Informācija nozīmīga, klausītāju Gulbenē maz

Pirmā tikšanās ar iedzīvotājiem par civilo aizsardzību un drošību aizvadīta, rudenī plāno nākamo

TREŠDIEN, 19. FEBRUĀRĪ, PA DIENU GULBENES NOVADA PAŠVALDĪBA bija aicinājusi iedzīvotājus uz informatīvo sapulci, kuras laikā iepazīstināja ar pašvaldības civilās aizsardzības plānu un sniedza informāciju par rīcību ārkārtas situācijās. Informatīvajā sapulcē piedalījās Gulbenes novada pašvaldības pārstāvji, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) amatpersonas un Zemessardzes pārstāvji. Kopumā sapulce ilga divas stundas, un lielāko tās daļu uzmanība tika vērsta uz praktiskiem ieteikumiem, kā iedzīvotājiem jau laikus parūpēties par savu drošību dažādos apdraudējumos; kas ir katra mājasdarbs, kas jāpaveic, lai, piemēram, vētra, ugunsgrēks, elektrības atslēgums nepārsteigtu nesagatavotus.

Informatīvās sapulces sākumā Gulbenes novada pašvaldības darba aizsardzības vecākā speciāliste Velta Ivanova norādīja, ka šis ir pirmais informatīvais seminārs, kas tiek organizēts par civilo aizsardzību, un ir plānots, ka arī rudenī notiks šāds seminārs saistībā ar aktualitātēm civilajā aizsardzībā. V.Ivanova “Dzirkstelei” saka, ka nākamajā seminārā uz tikšanos ar iedzīvotājiem tiks aicināti gan Valsts policijas, gan Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbinieki, kas šoreiz nepiedalījās.

Seminārā V.Ivanova skaidroja jēdzienus un definīcijas, lai klātesošie izprastu civilās aizsardzības būtību un tās uzdevumus. Viņa arī uzsvēra, ka apdraudējuma gadījumā pirmajās dienās cilvēkiem pašiem jāparūpējas par sevi un saviem krājumiem, un tad tālāk iesaistās valsts.

Viņa arī informēja, ka Gulbenes novadā ir apsekotas 75 patvertnes un tikai 21 atbilst noteikumiem. Pagaidām pie šīm ēkām ir uzlikta tikai zīme. “Ietilpība nebūs tik liela, kā varbūt visi gribētu,” teica V.Ivanova un paskaidroja, ka šīs patvertnes tik lielu cilvēku daudzumu, kāds ir Gulbenes novadā, nevar uzņemt.

VUGD pārstāve Sandra Vējiņa par patvertnēm komentēja: “Tas, ko redzējām – tās bieži ir aizkrāmētas, izmantotas kā noliktavas, applūdušas vai sapelējušas, līdz ar to atzītas par neatbilstošām.”

Būtisks aspekts – 300 metri

VUGD Vidzemes reģiona pārvaldes Gulbenes daļas komandieris kapteinis Gatis Gutāns uzsvēra, ka apdraudējuma gadījumā, un tas neattiecas tikai uz militāra iebrukuma gadījumu, pašiem būs jāpaļaujas uz sevi. Jāpadomā, kur varētu, piemēram, patverties lielas vētras gadījumā, ja tā izposta māju.

Viņš arī skaidroja, ka patvertņu zīmes ir uzstādītas uz tiem objektiem, kas atbilst un daļēji atbilst, un uz viena objekta var būt arī divas zīmes. “No ceļa, piemēram, redz zīmi, bet no ceļa puses nav ieejas, un līdz ar to ir papildzīme, lai cilvēki tiktu līdz ieejai,” skaidroja G.Gutāns.

S.Vējiņa savukārt norādīja uz būtisku aspektu – uz publisku patvertni jādodas tikai tad, ja tā atrodas ne vairāk kā 300 metru attālumā. Savukārt, ja 300 metru attālumā patvertnes nav, tad apdraudējuma gadījumā drošākais patvērums būs ēkā, kur cilvēks jau atrodas, vai patvērums ir jāmeklē tuvākajā ēkā, ievērojot “divu sienu principu”, kas nozīmē, ka starp cilvēku un ēkas ārējām sienām ir vismaz divas sienas. Daudzdzīvokļu namos tās ir visbiežāk ir tualetes un vannasistabas.

