Kritušo karavīru kapavieta Gulbenes Vecajos kapos ir labiekārtota 1

Labiekārtošanas darbi kritušo karavīru kapavietā Gulbenes Vecajos kapos ir veiksmīgi pabeigti un saskaņā ar līgumu kā ziedojums tiks nodoti Gulbenes novada pašvaldībai.

Nacionālā apvienība ““Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK” un tās Gulbenes nodaļas biedri, atbalstītāji ir saziedojuši līdzekļus, kā arī organizējuši par Latvijas brīvību kritušo karavīru kapavietas labiekārtošanu Gulbenes Vecajos kapos.

Nav ziņu par kapavietā guldīto karavīru skaitu
Vēsturnieks, Gulbenes novada pašvaldības deputāts Anatolijs Savickis (NA ““Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK”) stāsta, ka Latvijas Neatkarības karā (1918-1920) kritušie karavīri guldīti vairākās Gulbenes novada kapsētās – Gulbenes Vecajos kapos, Velēnas Gaujas kapsētā, Tirzas Kancēna kapsētā. Tomēr tikai karavīru kapavieta Gulbenes Vecajos kapos jau ar pirmajiem Latvijas Republikas neatkarības gadiem ieguva lielāku sabiedrības uzmanību. Gulbenes atbrīvotāju piemiņai par tradīciju veidojās un kļuva gājiens un pulcēšanās šajā kritušo Latvijas brīvības cīnītāju apbedījuma vietā.

Gulbenes Vecajos kapos Jāņa kalniņā apglabāti Ziemeļlatvijas armijas 1. (vēlāk 4.) Valmieras kājnieku pulka karavīri, kas miruši Gulbenē 1919.gada vasaras sākumā. Diemžēl nav ziņu par kapavietā guldīto karavīru skaitu. Jau 1926.gadā par šo vietu sāka rūpēties Gulbenes dziedāšanas biedrības “Dziesmu vara” dziedātājas. Tomēr ar pastāvīgu apbedījuma vietas uzturēšanu īsti nesekmējās, jo jau pēc dažiem gadiem vietējais preses izdevums vēstīja, ka kapu kopiņas aizaug.

1930.gados rūpes par apbedījuma vietu pārņēma Gulbenes pilsētas aizsardzes. Šajā laikā Gulbenes atbrīvošanas svētki atzīmēti visplašāk – svinīgie pasākumi un piemiņas pasākumi  kritušajiem karavīriem rīkoti divu dienu garumā.

Gatavojoties Gulbenes atbrīvošanas 15 gadu svinībām un kritušo karavīru piemiņai 1934.gadā, ar aizsardžu gādību tika uzsākta Jāņa kalna karavīru apbedījuma vietas labiekārtošana.

Par ziedojumos savāktajiem līdzekļiem uzstādīja piemiņas akmeni, kuru 1934.gada 26.maijā svinīgi atklāja Latvijas armijas ģenerālis Krišjānis Berķis. Piemiņas akmens atklāšanā vainagu nolika un klātesošos uzrunāja Latvijas iekšlietu ministra biedrs Alfrēds Bērziņš.
Šajā granīta piemineklī iekalts teksts: “Kritušiem par Latvijas brīvību. Jūsu vārdi lai ir sirdīs un tautas – karogos rakstīti, Jūsu spēcīgais gars vienmēr lai – piemājo mums. 1934.g. 31.maijā.”

Paraksts uz pieminekļa liecina, ka tas darināts Kārļa Rapa akmeņu apstrādāšanas darbnīcā. Zināms, ka šī akmeņkaļa darbnīca atradās pie Gulbenes Vecajiem kapiem – Miera ielā 5.

Latvijas okupācija 1940.gadā liedza cilvēkiem gandrīz 50 gadus atklāti atzīmēt 1919.gada Gulbenes atbrīvošanas svētkus un rīkot piemiņas pasākumus. Karavīru kapavieta Gulbenes Vecajos kapos aizauga un zaudēja sabiedrības uzmanību, tomēr tā palika nenopostīta un gaidīja nākamo tautas atmodu.

Plāno svinīgi pasākumu
Plašāku sabiedrības uzmanību Latvijas Neatkarības kara karavīru kapavietai Gulbenes Vecajos kapos izdevās atgriezt tikai 1988.gadā, kad vietas sakopšanu uzsāka Latvijas Kultūras fonda aktīvisti. Vietas sakopšanu 1989.gada talkā turpināja Latvijas Tautas frontes Gulbenes nodaļas kultūras darbinieki – septiņu cilvēku grupa.

Gulbenieši atjaunoja Lāčplēša dienas svētku un piemiņas pasākuma tradīciju. Piemiņas pasākumus organizēja gan Gulbenes Vecajos kapos pie šīs karavīru apbedījuma vietas, gan bijušā pieminekļa vietā pretī Gulbenes evaņģēliski luteriskajai baznīcai. Tomēr pēc pieminekļa „Par Latvijas brīvību kritušajiem Gulbenes draudzes varoņiem” atjaunošanas 1992.gadā karavīru kapavieta Gulbenes Vecajos kapos piemiņas pasākumiem vairs netika izmantota.

“Kopš šīs vietas attīrīšanas Trešās atmodas laikā nekāda labiekārtošana nebija veikta. Pateicības vārdus pelnījuši kapu apsaimniekošanas iestādes darbinieki, kuri rūpējās par to, lai mūsu varoņu apbedījuma vieta atkal neaizaugtu. Bija jāsper nākamais solis un kapavieta jālabiekārto tā, lai nevienam nav šaubu par gulbeniešu cieņpilno attieksmi pret Latvijas Neatkarības karā kritušajiem karavīriem. Pašvaldībai noteikti jāpievērš liela uzmanība šīs vietas turpmākai uzturēšanai un iekļaušanai piemiņas pasākumu programmā,” saka A.Savickis.

Svinīga šīs labiekārtotās kapavietas atklāšana plānota Lāčplēša dienā, 11.novembrī.

Pievieno komentāru

Komentāri 1

iedzīvotājs

nu viens darbiņš ir padarīts, patiešām labi, tikai nacionāla savienība varētu apmeklēt normālas Latvijas pilsētu kapsētas (Valmieru, Cēsis, Limbažus, Rīgu un tml.) , kurās ir izvietotas Lāčplēša kara ordeņu kavalieru akmens stellas( visas ir vienādi dizainētas un ir no vienāda akmens materiāla), kurās ir norādīti minētajas kapsētās abedītie ordeņa kavalieri, gulbenai kā jau purva sādžai laikam ar tādu akmens stellu, veltījumu Latvijas brīvības cīnītajiem būtu par daudz prasīts, nezkatoties uz to, ka sādžas vecajos kapos ir abēdīti vairāki šī elitārā ordeņa kavalieri??
Pie tam tikai 9 m no minētā tiko sakārtotā abēdījuma aizmirstībā un brikšņos ir latviešu strēlnieka Oskara Raga miris 1933.gadā (leģendāro Ziemasvētku kauju dalībnieka, pieminēts arī pulkveža Zemitāna memuāros) kapavieta ar pieminekli un skaistu foto , kurai jau ir iesprausts bŗīdinājuma mietiņš par nojaukšanu...

pirms 16 dienām, 2021.09.10 19:45

Vietējās ziņas