Šobrīd Gulbenes novada pašvaldības piedāvātajās apmešanās vietās uzturas aptuveni 210 Ukrainas valstspiederīgie.
“Gulbenes novadā šobrīd vairs nav brīvu vietu, necenšamies vairāk uzņemt Ukrainas valstspiederīgos, bet problēmas tagad rodas tajā, ka pie šiem Ukrainas valstspiederīgajiem, kas te dzīvo, brauc radinieki – mātes, brāļi un jautā pašvaldībai, vai nav iespējams izmitināt te arī radiniekus. Pagājušās nedēļas nogalē iebrauca seši cilvēki,” stāsta Gulbenes novada pašvaldības Īpašumu pārraudzības nodaļas vadītājs Kristaps Dauksts.
Viņš arī saka, ka sākotnēji daudz bija tādu, kas caur mūsu novadu devās tālāk. Savukārt tie, kas tagad te ir, viņi arī te paliek. “Tagad bērni sportisti Gulbenē, kuriem ir aizbildņi, plāno doties uz Ukrainu uz mēnesi vai diviem apciemot vecākus un pēc tam atkal atgriezties atpakaļ pie mums. Un šīs vietas ir jāpietaupa viņiem,” saka K.Dauksts.
Viņš atgādina, ka no kara bēgušajiem Ukrainas valstspiederīgajiem Latvijā paredzētais atbalsts noteikts pirmajām 90 dienām un rasts risinājums pagarināt valsts palīdzības sniegšanu vēl par 30 dienām. “Viņiem šajās 120 dienās ir jāsāk pašiem strādāt un par visu maksāt,” saka K.Dauksts.
Tie Ukrainas civiliedzīvotāji, kas iebraukuši Gulbenes novadā, ir izmitināti pilsētā Skolas un Līkajā ielā, Rankas pamatskolas dienesta viesnīcā, bijušajā Rēveļu skolā, Lejasciema vidusskolas internātā un Druvienas bijušajā pamatskolā.
– Inita Savicka
Kāda nelaime. Kā mēs tagad dzīvosim tālāk?
aļo,ko ko angļu un krievu mēli nesaprot?jāsarunājas arī ukrainiski?šo esčo treba?
Kāda atsaldēta suņa pēc ar ukraiņiem būtu jārunā angliski, kur nu vēl krieviski?!
Antanevics uzņems
Pucīte pirmā fane, pārējie lai stājas rindā!
Nu tā krievu mēle jau ir pieriebusies.Pilna Gulbene ar to suņu valodu,tad jau labāk runā Ukraiņu valodā,kaut kas citādāks būs!
Labāk pats mazāk rej ka kuce.pieriebjas.
Papildus vietas varētu atrast, ja šitie vietējie sieri aizkātotu uz savu laimīgo pitālovu.
Tin nu uz Īriju sēnes lasīt!
Nav nozīmes kādā valodā runā. Nozīme ir tam ko runā. Pagalma sīči un tīņi runā latviski ar tādiem krievu mātesvārdu iestarpinājumiem, ka bailes paliek domāt starp ko es dzīvoju. Jo tas nozīmē tikai vienu – tā runā viņu vecāki mājās. Normāls cilvēks divas valodas rakstos un trīs valodas runāt jau nu var iemācīties.