Iedzīvotāju padomju izveidē Gulbenes novadā pagaidām klusums

Rankas pagastā pirms gada izveidotā iedzīvotāju padome neplāno legalizēties

Pašvaldības interneta vietnē “gulbene.lv” sadaļā “Sabiedrības līdzdalība” ir publiskota detalizēta informācija par iedzīvotāju padomju veidošanas kārtību. “Dzirksteli” par to informē novada domes projekta vadītāja Inga Lapse. Atrast šo informāciju gan nav viegli.

I.Lapses norādītajā sadaļā pašvaldības interneta vietnē ir lasāms 26.septembrī deputātu apstiprinātais Gulbenes novada pašvaldības iedzīvotāju padomju nolikums, kā arī var lejupielādēt iesnieguma formu iedzīvotāju padomes veidošanai, kur nepieciešami 10 iedzīvotāju paraksti. I.Lapse sacīja, ka pagaidām pašvaldībā vēl nav saņemts neviens šāds iesniegums.

Viņa atgādināja, ka par iedzīvotāju padomju veidošanas kārtību pašvaldība ir informējusi katrā pagastā, organizējot sapulces, kurās šis bija viens no darba kārtības jautājumiem. Pašvaldības interneta vietnē sadaļā “Aktualitātes” ar virsrakstu “Organizē Gulbenes novada Attīstības programmas publisko apspriešanu” ir pieejami vairāku šo sapulču protokoli. Redzams, ka uz sapulci Druvienā 17.oktobrī bija ieradušies 39 cilvēki.

Druvienā un Litenē izsakās atturīgi, bet tomēr cerīgi

“Dzirkstele” izjautāja druvēnieti Inesi Zveijnieci par to, vai pagastā ir jūtama interese par iedzīvotāju padomes veidošanu. Viņas atbilde bija, ka nav par to lietas kursā. Arī Velga Černoglazova, kura darbojas 2009.gadā Druvienā izveidotajā biedrībā “Pērļu zvejnieki”, pauda: “Neko šobrīd neesmu dzirdējusi par to, vai Druvienā kaut kas tāds (iedzīvotāju padome – red.) būs.”

Litenes pagastā pašvaldības organizētā tikšanās ar iedzīvotājiem notika 7.oktobrī. Protokola par šo tikšanās reizi gan pašvaldības interneta vietnē nav. “Dzirkstele” iztaujāja Litenes tautas nama vadītāju Maiju Leimani, kura par iedzīvotāju padomes iespējamo veidošanos pagastā teica: “Pagaidām ir klusums. Mums ir savi neformālie līderi, kuri ir ļoti aktīvi, kuriem ir labas idejas. Pagaidām viss ir tikai sarunu līmenī, jo gada nogale ir svētku laiks. Visi ir noslogoti. Janvārī būs citādāk. Tad būs brīvāks. Cerams, ka iedzīvotāju padome veidosies. Ir mums aktīvi jaunie uzņēmēji, kuri ir ieinteresēti pagasta attīstībā. Ne jau velti šopavasar Litenē ir izveidojusies biedrība “Litenes Ritenī”, kurā darbojas Linda Kļaviņa un Anna Maļiņina. Jau tiek rakstīti pirmie projekti.”

Rankā tikšanās izraisīja vilšanos

10.oktobrī Rankā notika pašvaldības darbinieku tikšanās ar iedzīvotājiem. Vietnē “gulbene.lv” publiskotais protokols liecina, ka pasākuma piedalījās 32 cilvēki. Protokols aizņem deviņas lappuses un ir detalizēts. I.Lapse “Dzirkstelei” teica – brīžiem sapulcē cilvēki runājuši viens otram virsū un fiksēt teikto bijis grūti. Arī šis apstāklis ir ierakstīts protokolā.

Rancēniete Inga Freimane, kura ir pagastā pirms gada izveidotās iedzīvotāju padomes (kuru pašvaldība nav akceptējusi) līdere, “Dzirkstelei” teica: “Mums Rankas sapulcē novada domes priekšsēdētājs Andis Caunītis diezgan skaidri pateica, ka neņems vērā mūsu ieteikumus. Tas cilvēkiem ir ļoti aizķēries. Par to arī visu laiku runā. Kāda jēga mums ir tērēt enerģiju, ja novada domē ir tāds noskaņojums. Mēs tāpat varam darīt savas lietas pagastā, nākt kopā, risināt un darboties. Nekas jau no tā nav mainījies, ja novada domē ir sarakstīts kaut kāds nolikums. Mums ir dažas aktivitātes padomā un dažās no tām jau arī sākam realizēt.” Viņas secinājums: “Pašvaldība pret iedzīvotāju viedokļiem izturas nevērīgi.”

