Gulbenieši kopā ar alūksniešiem izstrādā vizuālo identitāti “Bānīša zeme”

“Bānīša zeme” – pasaule, kurā nebeigsi smaidīt. Tā par savu lolojumu saka Gulbenes biedrības “SATEKA” valdes priekšsēdētāja Daiga Gargurne, kura šo ieceri aizsāka jau 2018.gadā.

“Projekta ietvaros mēs esam izstrādājuši “Bānīša zemes” vizuālo identitāti, ko veica “SATEKA” kopā ar Alūksnes Lauku partnerību, kas strādā ar “Leader” programmu. Šajā sakarā mēs esam izstrādājuši divus starpteritoriālās sadarbības projektus. Saprotot to, ka bānītis ir mūsu kopējais mērķis, doma bija satuvināt un apvienot Gulbenes un Alūksnes novadu centienus popularizēt bānīša maršrutu abos novados ar visiem apkaimes tūrisma objektiem. Viens projekts jau ir beidzies, otrs vēl turpinās līdz nākamā gada vasarai, bet jau šobrīd ir jūtams rezultāts. Jau šovasar abi novadi izmanto “Bānīša zemes” vizuālo identitāti, “brauc zem tā karoga” un izmanto šo zīmolu. Man ir liels prieks, ka jau šobrīd Vidzemes Tūrisma asociācija tūrisma jomā izmanto “Bānīša zemes” produktus. Var teikt, ka šis zīmols ir izgājis plašumā un šī vieta sāk veidoties kā tāds galamērķis. Tomēr es domāju, ka šobrīd vēl esam ceļa sākumā un darāmā vēl ir daudz, bet jau tas, ka abu pašvaldību tūrisma cilvēki izstādēs un pasākumos iet zem viena karoga un piedāvā to kā kopumu, ir šo projektu un izveidojušās sadarbības nopelns,” skaidro D.Gargrne.

“Bānīša zeme” vēl tikai uzņem apgriezienus

“Tuvākajā laikā mēs plānojam uzrunāt abu pašvaldību uzņēmējus, kuri būtu gatavi iesaistīties “Bānīša zemes” aktivitātēs. Ja viņi piekritīs, varēs uz saviem produktiem izvietot “Bānīša zemes” simboliku. Un tie nav tikai ēdinātāji, izmitinātāji un tie, kas darbojas tūrisma jomā. Tie ir arī vietējie ražotāji, kuru produkcija var interesēt “Bānīša zemes” apmeklētājus. Šobrīd strādājam pie tā, lai pie dažādiem objektiem, kultūrvēsturiskajām ēkām un vietām, kas būtu jāredz, tiktu uzstādītas informācijas plāksnes ar bānīša logo un QR kodiem. Katrā no novadiem plānots uzstādīt aptuveni 50 zīmes. Tas palīdzēs apmeklētājiem ne tikai vizuāli skatīt objektu, bet arī uz vietas iegūt informāciju par to no pašvaldību tīmekļvietnēm. Pirmā projekta laikā jau tika izstrādātas ceļošanas akcijas, kurās piedaloties ceļotāji varēja saņemt vietējo ražotāju balvas. Tāpat tika izstrādāti seši dažādi velomaršruti, no kuriem viens iet pa abām pašvaldībām, bet pārējie katrs pa savu, kas ir apļveida. Visi šie maršruti ir marķēti ar zīmēm un apmaldīties gandrīz nav iespējams. Tika uzstādītas brūnās informācijas zīmes pie objektiem, kurus ir vērts apmeklēt, kopumā 75 vietās, un to var uzskatīt par “Bānīša zemes” aktivitāti,” saka D.Gargurne.

Darbs turpinās un plānu vēl daudz

Šobrīd tiek attīstītas arī tālākas nākotnes ieceres, kur talkā ir nācis tūrisma jomas speciālists, Vidzemes augstskolas asociētais profesors Andris Klepers.

“Būs “Bānīša zemes” produktu grozs, kas vairāk būs tendēts uz ārzemniekiem. Tikko tikšanās reizē Līgatnē mēs jau prezentējām to iespējamo vērtību, kas būs tendēta uz konkrētu mērķauditoriju. Tas nozīmē censties dabūt šurp tūristus no ārzemēm, piemēram, Vācijas, jo mums ir daudz kopīga. Interesanti velomaršruti, sacensības “Apdzen tvaiku!”, un kas ļoti līdzīgs notiek arī Hamburgā. Skatāmies uz Somiju, kaut tepat uz Igauniju un cenšamies piesaistīt ģimenes ar bērniem. Manuprāt, tas viņiem būtu saistoši, jo te ir, ko redzēt, un ir, ko darīt. Arī mobilajā lietotnē “PostNos” sadaļā “Bānīša zeme”, kurā vēl šobrīd var darboties bez maksas līdz nākamā gada 31.maijam, jo par to mēs esam samaksājuši, var piereģistrēties un doties ceļojumā. Pēc šī termiņa lietotnes uzturētājiem būs kas simbolisks jāsamaksā, bet arī šī iespēja pastāvēs,” piebilst D.Gargurne.