Abonē e-avīzi "Dzirkstele"!
Abonēt

Reklāma

Gulbenes novada zemnieki steidz nodot ražu

Gulbenē, Dzelzceļa ielā, pie AS “Dobeles dzirnavnieks” teritorijas rinda veidojas jau pirms astoņiem, kad darbu uzsāk graudu pieņemšanas punkts. Foto: Gatis Bogdanovs.

Graudu kulšanas sezona rit pilnā sparā. Karstais un sausais laiks mudina zemniekus rauties vaiga sviedros, uz ceļiem redzama graudu pārvadājamā tehnika, un pie pieņemšanas punktiem veidojas rindas.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Salīdzinot ar pagājušo gadu, kad ceļa remonts Svelberģī tieši graudu nodošanas laikā radīja pamatīgas problēmas un sastrēgumus rotācijas aplī, situācija ir atrisināta, un nokļūšana līdz kooperatīvās sabiedrības “VAKS” un “Baltic Agro” graudu pieņemšanas punktiem rit bez aizķeršanās.

Laikraksts “Dzirkstele” ceturtdien rīta pusē bija liecinieks tam, ka Gulbenē, Dzelzceļa ielā, pie “Dobeles dzirnavnieka” graudu pieņemšanas punkta bija izveidojusies rinda, taču tā netraucēja transporta kustībai.

Ceturtdien no rīta “Dzirkstele” viesojās AS “Dobeles dzirnavnieks” graudu pieņemšanas punktā Gulbenē, kur tobrīd jau bija pieņemtas 600 tonnas jaunās ražas. Foto: Gatis Bogdanovs

AS “Dobeles dzirnavnieks” valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils laikrakstu informē, ka aktīva graudu kulšana šogad sākās krietni vēlāk nekā ierasts un bijušas bažas par graudu kvalitāti.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

“Lai arī graudu raža ir ļoti atšķirīga dažādos reģionos, kopumā graudu apjoms Latvijā būs pietiekams. Lauksaimniekiem šis ir sarežģīts gads – sējumi ir ļoti krasi atšķirīgi pārdzīvojuši izaicinošos laika apstākļus. Visvairāk no ilgstošā sausuma vasaras sākumā cieta vasarāju sējumi Vidzemē un Kurzemes piejūras reģionos – tur ražas ir vismaz uz pusi mazākas nekā pērn. Salīdzinājumam – ir saimniecības, kuras ziemas kviešus kuļ 7-8 t/ha, bet vienlaikus daļai lauksaimnieku tā pati kultūra ir tikai 2-3 t/ha,” skaidroja K.Amsils.

Šobrīd noris aktīva graudu pieņemšana četros AS “Dobeles dzirnavnieks” graudu pieņemšanas punktos: Dobelē, Aucē, Gulbenē un Rīgā. Gulbenes pieņemšanas punkts ražu pieņem no visa Vidzemes reģiona un darbu uzsāka 1.augustā ar pirmo pieņemto auzu kravu no ZS “Dzirnavu 8”, kas atrodas Alūksnes novadā. Šobrīd Gulbenē ir pieņemtas jau 6000 tonnas graudu. Uzņēmums kopumā šogad plāno pieņemt 365 tūkstošus tonnu graudu, no kuriem 50 tūkstošus tonnu – bioloģiski audzētus jaunās ražas graudus.

AS “Dobeles dzirnavnieks” sabiedrisko attiecību speciāliste Zanda Lūse “Dzirkstelei” vēstīja, ka uzņēmums ir pretimnākošs bēgļiem no Ukrainas. “Mums ir vairāki darbinieki no Ukrainas, kuri šobrīd spiesti uzturēties mūsu valstī. Šiem bēgļiem mēs esam palīdzējuši gan ar darbu, gan mājokļiem. Cik varam, tik palīdzam gan kā uzņēmums, gan kā kolēģi saviem strādniekiem un viņu ģimenes locekļiem. Arī Gulbenes pieņemšanas punktā strādā ukraiņu meitenes, tāpēc vajadzības gadījumā saziņai jāizmanto valodas, ko saprot abas puses,” teica Z.Lūse.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Foto: Gatis Bogdanovs