I.Freimane arī stāstīja: “Vēl Rankas sapulcē A.Caunītis teica, lai mēs, iedzīvotāji, kaut ko spētu ietekmēt domē, mums ir jākļūst par deputātiem. Dažam labam Rankā šis teikums tā ir aizsitis elpu, ka trūkst vārdu! Kā vispār ko tādu varēja atļauties pateikt?! Bet, kā saka, pašvaldības vēlēšanas jau nav aiz kalniem.”

Viņa bilda, ka Rankas sapulcei ir audioieraksts, kur viss, ko viņa pārstāsta, ir dzirdams. Rancēnieši arī pieprasījuši, lai sapulces gaita tiktu detalizēti protokolēta.

Iespējams, Rankā veidos biedrību

I.Freimane uzsvēra: “Kamēr būs šis diezgan absurdais novada domes nolikums (iedzīvotāju padomju izveidei – red.) ar ļoti sarežģītu un necaurspīdīgu balsošanas kārtību, kā arī ļoti birokratizētiem darba noteikumiem, mēs nospriedām, ka, vismaz esošais sastāvs, mēs neveidosim padomi. Kandidēt kļūt par deputātu ir ļauts tik, cik reižu pats cilvēks vēlas. Bet nezin kāpēc iekļūšanai iedzīvotāju padomē, kas ir sabiedriskais darbs bez atalgojuma, tiek atļautas tikai divas ievēlēšanas reizes. Iedzīvotāju padomju locekļiem tātad tiek noteikta terminēta darbība. Gruži tāpat kā Valsts prezidentam. Mums Rankā ir pāri 1000 iedzīvotājiem. Cik no mums ir to aktīvo, kuri grib tērēt savu brīvo laiku un arī privātos līdzekļus sabiedriskajam darbam?”

I.Freimanes uzskats – iedzīvotāju padomēm, protams, ir paredzēta tikai konsultatīva loma pašvaldībā. Taču ir domāts, ka jānotiek sadarbībai.

Runājot par to, vai varbūt plāno Rankā padomes vietā dibināt jaunu biedrību, I.Freimane sacīja: “Mums ir dažādas domas. Mēs nāksim atkal kopā janvārī. Tad par to runāsim.”

Rankā iedzīvotāju padome ir izveidota pagājušā gada oktobrī. Tās sastāvā ir septiņi dažāda vecuma cilvēki, kuriem ir atšķirīga nodarbošanās. Starp padomes locekļiem ir arī uzņēmēji un jaunieši, kā arī seniori un izglītības darbinieki. Daži no viņiem dzīvo Gatvēs, citi Rēveļos.

“Pagasts mums ir liels. Neesam visi no Rankas centra. Kad mums kādi jautājumi sabriest, tad mēs sanākam kopā. Ne vienmēr kopā sanākam pilnā sastāvā. Pulcējamies taču sabiedriskā kārtā. Katram taču ir savi darbi, ģimenes locekļi, kāds reizēm saslimst. Taču vienmēr mēs savā padomē kopā sanākam vairāk nekā puse no sastāva. Pagasta vadība vienmēr tiek par to informēta. Dažreiz Irēna Jansone ir arī piedalījusies mūsu sapulcēs, kad viņai ir laiks. Bet signāli no domes šajā virzienā arī ir ļoti dažādi,” sacīja I.Freimane.

Šobrīd viņa vadoties pēc principa: “Dome lai darbojas!” Savukārt Rankas iedzīvotāju izveidotā padome paliks savā vietā un būs aktīva arī bez pašvaldības akcepta.

Andis Caunītis saka – vienmēr gatavs uzklausīt iedzīvotājus

Rankas iedzīvotāju padomi novada domes priekšsēdētājs Andis Caunītis sarunā ar “Dzirksteli” nosauca par pašpasludināto veidojumu un piebilda, ka “nebūs smuki un labi teikt”. Tajā pašā laikā A.Caunītis par šo padomi sacīja tā: “Ja viņiem ir iedzīvotāju atbalsts, par ko satraukties? Viņi izvirza savas kandidatūras un iebalsos. Nezinu, kāpēc ir nobijušies. Vai ir satraukums, ka viņus neatbalstīs, neiebalsos? Ja tā būs, tad tas nozīmēs, ka attiecībā uz viņiem iedzīvotāju atbalsta nav. Bet, ja viņi ir pārliecināti kopienas līderi, par ko satraukties? Vai baidās, ka mēs nesaskaitīsim balsis?”

