VIESTURA IELA IR GULBENES VĒSTURISKAIS DZELZCEĻNIEKU MIKRORAJONS, kur iedzīvotāji sildās, izmantojot malkas apkures krāsnis, tāpēc katrā dzīvoklī mītošajiem ir svarīgi, kur un kā glabāt malku, lai tā būtu sausa. Tā kā simtgadīgie malkas šķūņi, kuri atrodas aiz dzīvojamajām mājām grūti pieejamā, mitrā vietā, laika gaitā ir kļuvuši nefunkcionāli, iedzīvotāji uz savu piemājas dārzu zemes Viestura ielas malā ir izveidojuši privātos šķūnīšus un garāžas. Šīs arī nav jaunas būves, tām ir desmitiem gadu. Nomainoties iedzīvotājiem Viestura ielā, daudzi no viņiem mantojumā ir saņēmuši arī šķūnīšus, kuri tagad skaitās nelikumīgas un nojaucamas būves.

Pašvaldība prasa līdz 10. aprīlim nojaukt nelikumīgās būves. Ja līdz tam brīdim būves nebūs nojauktas, pašvaldība sola rīkoties pati un nojaukšanu veikt piespiedu kārtā. Iedzīvotāji saskaitījuši, ka šobrīd runa ir par Viestura ielas tālākajā galā esošajiem septiņiem malkas šķūnīšiem vai garāžām. Pie šīm būvēm bijušas piespraustas pašvaldības paziņojuma lapiņas ar nojaukšanas uzdevumu un konkrēto termiņu. Pašvaldības paziņojuma tekstā, kas ir nonācis “Dzirksteles” rīcībā, trūkst piebildes – ja pašvaldībai nāksies nojaukt nelikumīgās būves, rēķins, visticamāk, būs jāapmaksā šo būvju īpašniekiem.

Situācija sanaido Viestura ielas iedzīvotājus

Kā pārliecinājās “Dzirkstele”, daļu Viestura ielas iedzīvotāju problēmas ar nelikumīgajām būvēm ir saliedējušas un apvienojušas, taču ir arī pret viņiem kritiski noskaņotie. Cilvēki greizsirdīgi skatās uz kaimiņiem, kā tie dzīvo, salīdzina, kritizē.

Larisa Vaļicka laikrakstam teica – gribētu, lai pašvaldība pielieto vienādas attieksmes principu pret visiem Viestura ielā un pret visām būvēm. Piemēram, nav zināms, kāda esot pašvaldības attieksme pret Viestura ielas malā esošo “vistu fermu” un ar to saistītajiem aromātiem.

L.Vaļicka pauda – viņa esot runājusi ar ielas pārbūves veicējiem, kuri teikuši, ka viņiem netraucē projektu īstenot šķūnīši un garāžas, kuras pašvaldība tagad liek nojaukt. Viņa sacīja, ka tautā Viestura ielas mikrorajonu mēdz saukt par Šanhaju. Kāda ekskursija šeit nodēvēta “Kriminālā Viestura iela”. Ko tādu dzirdēt esot aizskaroši. L.Vaļicka bilda – esot tādi kaimiņi, kuri ir par nelikumīgo būvju nojaukšanu, jo uzskata, ka Viestura iela ir kultūrvēsturiska vieta un tai ir atbilstoši jāizskatās. Taču, kā akcentēja viņa, ne jau visām ēkām un ne jau visai teritorijai šajā ielā ir kultūras pieminekļa statuss.

Valda Dzilna “Dzirkstelei” uzsvēra vispārzināmu faktu, ka nekādas būves nedrīkst atrasties četru metru attālumā no ceļa ass. Par būvēm, kuras ir pārāk tuvu ielas malai, sieviete pauda – ir žēl, bet būs jānojauc.

Kāda cita vietējā iedzīvotāja, kura nevēlējās nosaukt savu vārdu, teica: “Nav smuki tie šķūņi, izskatās kā trušu būri.”

