNAB gādāja, lai saistībā ar bijušās Bērzu skolas pārbūves projektu tiktu izvērtēts tas, kas bija ierakstīts Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) pārziņā esošajā būvniecības informācijas sistēmā. Tie ir akti par paveiktajiem darbiem, kurus parakstījuši pieci cilvēki (pašvaldības pārstāvis, būvnieks, būvdarbu vadītājs un divi būvuzraugi). KNAB uzdevumā BVKB pārstāvji izbraukuši uz objektu Gulbenē un konstatējuši, kuri no darbiem, kas apmaksāti kā paveikti pilnībā, tomēr nav izpildīti. Pārbaudē atklājies, ka daļa darbu veikti daļēji, daļa nav paveikti “no tā, kas ir aktos”. Izejot no šīs informācijas, KNAB konstatēja aptuveni 16 000 eiro zaudējums. Bet, kā laikrakstam skaidroja A.Caunītis, ne visa informācija par faktiski paveiktajiem pārbūves darbiem bijušajā Bērzu skolā tika ievadīta būvniecības informācijas sistēmā.

Pašvaldībā apsvēra juridiskās palīdzības ārpakalpojumu

No pašvaldības viedokļa svarīgi būtu iegūt skatījumu uz visu projektu kopumā, pauda A.Caunītis, bet “tas prasa gan laiku, gan resursu”. No tā, ko būvnieks – SIA “Rufs” – skaitās izdarījis, esot “atsevišķas pozīcijas, kur ir izdarīts viss vai daļēji”, bet pašvaldība uzņēmumam par to nav maksājusi. “Ja saliek kopā” samaksāto par neizdarīto un nesamaksāto par izdarīto, “tas izlīdzinās”.

“Mēs nevaram pateikt, ka mēs (pašvaldība – red.) esam cietušie vai ka mums ir nodarīti zaudējumi. Tas, ka tajā procesā nav smuki bijis vai nav korekti, vai likumīgi – saucam, kā gribam, tās darbības -, bet pret finansiālo pusi, ja savelk kopā pozīcijas, tad bilance izlīdzinās,” uzsvēra A.Caunītis.

BVKB šādu vispusīgu izpēti neveica un neveiks, tāpēc pašvaldībā bija apsvērta iespēja pirkt juridiskās palīdzības ārpakalpojumu. “Interesējāmies par iespējām, kad KNAB prasīja (no pašvaldības – red.) atzinumu (par materiālā zaudējuma atzīšanu – red.),” teica A.Caunītis. Padoms bijis vajadzīgs, lai deputātiem nebūtu jābalso tikai “pēc sajūtām”. Gribējies vispirms iegūt objektīvu slēdzienu par esošo situāciju kopumā no būvniecības, juridiskā un grāmatvedības viedokļa. Taču, uzzinot, cik maksātu juridiskais ārpakalpojums, tas tomēr neesot izmantots.

FAKTI
● Bijušās Bērzu skolas (Gulbenē, Vidus ielā 7) pārbūvi par radošo iniciatīvu centru pašvaldība sākotnēji uzticēja SIA “Rufs”. Līgums tika parakstīts 2021.gada 30.jūnijā. Objektam bija jābūt gatavam jau 2022.gadā. Saskaņā ar 2022.gada 23.maija papildu vienošanos darbu veikšanas līgumcena bija 1 91 714,44 eiro bez PVN. Taču laika gaitā darbu tempi pamazām kļuva gausi, līdz apstājās. 2023.gada 1.jūnijā pašvaldībā tika pieņemts lēmums par līgumattiecību pārtraukšanu ar SIA “Rufs”. Uzņēmums kļuva maksātnespējīgs.
● 2023.gada 2.novembrī Gulbenes novada pašvaldības reģistrā tika fiksēts līgums ar SIA “Trast Būve”, lai pabeigtu bijušās Bērzu skolas pārbūvi par radošo iniciatīvu centru un nodot ekspluatācijā šo ēku 2024.gadā. Līgumcena ir 364 593,68 eiro bez PVN.
Avots: “Dzirksteles” arhīvs

#SIF_MAF2024 #stiprakopienastipravalsts

Projektu “Stipra kopiena – stipra valsts 2024” līdzfinansē “Mediju atbalsta fonds”
no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par saturu atbild “Dzirkstele”.