Vai tiešām A.Caunītis uzskata, ka dome rancēniešos ieklausīsies tikai tad, ja viņi kļūs deputāti? Atbilde bija: “Ja viņi grib tiešām lemšanas tiesības, tad jānāk par deputātiem. Iedzīvotāju padome ir konsultatīva. Ja grib kaut ko jau lemt vai noteikt, kādu naudu novirzīt Rankai vai kādu budžetu veidot, tad jānāk par deputātu. Bet, ja grib dot ieteikumus, priekšlikumus, to es nekad neesmu atteicies klausīties. Jebkurš iedzīvotājs tiek uzklausīts. Tāpēc pat nevajag iedzīvotāju padomi. Ierosinājumus, priekšlikumus izteikt daudzi ir atnākuši uz pašvaldību. Un es tad mēģinu paskaidrot, vai varam to izdarīt uzreiz.”

A.Caunītis arī skaidroja, ka no pašvaldības puses vēlas, lai būtu iespējams sastrādāties ar iedzīvotāju padomēm, kad tās izveidosies novadā. “Kāda veidosies padome? Lai konfliktētu? Vai lai kopīgi risinātu jautājumus?” viņš teica, kā arī uzsvēra – pašvaldībai attīstība jāplāno visa novada teritorijā. Nevarot teikt, ka otršķirīgi ir tas, kas notiek Litenē vai Gulbenē, redzot tikai Ranku. A.Caunītis pauda – novada centrs, Gulbene, ir nozīmīgs visai administratīvajai teritorijai un tās iedzīvotājiem. “Nevar to pārmest,” viņš sacīja.

KOMENTĀRS

LĪGA STAFECKA, DOMNĪCAS “PROVIDUS” VADOŠĀ PĒTNIECE: “Iedzīvotāju padomju pieredze Latvijā vēl nav liela. Nesen vēl tikai vietām ir izveidojušās. Grūtākā situācija bija Bauskas novada Bārbeles pagastā, kur iedzīvotāju padome izveidojās un beidza pastāvēt. Paši iedzīvotāji atteicās. Vienkārši locekļi izstājās no padomes. Visdrīzāk tādēļ, ka tur bija neizpratne par to, ko īsti padome var darīt. Iedzīvotājiem bija savi, vērienīgāki priekšlikumi, laikam nedzirdēja pašvaldības atbalstu. Ir tomēr jābūt no abām pusēm spējai satikties un saprast, kas tad īsti ir kas: ko dara padome, ko dara pašvaldība un kā tās abas var sadarboties. Runājot par situāciju Rankā, jebkurā gadījumā tie ir cilvēki, kuri tur dzīvo. Un viņi ir jāuzklausa, vienalga kādā juridiskā formā viņi iesaistās. Vienīgi, ja viņi nāk un uzstāj uz tādām pašām pilnvarām, kādas ir paredzētas iedzīvotāju padomēm, tad tā ir atšķirīga situācija.

Padome var nākt un iesniegt pašvaldībai lēmumprojektus, bet biedrība vai vienkārši iedzīvotāju grupa to nevar. Bet, ja cilvēki pagastā darbojas kā aktīvisti, viņus nevar saukt par iedzīvotāju padomi. Viņi nevar paši sevi pasludināt šādā statusā. Tomēr ir jābūt piekrišanai no apkārtējiem, ka šie cilvēki viņus pārstāv. Ir jābūt, lai pārējie saka: “Mēs gribam, lai tieši šie cilvēki ir tie, kuri aizstāv pagasta intereses.” Ja tā nav, var šos cilvēkus uztvert kā aktīvistus, tāpat kā jebkuru biedrību, kas runā par savām interesēm. Arī šie cilvēki pašvaldībai jebkurā gadījumā ir partneri, ar kuriem ir jāmēģina saprasties, nevis jāsāk sarunas tikai tad, kad iedzīvotāju veidojumam būs juridiski korekta forma.”

SIF_MAF2024 #stiprakopienastipravalsts

Projektu “Stipra kopiena – stipra valsts” līdzfinansē “Mediju atbalsta fonds” no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild “Dzirkstele”.