Viestura ielas iedzīvotāja Irita Antoņeviča “Dzirkstelei” teica, ka situācija ir sarežģīta, tāpēc būtu nepieciešama pašvaldības ļoti ieinteresēta komunikācija ar vietējiem iedzīvotājiem, skaidrojot situāciju, meklējot kompromisu. Viņa arī akcentēja, ka pietiekami daudz dzīvokļu Viestura ielā ir pašvaldības īpašumā. Tas tomēr ir iemesls, lai pašvaldība meklētu ar iedzīvotājiem kopīgus risinājumus malkas glabāšanai. Pēc I.Antoņevičas domām, būtu jārod finansējums jaunas ēkas būvniecībai, kur iedzīvotāji varētu glabāt savu malku.

Arī L.Vaļicka pauda: “Pašvaldībai vajadzēja tomēr konsultēties ar mums, nevis tikai rīkoties. Atnāca pie mums uzreiz ar ultimātu. Kur lai mēs liekam malku, ja šķūnīši jānojauc? Šķūnītis, kuru lietoju es, tajā vietā stāv kopš 1965. gada. Es neesmu viņu cēlusi. Kā šo šķūnīti var nodēvēt par patvaļīgu būvi?!”

Vēlas, lai pašvaldība nāktu pretim cilvēkiem

“Mēs ļoti priecājāmies, ka visai Viestura ielai būs melnais asfalts, taču tagad pārsteidz attieksme pret mums, iedzīvotājiem. Viestura ielā pārsvarā dzīvo vecuma pensionāri, invalīdi vai tādi strādājošie, kuri iztiek no minimālās algas. Mēs vēlēšanās esam balsojuši par tagadējo novada domi. Domāju, ka par šādiem deputātiem nekad vairs nebalsosim,” “Dzirkstelei” saka Viestura ielas iedzīvotājs Andrejs Puķīte.

Viņa ģimene plānojot atteikties no pašvaldības tās zemes nomas, uz kuras atrodas ģimenei piederošā garāža. Tāpat rīkoties esot gatavi kaimiņi. Arī savas nelikumīgās būves iedzīvotāji nedomājot nojaukt.

A.Puķīte bilst – ja iedzīvotāji atteiksies nomāt pašvaldības zemi, ielas mala aizaugs ar zāli, latvāņiem un krūmiem. Tāds skats jau tagad paveroties uz pašvaldības tās zemes Viestura ielā, kuru iedzīvotāji nenomā. “Neesmu redzējis, ka pašvaldība šeit kādreiz pļautu savu zemi,” teic A.Puķīte.

Tikai metra pietrūkst, lai Viestura ielas iedzīvotājas Natālijas šķūnītis un garāža nebūtu traucēklis Viestura ielas rekonstrukcijai. Neesot arī saprotams, ko tieši pašvaldība vēlas – lai šķūnīti nojauc pavisam vai lai pārceļ to tālāk. It kā sākumā bijusi runa, ka drīkstēs pārcelt, bet vēlāk pateikts, ka tomēr jānojauc pavisam. “Vienkārši neceļas rokas. Gribas pamest visu,” viņa teica. Griboties, lai pašvaldība kaut mazliet nāktu pretim iedzīvotājiem. Sieviete pauda, ka kopš dzimšanas dzīvo Viestura ielā no pašvaldības īrētā dzīvoklī.

Vēsma Solovjova, kura Viestura ielā no pašvaldības īrētā dzīvoklī mitinās septiņus gadus, teica: “Man arī šķūnītī stāv malka. Blakus ir iekopts dārziņš.” Pašvaldības pavēle nojaukt šķūnīti izjauc šīs sievietes ierasto dzīves ritmu un rada papildu stresu. Ja malka būšot jāglabā zem klajas debess, to kurināšanai izmantot būs grūtāk. Turklāt tad jārēķinās ar to, ka malku kāds var nozagt.

Vai ir iespējams kompromiss ar iedzīvotājiem?

Iedzīvotājiem ir paziņots, kuras nelikumīgās būves Viestura ielā ir jānojauc, kā arī ir noteikts termiņš, līdz kuram tas ir jāizdara. To “Dzirkstelei” apliecināja pašvaldības Attīstības un iepirkumu nodaļas vadītājs Lauris Šķenders. “Šķūnīši un dažādas palīgēkas ir uzceltas uz pašvaldības zemes. Daļa no tiem patiešām atrodas ceļa norobežojuma joslā, līdz ar to traucē ceļa būvei,” viņš teica.