“Arī Ukrainas kolēģu pieredze rāda, ka 300 metri ir optimālais attālums, lai cilvēks var no brīdinājuma saņemšanas pārvietoties uz drošību,” teica S.Vējiņa.

Viņa arī stāstīja, ka ir saņemti jautājumi no daudzdzīvokļu namu iedzīvotājiem, vai viņi var ierīkot patvertni savas mājas pagrabā. “Var nākt kopā un lemt par to, kas notiek pagrabos. Kopā ar ekspertiem apsekojam, vai tur ir iespējas ar ūdeni, labierīcībām.”

Dienesti darīs savu darbu

Iedzīvotājus interesēja, kā tiks tērēti un sadalīti no Eiropas Savienības fondiem 22 miljoni eiro, kas novirzīti patvertnēm, kā arī vai Gulbenes novadā ir apzināti cilvēki (bez dienestiem), kuri spēj palīdzēt ārkārtas situācijā. Savukārt vēl kāda iedzīvotāja uzsvēra: “Mēs jau esam krīzē. Visam jau bija jābūt gatavam. Es tā uzskatu. Es zinu, kur es došos.”

No zāles izskanēja arī viedoklis: “Jūs esat gatavi kā cilvēki, bet sistēma valstī nav. Un tas visiem ir jāapzinās, jo realitāte ir skarba.”

S.Vējiņa skaidroja, ka patvertņu jautājumu nevar atrisināt ne dienas, ne nedēļas laikā.

“Pašvaldībai pašai ir jāsaprot, kas viņai ir savā saimniecībā un kurās lietās ieguldīs naudu. Lai pilnveidotu, labiekārtotu patvēruma vietas, ir nepieciešama nauda, pašvaldība rēķinās ar savu budžetu. Ir iepirkumi. Diemžēl rezultāts nebūs tik ātrs,” norādīja S.Vējiņa.

Kolēģi Ukrainā saka, ka ļoti svarīga ir pašu cilvēku vēlme otram palīdzēt. “Vietējās kopienas, vietējie čati – viens par otru turas, lai šobrīd Ukrainā izdzīvotu. Ārkārtas gadījumā ugunsdzēsēji dzēsīs ugunsgrēkus, pašvaldība rūpēsies par to, lai būtu pieejams ūdens, pārtika. Dienesti darīs savu darbu.”

Katrs var izdarīt savu mājasdarbu

S.Vējiņa uzsvēra, ka civilā aizsardzība kļuva aktuāla mūsdienu publiskajā telpā pēc 2022. gada pavasara, kad Krievija iebruka Ukrainā.

