Gulbenes novada jauniešus satrauc apsmiešana, atkarības un nodarbinātības trūkums

Aizritējusi jauniešu konference “Krustojums A”, kurš Gulbenes novada kultūras centrā kopā pulcēja 90 dalībniekus no visa Gulbenes novada, lai kopīgi apspriestu to, kas jauniešiem ir aktuāls un kā viņiem sniegt pārliecību par to, ka arī viņi var ietekmēt pārmaiņas novadā.

Foruma iesākumā sanākušajiem bija iespēja piedalīties anonīmā aptaujā, kurā 65 % jauniešu atklāja, ka ne reizi nav bijuši jauniešu forumos un tādus apmeklējuši 35 % no klātesošajiem. 52 % jauniešu atzina, ka itin neko nezina par jaunatnes politikas plāna esamību vai arī tā veidošanu. Taujāti par to, kādi ir lielākie izaicinājumi jauniešiem Gulbenes novadā, jaunieši minēja apsmiešanu skolā un ārpus tās, narkotisko vielu lietošanu vienaudžu vidū, izklaides iespēju trūkumu Gulbenes novadā, neaktīvus jauniešus un nodarbinātības iespēju trūkumu.

Gulbenes novada jauniešu centra “Bāze” projektu vadītāja Linda Ļapere informē, ka projektā “Krustojums A” tiek veidots jaunatnes politikas plāns Gulbenes novada jauniešiem, kurš kalpos kā vadlīnijas jaunatnes darbiniekiem novadā nākamo piecu gadu garumā. Šo vadlīniju izstrāde palīdzēs nākamajā piecgadē koncentrēties uz konkrētiem uzdevumiem jaunatnes jomā un risināt dažādas problēmas daudz koncentrētākā veidā. Pašreiz divi no galvenajiem virzieniem šajās vadlīnijās varētu būt jauniešu nodarbinātības un jauniešu emocionālās labklājības veicināšana. Vajadzību risināt šos jautājumus uzsvēra arī foruma apmeklētāji.

Šāda aktualitāte tika apspriesta arī paneļdiskusijas laikā. Diskusijā piedalījās Gulbenes novada domes priekšsēdētājs Andis Caunītis, Gulbenes novada jauniešu domes priekšsēdētāja Arīna Logina, Gulbenes novada deputāts Normunds Mazūrs, aktīva Gulbenes jauniete un jaunatnes darbiniece Sindija Gabrāne un bijušais jaunatnes lietu speciālists un pašreizējais Gulbenes novada jauniešu centra “Bāze” brīvprātīgais Lauris Šķenders.

“Arī es pēc 9.klases aizbraucu no Gulbenes, jo neredzēju te iespējas. Tagad man ir 21 gads, esmu atgriezusies un redzu šeit perspektīvas. Gribu ikvienu iedrošināt mēģināt, jo Gulbenē ir iespējas un šeit var realizēt lietas,” teic S.Gabrāne, atbildot uz diskusijas jautājumu par to, kā novadā noturēt jauniešus.

L.Šķenders uzsvēra, ka jaunieši nebūt nav jānotur un ir jāpriecājas par ikvienu, kurš seko saviem mērķiem, pat ja tas nozīmē, ka tāpēc jaunietis dodas prom no Gulbenes novada. “Ir jādara viss, lai ikvienam iedzīvotājam šeit būtu ērti un droši, kā arī būtu iespējas nopelnīt,” pauda L.Šķenders. Viņš mudināja neuzspiest jauniešiem obligāti palikt tikai Gulbenes novadā, bet ļaut ikvienam rast savu ceļu. Ja jaunietim būs vēlme, viņš atgriezīsies novadā un paaugstinās tā labklājību.

Lai izstrādātu veiksmīgu jaunatnes politiku, ir jāņem vērā arī jauniešu vēlmes, un L.Šķenders uzsvēra, ka jaunatnes darbā vienmēr ir divi virzieni. “Vai nu mēs strādājam ar aktīvajiem jauniešiem, kuri visur iesaistās, vai arī velkam ārā neaktīvos jauniešus,” pauda L.Šķenders, uzsverot, ka otrais variants vienmēr būs grūtāks, bet, izstrādājot jaunās piecgades vadlīnijas, nevar aizmirst arī par šiem jauniešiem.

A.Logina pauda, ka nav konkrētu ieteikumu, kā iesaistīt tos jauniešus, kuri ir kūtrāki vai nevēlas iesaistīties. “Pat apzinot jauniešus un rīkojot tādus pasākumus, par kuriem jaunieši izteikuši vēlmi, ne vienmēr jaunieši tos apmeklē. Ir jaunieši, kurus nevar iesaistīt aktivitātēs. Gulbenes novadā ir daudz jauniešu, bet maz aktīvo jauniešu,” uzsver A.Logina.

Savukārt kāds jaunietis, kurš apmeklēja forumu, diskusijā pauda, ka pēc skolas viņš apmeklē sporta zāli un pēc tam vēl stundu pavada ceļā uz mājām. “Man nav enerģijas iesākt ko citu, citreiz pat nav spēka izpildīt mājasdarbus. Jaunieši var doties, piemēram, uz jauniešu centru sestdien, bet ir arī jaunieši, kuri strādā un palīdz vecākiem saimniecībās,” pauda jaunietis.

L.Šķenders aicināja ikvienu nākt uz “Bāzi”, jo nav obligāti jāiesaistās aktivitātēs, bet vienmēr ir vērtīgi aprunāties un kopīgiem spēkiem realizēt idejas vai pārmaiņas kādā jomā. “Ja ir grūti, aicinu jauniešus nākt ciemos. Mums ir plecs,” teic L.Šķenders, tādējādi mudinot nepalikt klusiem arī tiem jauniešiem, kuri ikdienā neiesaistās jauniešu aktivitātēs vai arī nemaz nevēlas tajās iesaistīties. Arī šādu jauniešu viedoklis ir svarīgs kopīgā jaunatnes politikas veidošanā.

“Jaunieši ir pats svarīgākais, kas mums ir! Kā es audzināšu savus bērnus, tā es pavadīšu savas vecumdienas, un, kādi būs mūsu jaunieši, tāda būs arī mūsu Latvija nākotnē,” pauda A.Caunītis, aicinot jauniešus vērsties arī pašvaldībā ar savām idejām. Viņš uzsvēra, ka jauniešiem ir ļoti daudz iespēju, kuras viņi var izmantot.

Arī pasākuma vadītājs, influenceris Lauris Zalāns uzsvēra, ka jaunieši mūsdienās ir bagāti ar dažādām tehniskām zināšanām un tās būtu jāsavieno ar pieaugušo pieredzi. Viņš uzskata, ka vecākajai paaudzei un lēmējvarai ir ļoti vērtīgi ieklausīties jauniešos, jo katrā desmitgadē jaunieši mainās, un šai paaudzei ir daudz zināšanu tādās jomās, kuras iepriekšējām paaudzēm ir svešas. Šai zināšanu plaisai būtu jāvieno cilvēki, lai kopīgi uzlabotu savu vidi un dzīves apstākļus, nevis jāturpina šķelt sabiedrību vēl vairāk.

Foruma noslēgumā apkopotās idejas tiks ņemtas vērā nākamās piecgades plāna veidošanā, un Ļ.Ļapere uzsver, ka pašreiz veidojas jauno vadlīniju uzmetums. “Ar forumā iegūto informāciju mēs plānu pilnveidosim,” informē L.Ļapere.