Runa ir par dārziņu teritoriju Viestura ielā un tur tuvu ielai esošajām nelikumīgajām būvēm, “Dzirkstelei” skaidroja novada domes priekšsēdētājs Normunds Mazūrs. Viņam ir informācija, ka ne tikai būves ir patvaļīgas, arī daži dārzi uz pašvaldības zemes ir izveidoti bez nomas līguma. Pavisam noteikti nevarēs esošajā vietā palikt tās nelikumīgās būves, kuras traucē Viestura ielas projekta īstenošanu, jo atrodas par tuvu ceļa asij, – teica N.Mazūrs. Ja iedzīvotāji paši nerīkosies, nelikumīgās būves nojauks pašvaldība un to īpašniekiem būs jāsamaksā – apliecināja domes priekšsēdētājs. Par to, kur pēc tam glabāt malku, iedzīvotājiem ir jādomā pašiem, viņš sacīja. Pašvaldībai Viestura iela ir svarīga kā tūrisma objekts, skaidroja N. Mazūrs, arī tāpēc tiek pieņemti attiecīgi lēmumi. Tajā pašā laikā viņš atzina, ka situācija Viestura ielā ir duāla un nav vienkārša.

Novada deputāts Jānis Barinskis “Dzirkstelei” pauda, ka pašvaldībai vienmēr ir iespējami kompromisi ar iedzīvotājiem. Deputāts Gunārs Ciglis laikrakstam teica, ka viņš par šādu problēmu Viestura ielā pirmoreiz dzird, turklāt – no “Dzirksteles”. “Droši vien ielu uzbūvēt ir svarīgāk. Ja tās būves atrodas par tuvu ielai, tās tur nevar būt. Domāju, ka risinājums radīsies kopīgi – gan pašvaldībai, gan iedzīvotajiem Viestura ielā,” teica G. Ciglis. Kā pozitīvu piemēru šādai sadarbībai viņš pieminēja Litenes ielas rekonstrukciju Gulbenē, kuras gaitā arī iedzīvotāji ir parūpējušies par vizuālo izskatu pie savām dzīvojamajām mājām. Pēc G.Cigļa domām, Viestura ielā pašvaldības darbiniekiem ir jārunā ar katru iedzīvotāju un jāatrod kopsaucējs.

Novada domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Babris “Dzirkstelei” sacīja: “Visi jautājumi Viestura ielā ir jāsakārto likumīgi. Ja ir nelikumīgas būves, ir vairāki ceļi, kā rīkoties likumam atbilstoši: nojaukt vai legalizēt, reģistrējot kā pagaidu būvi. Viss ir risināms. Šobrīd norit Viestura ielas rekonstrukcija. Tāpēc arī tur šai problēmai esam pieķērušies pirmajā kārtā, bet līdzīgu situāciju ir daudz arī citviet. Kaut kad ir jāsāk to visu sakārtot. Pašlaik Viestura ielas jautājumi ir atstāti pašvaldības speciālistu ziņā. Ja netiks galā, tad mēs, deputāti, pieslēgsimies risinājumu meklēšanā.”

Novada būvvaldes vadītājs Jānis Ziemelis laikrakstam norādīja, ka runa ir par iedzīvotāju izveidotām patvaļīgām būvēm, kuras atrodas uz pašvaldības, nevis uz privātās zemes. Šajā sakarā tieši pašvaldība esot vērsusies būvvaldē, jo notiek Viestura ielas pārbūve un patvaļīgi veidotie šķūnīši un garāžas atrodas ielas pārbūves zonā. Šīs patvaļīgās būves traucē – pauda J.Ziemelis.

“Saskaņā ar valstī spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, ja nav zināma būvju izcelsme, tad atbild zemes īpašnieks. Būvvalde zemes īpašniekam uzdod sakārtot savus īpašumus. Pašvaldība zina, kam ir iznomāta zeme, un vēršas pie nomniekiem,” skaidroja J.Ziemelis.

