Diāna Odumiņa
Gulbenes novada pašvaldība saņem informāciju no iedzīvotājiem par to, ka “zaļā dzelzceļa” teritorijā Gulbenes novadā no jauna saziedējuši un pat jau sēklas ir nogatavinājuši šovasar reiz jau pļautie latvāņi.
“Tiek plānots otrreiz appļaut latvāņus “zaļā dzelzceļa” malās. Vienu reizi uz Jāņiem tika nopļauts, to darīja pakalpojuma sniedzējs,” “Dzirkstelei” stāsta Gulbenes novada pašvaldības Īpašumu pārraudzības nodaļas vadītājs Kristaps Dauksts.
“Zaļā dzelzceļa” zāles pļaušanu posmā no Litenes līdz Rankai 70 kilometru garumā šovasar pēc pašvaldības pasūtījuma jau ir veikusi SIA “Dravenieki 12” par 5800 eiro līgumcenu bez PVN – liecina Iepirkumu uzraudzības biroja publiskotā informācija.
Pašvaldībā saņemta informācija, ka latvāņi atkal zied “zaļā dzelzceļa” malās ne tikai pagastu teritorijās, piemēram, Litenē, bet arī Gulbenes pilsētā. K.Dauksts uzdošot pilsētas un pagastu pārvaldēm veikt apsekošanu un fiksēt situāciju. Viņš pieļauj, ka pilsētas teritorijā to varētu veikt labiekārtošanas iestāde. Izskatoties, ka šīs vasaras sausums latvāņus nav ietekmējis, tie ir spēcīgi kā vienmēr.
K.Dauksts saka – nākamā pļaušana ir paredzēta augusta beigās. Migloti latvāņi “zaļā dzelzceļa” malās nav un nav arī plānots šādā veidā tur ar tiem cīnīties. Novada domes priekšsēdētājs Andis Caunītis “Dzirkstelei” saka – miglošana nebūt nav vienīgais veids, kā cīnīties ar šo invazīvo augu, kā arī ne vienmēr šis veids esot tas efektīvākais. Turklāt miglot nedrīkst teritorijās, kur “ķīmija” var noplūst ūdeņos. Piemēram, Mellupes tuvumā pilnīgi noteikti miglot nedrīkst. Miglošanai arī turklāt ir dažādi nosacījumi. Piemēram, to veikt var tikai sausos dabas apstākļos. Latvāņu miglošanu ar herbicīdiem jāveic divas reizes veģetācijas periodā – agri pavasarī no aprīļa vidus līdz maija sākumam krūmu un koku bezlapu stadijā un atkārtoti jūlijā.
Pašvaldība seko līdzi situācijai ar latvāņiem savos zemes īpašumos, tāpat saņem sūdzības arī par šā invazīvā auga izplatību privātajos zemes īpašumos. Iedzīvotāji tiek informēti par savu atbildību – ja nereaģēs, informācija tiks nodota pašvaldības policijai tālākajai rīcībai. K.Dauksts saka, ka problēmu ar latvāņiem joprojām ir daudz.
Fakti
* 2019.gadā akciju sabiedrība “Latvijas dzelzceļš” ar pašvaldību noslēdza patapinājuma līgumu par Gulbenes novada teritorijā esošo “zaļo dzelzceļu” nodošanu vietējai pašvaldībai bezatlīdzības lietošanā uz pieciem gadiem. Zemes īpašniece tajā pašā laikā ir un paliek AS “Latvijas dzelzceļš”.
* Pašvaldības pienākums ir savā administratīvajā teritorijā esošos “zaļā dzelzceļa” posmus uzturēt lietošanai atbilstošā kārtībā.
Avots: “Dzirksteles” arhīvs
Arī gar īstā dzelzceļa sliedēm pilsētā aug latvāņi. Izskatās, ka dzelzceļnieki vairs nepļauj savu joslu gar sliedēm, kā to darīja agrāk.
Laikam pļaušana Ļeņina dzimšanas dienā nav devusi cerēto 🙂
Latvāņus var izskaust un iznīcināt tikai un vienīgi ar regulāru pļaušanu, jo līdz ko uzzied un rodas sēklas tā cīņa ir zaudēta.
P. S. Man pašam putni bija ienesuši sēklu īpašumā un sāka augt. Jau startā mazliet baidījos bet ar regulāru pļaušanu iznīka.