“Taču mēs kā glābšanas dienests par civilo aizsardzību esam runājuši ļoti daudzus gadus un turpinām par to runāt. Vide mums apkārt mainās, laika apstākļi mainās, lietavas kļūst arvien spēcīgākas, vēji, plūdi mūs ietekmē katru gadu. Civilā aizsardzība ir arī šie apdraudējumi, kaut gan, kad runā par civilo aizsardzību, cilvēkiem gribas likt vienādības zīmi ar militāro iebrukumu. Nē, civilā aizsardzība ir arī šie apdraudējumi, un mums ir jābūt tiem gataviem. Katrs var izdarīt savu mājasdarbu vienam vai citam apdraudējumam. Katram ir jāsaprot, ja, piemēram, pazūd elektrība, neviens uzreiz neatnāks palīgā. Sākumā jātiek galā pašam. Cik ilgi varat iztikt ar to, kas ir mājās? Vai ir krājumi? Cik ilgam laikam jūsu dzīvniekiem pietiks pārtikas? Cik ilgam laikam dzīvoklī būs ūdens? Vai būs ko padzerties, medikamenti? Šī ir lietas, ko paši varam apdomāt. Lielās lietas, protams, risinās valsts un pašvaldība, bet nebūs tā, ja, piemēram, pietrūks ūdens, jums to nodrošinās stundas vai dienas laikā. Būs nepieciešamas šīs 72 stundas, lai iedarbinātu savus mehānismus un varētu nodrošināt pamatvajadzības cilvēkiem. 72 stundas nav tikai tāds lozungs, bet jūsu pašu drošības spilvens, lai varat mierīgi pārlaist krīzes brīdi. Miera laikos un mierīgā situācijā jāpadomā, kas varētu būt noderīgs, kādi ir tie krājumi pirmajām 72 stundām, ja nebūtu pieejami pakalpojumi. Jābūt gataviem! Uzlādētas “poverbankas”, lai ir rezerves degviela automašīnā, pārnēsājams neliels radio ar baterijām. Arī Ukrainas kolēģi sarunās ir norādījuši, ka tas ir būtisks instruments – radio ar baterijām,” uzsvēra S.Vējiņa.

Viņa arī informēja, ka šogad sāks darboties šūnu apraide jeb ABS+, kas ir agrīnās brīdināšanas sistēma.

“Ja Latvijā būs apdraudējums, tad neatkarīgi no telefona modeļa saņemsiet paziņojumu. Piemēram, ja kaut kas notiek tieši Gulbenes novadā, tad paziņojumu saņems tikai Gulbenes novada cilvēki un tie, kas iebrauc Gulbenes novada teritorijā. Tas sāks darboties šajā gadā un ļaus visiem saņemt operatīvo informāciju. Protams, svarīgi, lai ir mobilais telefons un tas ir uzlādēts,” teica S.Vējiņa.

UZZIŅA

IR APSEKOTAS 72 GULBENES NOVADA PAŠVALDĪBAS ĒKAS, no kurām 52 neatbilst patvertņu minimālajām tehniskajām prasībām, bet pārējās atbilst daļēji, taču pašvaldībai jāturpina pielāgošanas un sakārtošanas darbi.

Ēkas, kas ir marķētas ar patvertnes zīmi:

◆ derīgās patvertnes:

• “Stāķi 11”, Stradu pagasts;

• “Blomīte”, Ozolkalns, Beļavas pagasts;

• “Klintis”, Lizuma pagasts;

• “Gulbīša pamatskola”, Jaungulbenes pagasts;

◆ patvertnes, kas daļēji atbilst tehniskajām prasībām:

• Nākotnes iela 4, Gulbene;

• Dzirnavu iela 7A, Gulbene; “Aduliena”, Jaungulbenes pagasts;

• Parka iela 10 (Sarkanā pils), Gulbene;

• Pils iela 3 (Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejs), Gulbene;

• Rīgas iela 11A, Lejasciema pagasts;

• “Blomīte”, Ozolkalns, Beļavas pagasts;

• Rīgas iela 18, Lejasciema pagasts;

• “Pansionāts”, Litenes pagasts;

• Skolas iela 2, Litenes pagasts;

• “Jaungulbenes Alejas”, Jaungulbenes pagasts;

• “Pamatskola”, (Druvienas pils) Druvienas pagasts;

• Skolas iela 1 (bijusī Galgauskas skolas ēka), Galgauskas pagasts;

• O.Kalpaka iela 60A (Gulbenes novada bibliotēka), Gulbene.

PATVERTNES ZĪME norāda, ka apdraudējuma gadījumā šajā ēkā ir pieejama patvēruma vieta. Ikdienā, ja nepastāv apdraudējums, patvērumam paredzētās telpas nav pieejamas apmeklētājiem.

AVOTS: GULBENES NOVADA PAŠVALDĪBA

SIF_MAF2024 #stiprakopienastipravalsts

Projektu “Stipra kopiena – stipra valsts” līdzfinansē “Mediju atbalsta fonds” no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild “Dzirkstele”.