Viņš arī piebilda, ka risinājumi ir pašvaldības ziņā. J.Ziemelis uzsvēra, ka šķūnīši un garāžas Viestura ielā, kurus tagad uzdots nojaukt, ir izveidoti bez apbūves tiesībām. Situācija samilzusi, jo līdz šim pašvaldība uz šo problēmu bija pievērusi acis. Viņš arī vērsa uzmanību, ka pašvaldība nav arī tiesīga iedzīvotājiem pārdot šos zemesgabalus, kamēr uz tiem atrodas patvaļīgas būves.

UZZIŅA

● Par patvaļīgas būvniecības seku novēršanu atbild zemesgabala īpašnieks vai, ja tāda nav, tiesiskais valdītājs, bet, ja šādi būvdarbi veikti būvē, tad būves īpašnieks vai, ja tāda nav, tiesiskais valdītājs. Apbūves tiesības gadījumā par patvaļīgas būvniecības seku novēršanu atbild apbūves tiesīgais.

● Patvaļīgas būvniecības radītās sekas var novērst ikviens kopīpašnieks, un tam nav nepieciešama pārējo piekrišana.

● Gulbenes novada dome pieņem lēmumu par konkrētās būves nojaukšanu uz šīs būves īpašnieka rēķina, izpildes termiņu un pašvaldības līdzekļu atgūšanu no būves īpašnieka.

AVOTS: BŪVNIECĪBAS LIKUMS; PAŠVALDĪBAS SAISTOŠIE NOTEIKUMI “PAR KĀRTĪBU, KĀDĀ SAKĀRTOJAMAS VAI NOJAUCAMAS AVĀRIJAS STĀVOKLĪ ESOŠAS BŪVES GULBENES NOVADĀ”

FAKTI

● Viestura iela Gulbenē ir 1,270 kilometrus gara, melnais segums ir 0,600 kilometriem brauktuves, pārējai ielas daļai pagaidām ir grants segums.

● Šajā ielā atrodas vairāki aizsargājami valsts nozīmes arhitektūras pieminekļi – Gulbenes 1920.-1921. gada dzelzceļa ierēdņu kolonijas ēkas (Viestura iela 20; Viestura iela 22; Viestura iela 24; Viestura iela 29; Viestura iela 29a; Viestura iela 35). Tāpat arī vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis – 20. gadsimta Tējas nams (Viestura iela 21). Aizsardzības zona ap šīm ēkām skaitās 100 metru rādiusā. Pati Viestura iela neskaitās kultūras piemineklis.

● Viestura ielā atrodas: 57 mājas; 21 uzņēmums; 19 struktūrvienības; 574 nekustamie īpašumi.

● 14. jūlijā novada pašvaldība parakstīja līgumu ar Rēzeknes SIA “Riviera L” par Viestura ielas pārbūvi; līgumcena – 1 492 986,21 eiro bez PVN. Projekts tiek īstenots ar mērķi uzlabot uzņēmējdarbības publisko infrastruktūru šajā pilsētas vietā. 75,06 procentus izmaksu apmaksā Eiropas Savienības Taisnīgās pārkārtošanās fonds, 22,95 procentus – pašvaldība, sadarbības partneru līdzfinansējums – 1,98 procenti. Projekta realizācijas termiņš – 12 mēneši.

● Šā projekta īstenošanā pašvaldības kā pasūtītāja sadarbības partnere ir tās kapitālsabiedrība – SIA “Gulbenes Energo Serviss”. Šā uzņēmuma finansējums no kopējām izmaksām ir 515 592,71 eiro bez PVN, lai papildus Viestura ielas pārbūvei veiktu arī ūdensapgādes un kanalizācijas ārējo tīklu izveidi.

AVOTS: IEPIRKUMU UZRAUDZĪBAS BIROJS; GULBENES NOVADA PAŠVALDĪBA; NACIONĀLĀ KULTŪRAS MANTOJUMA PĀRVALDE; “LURSOFT”