Pirms nedēļas Gulbenes novadā brīvdienas satraucošas izvērtās kādam tēvam un dēlam, kuri bija devušies mierīgā makšķerēšanas izbraucienā. Tā vietā, lai baudītu dabu un gaidītu lomu, viņi piedzīvoja negaidītu un biedējošu sastapšanos, jo netālu no viņiem krūmos atskanēja lāča rūkoņa.
“Kopā ar dēlu devāmies makšķerēt. Bija agrs rīts. Braucot pa Rēzeknes šoseju, ir tilts pār Pededzes upi, un, nogriežoties no ceļa, nolēmām pamakšķerēt Audīlē. Ejot makšķerēt, ievērojām lāča pēdas, kuras arī nofotografējām. Pēc kāda laika izdzirdējām, ka krūmos kaut kas rūc. Kļuva neomulīgi. Drīz vien rūkoņa atkārtojās. Sapratām, ka tas ir lācis, kas atrodas aptuveni 20 līdz 30 metru attālumā no mums. Nekavējoties devāmies atpakaļ uz mašīnu. Par laimi, viss beidzās veiksmīgi un nekas slikts nenotika. Vēlamies brīdināt arī citus. Dodoties dabā, esiet ļoti piesardzīgi! Lāči patiešām ir mums līdzās!” uzsver vīrietis.
Sastapt lāci var ikviens
Vietējā iedzīvotāja, kura dzīvo netālu no Audīles, stāsta, ka aprīļa sākumā mednieki fiksēja videonovērošanas kamerā lāci. “Tas ir tieši no tās vietas, kur Audīle. Lācis tur staigāja. Tur taču netālu arī biteniekam Rolandam Krevicam pērn rudenī bišu dravā bija lāča postījumi. Man ir paveicies, jo neesmu sastapusi lāci. Kad eju pa mežu, arī patrokšņoju, lai viņš no manis aizbēg,” stāsta sieviete.
Latvijas Mednieku savienības valdes priekšsēdētājs Juris Buškevics “Dzirkstelei” stāsta, ka gadījumos, kad tuvumā redz vai dzird lāci, ir jāatkāpjas.
“Bēgt nevajag. Dzīvniekus provocē bēgšana. Ir lēnām jāatkāpjas. Jāpatur acīs dzīvnieks vai virziens, no kura dzīvnieks izdod skaņu, un lēnām jādodas uz drošu vietu – automašīnu vai ceļu, kur var doties prom. Diemžēl ar to jārēķinās, ka lācis reizēm var iztulkot mūsu darbības kā agresīvas, līdz ar to labāk lieki netuvoties, jo sevišķi pavasarī, kad nezinām, vai tā nav lācene ar lācēnu blakus. Tad, protams, tas var būt ļoti nopietni. Principā arī lāči tāpat kā vilki cenšas izvairīties no cilvēka, bet sastapties nejauši var ikviens. Ir pavasaris. Sezona ir sākusies, un barības nav salīdzinoši daudz. Līdz ar to lāči klejo tuvāk apdzīvotām vietām. Dzīvnieks jau jūt, ka tur varētu būt kādi pārtikas atlikumi. Ar šādu dzīvnieka uzvedību ir jārēķinās. Arī citi meža dzīvnieki nāk apdzīvotu vietu tuvumā, meklējot barību,” skaidro J.Buškevics.
Visvairāk lāču ziemeļaustrumu reģionā
J.Buškevics stāsta, lai izvairītos no iespējamas sastapšanās ar lāci, dodoties mežā, ieteicams radīt troksni: runāt, klaudzināt vai citādi likt par savu klātbūtni manīt. Savvaļas dzīvnieki parasti izvairās no cilvēkiem, jo nevēlas konfliktu. Arī lāči, kas Latvijā ienākuši no Igaunijas un Krievijas puses, lielākoties uztver cilvēku kā apdraudējumu un cenšas turēties pa gabalu.
Viņš saka, ka Latvijā visvairāk lāču sastopams valsts ziemeļaustrumu reģionā, taču to klejojumi arvien biežāk sasniedz arī citus novadus. Lāči manīti Kurzemē, arī Ogres apkārtnē.
Tīmekļvietnē “Latma.lv” lasāms – jaunākie savvaļas dzīvnieku monitoringa dati liecina, ka brūnā lāča populācija Latvijā turpina pieaugt. Pēc 2025. gada novērojumu apkopojuma Latvijā varētu būt aptuveni 190 lāči, kas ir būtisks pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem. Šis skaitlis iegūts, analizējot dažāda veida datus – pēdu nospiedumus, slēpņa kameru attēlus, vizuālos novērojumus, kā arī informāciju no medniekiem un sabiedrības. Arvien biežāk tiek konstatētas lācenes ar mazuļiem, kas skaidri apliecina – lāči Latvijā ne tikai uzturas, bet arī veiksmīgi vairojas. Lāču klātbūtne Latvijā kļūst arvien stabilāka un plašāka.