Savukārt kooperatīvās sabiedrības “VAKS” Gulbenes filiāles vadītāja Vita Jonase “Dzirkstelei” saka, ka pirmā krava ar graudiem – ziemas miežiem no Gulbenes novada tika atvesta jau 14.jūlijā no Lejasciema SIA “Birzlejas”. Interesanti, ka arī pagājušajā gadā viņi bija pirmie, tikai 21.jūlijā.

“Šobrīd mums jau ir pieņemts virs 25 000 tonnu graudu un katru dienu nāk iekšā aptuveni 100 kravas šāgada ražas. Šogad jau divas reizes esam “pārsituši” dienas pieņemto svara normu, kas nu jau tuvojas 3000 tonnām. Rindu gandrīz nav, jo šogad mums ir ieviesta elektronikā rindas pieteikšanas sistēma, kas atvieglo darbu mums un kravu piegādātājiem. Ja nu darbdienas beigās vēl ir neliela rinda, tad projām jau neviens nav dzīts. Mēs esam kooperatīvs, un savi biedri ir jāciena, tāpēc pat gaidām, ja kāds ir pieteicies, bet tomēr paziņo, ka kavēs. Pagājušajā gadā mēs pieņēmām 52 000 tonnu, bet šogad laikam tas netiks sasniegts. Sausums un sliktie ziemošanas apstākļi ir izdarījuši savu, taču tas nenozīmē, ka jānolaiž rokas. Mēs esam kopā ar saviem zemniekiem un palīdzam, kā mākam. Vakar mums bija iesala dzēriena diena, kad piegādātāji tika cienāti ar atspirdzinošajiem dzērieniem, lai kaut kā viņus uzmundrinātu, jo arī viņi strādā no agra rīta līdz vēlam vakaram,” teica V.Jonase.

Foto: Gatis Bogdanovs

Līdzīgi raksti

Reklāma

Komentāri ir slēgti

Komentāri (9)

  1. Un cik daudz graudu paliek uz mūsu ceļiem, posmā pie saldētavās viss ceļš un sliedes pilnas ar graudiem .

    8
    2
  2. Kāpēc tie graudi tiek bērti zem klajas debess? Kas notiks ja salīs?

    6
    1
  3. Ukrainas civiliedzivotāju atbalsta likums 16.pants-var nodarbināt bez valsts valodas zināšanām, ciktāl tas netraucē patērētājam. Par personas nodarbināšanu šādā situācijā atbildīgs ir darba devējs, un proti, darba devējam jānodrošina darbinieks, kurš palīdz sazināties valsts valodā nevis klientam jāizmanto valodas, ko prot.

    11
    1
  4. Tēma bija par graudu ražu, bet kādam protams jāpiepin klāt sveša tauta un valoda.

  5. Cien. Z.Lūses kundze! Vajag palīdzēt bēgļiem un es tikai par to, bet attiecībā uz latviešu valodas neizmantošanu saziņā gan negribu piekrist. Bēgļiem no pirmās dienas valsts nodrošināja un nodrošina bezmaksas latviešu valodas apguvi. Bēgļi, uzturoties Latvijā jau vismaz gadu, nav varējuši iemācīties tik daudz latviešu valodu, lai vietējam zemniekam nevajadzētu ar krievu valodas vai angļu valodas vārdnīcu braukt nodot graudus? Zemniekiem jau tā šis gads ir smags.

    8
    6
  6. Cienījamais Grauds!
    Cik no tiem krieveļiem, kas šeit dzīvo vairākus gadu desmitus nevar un negrib iemācīties latviešu valodu?! Ukraiņi vismaz cenšas un mācās. Piesējāties, kur galīgi nav jāsienas.

    10
    1
Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Gulbenes novads - Dzirkstele.lv komanda.