Latvijas iedzīvotāji visaugstāk novērtējuši atjaunoto Stāmerienas pili 15

Stāmerienas pilij saņemot augstāko apmeklētāju novērtējumu, noslēgusies Kultūras ministrijas informatīvā kampaņa “Atrastā Latvija”. Kampaņas gaitā visu vasaru Latvijas iedzīvotāji tika aicināti apmeklēt un novērtēt no jauna izveidotos un atjaunotos kultūras un dabas mantojuma objektus Latvijas reģionos. Objektu izbūvē un atjaunošanā ieguldīti 68 miljoni eiro, vairāk nekā puse no līdzekļiem ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda ieguldījums. Par to informē SIA “Komunikācijas aģentūra” projektu direktore Zane Eniņa.

Līdz ar Stāmerienas pili augstu apmeklētāju novērtējumu saņēmušas arī Cesvaines pils, Cēsu viduslaiku pils, Bauskas pils, Šlokenbekas muižas ansamblis, Siguldas Jaunā pils, Bernātu dabas takas, Grobiņas arheoloģiskais ansamblis, Alūksnes stacijas bagāžas šķūnis un Ķemeru ūdenstornis. Savukārt visbiežāk apmeklēta labiekārtotā Engures pludmale, nesen apskatei atvērtais Ķemeru ūdenstornis un ar greznajiem griestu gleznojumiem rotātā Jelgavas Sv. Simeona un Sv. Annas pareizticīgo katedrāle.

"Daudzu mākslas darbu vadmotīvs ir “zudusī” - zudusī paaudze, zudusī paradīze, zudušie laiki, bet reti runājam par atrasto. ”Atrastā Latvija” bija lieliska iespēja iepazīt un novērtēt to, ko valsts un pašvaldības ir paveikušas, lai saglabātu un atjaunotu vēsturiskās vērtības. Vēlos uzsvērt, ka, noslēdzoties kampaņai, nekas nebeidzas, un aicinu arī turpmāk apmeklēt atjaunotās un no jauna izveidotās kultūras un dabas mantojuma vietas. Apsveicu Stāmerienas pili ar augsto novērtējumu un domāju, ka redzēt atjaunoto balto pili rudens krāsu ieskautu būs neaizmirstams piedzīvojums ikvienam!" akcentē kultūras ministrs Nauris Puntulis.

No teju 60 kampaņas objektiem - muižām, pilīm, baznīcām, katedrālēm, muzejiem, dabas takām, dārziem, estrādēm, torņiem, tiltiem, promenādēm, pludmalēm un citiem objektiem, visaugstāko vērtējumu saņēmušas tieši atjaunotās pilis – visaugstāk novērtēta Stāmerienas pils.

Stāmerienas pils celta 19. gadsimta pirmajā pusē, taču vairākkārt paplašināta un pārbūvēta. Savu pašreizējo apjomu tā ieguva pēc 1905. gada revolūcijas, kad muiža tika nodedzināta un izdemolēta. Pēc 2. Pasaules kara ēkā darbojas lauksaimniecības tehnikums un padomju saimniecība “Stāmeriena”. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas pils ilgstoši netika izmantota un apmeklētājiem nebija regulāri pieejama. Ar pašvaldības un ERAF finansējumu veiktie darbi 1,46 miljonu eiro apmērā – jumta, fasādes, pamatu, logu, dekoratīvo elementu atjaunošana un restaurācija, kā arī inženiertīklu izbūve – ir nozīmīgs solis, lai Stāmerienas pils pilnībā atgūtu savu agrāko spožumu, jo nams ne tikai kļuvis vizuāli pievilcīgs, bet ir nodrošināta arī tā iekštelpu saglabāšana. Tagad darbs var turpināties arī pie ēkas iekštelpu un interjera atjaunošanas.

“Esam ļoti priecīgi un pateicīgi par augsto novērtējumu! Stāmerienas pils daudziem apmeklētājiem patiešām ir atradums un pārsteigums, jo tā savas durvis viesiem vēra tikai 2019. gada nogalē. Apmeklētāji sevišķi augstu novērtē īpašo atmosfēru, kuru rada nama arhitektūras mijiedarbība ar ap ēku esošo parku, kā arī nama vēsturisko īpašnieku baronu fon Volfu un ar viņiem saistīto pils viesu dzīvesstāstu atstātais nospiedums,” stāsta Stāmerienas pils vadītāja Edīte Siļķēna.

Informatīvās kampaņas laikā ikviens varēja piedalīties spēlē “Atrastā Latvija”, kuras ietvaros, apmeklējot un novērtējot objektus, kā arī atbildot uz jautājumiem par tiem, varēja krāt punktus un tikt pie balvām. Kultūras ministrs Nauris Puntulis izlozēja galveno balvu ieguvējus – iespēju nakšņot un baudīt maltīti Ungurmuižā ieguvis – Arnis Betins, Šloknebekas muižas kompleksā – Gatis Alksnazars, bet iespēju lidot ar “Zērgli” Siguldā – Eriks Altroks. Pārējo balvu ieguvēji tiek aicināti iepazīties ar izlozes rezultātiem mājaslapā www.atrastalatvija.lv.

Objektu atjaunošanas un būvniecības darbi īstenoti kopš 2018. gada divās kārtās, atjaunojot un izbūvējot 60 kultūras un dabas mantojuma objektus 40 Latvijas pašvaldībās, kā arī veidojot un attīstot tajos jaunus kultūras un tūrisma pakalpojumus. Atsevišķos objektos darbi vēl turpinās, un tie tiks pilnībā pabeigti 2022. gada nogalē. No kopumā ieguldītajiem 67 965 274,81 eiro, 34 913 795,12 eiro ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļi, bet 33 051 479,69 eiro ir valsts un pašvaldību ieguldījumi.

Iedzīvotāji tiek aicināti arī turpmāk epidemioloģiski drošā veidā apmeklēt atjaunotos un no jauna celtos objektus, kā arī izmantot tajos piedāvātos pakalpojumus.

Pievieno komentāru

Komentāri 15

Vija

"Kritušo karavīru kapavieta Gulbenes Vecajos kapos ir labiekārtota" un "Latvijas iedzīvotāji visaugstāk novērtējuši atjaunoto Stāmerienas pili"... vērtības...mēs atjaunojam vācu baronu pilis, un paldies, ka atrodas kādi, kuri atgādina par latviešu vēsturi...

pirms 13 dienām, 2021.09.10 17:44

:)

Jā, ir ļoti duāla sajūta lasot šos divus virsrakstus vienuviet. Tautiņu ar tik izdrāstām smadzenēm kā latviešiem vēl vajag pameklēt. Pašeizējiem pilskungiem vajadzētu pajautāt vai aiz labas dzīves latvieši to būdu 1905. nodedzināja? Un pie pakaļas kādas ar viņu pūlēm gādātas mākslas vērtības tur bija sažurkotas. Vai aiz nav ko darīt pēc pirmās republikas dibināšanas pirmais darbs bija izdalīt muižu zemes vietējiem zemniekiem? Un tā no paaudzes paaudzē, kā tādi Stokholmas apsēsti ķīlnieki, slavinām savus mocītājus.

pirms 11 dienām, 2021.09.12 09:46

mazliet loģikas

1905. vietējie kam piegriezusies muižnieku kampšana nosvilina viņa hatu. Viņam pietiek simtgadēs ieraustā piķa lai fiksi investētu vēl krutākā "namiņā". Tagad padomājiet par tiem mērogiem kādos tika apjāti vietējie. Un muižnieka tupumu, ka nejuta, ka vēl pēc krietniem padsmit gadiem viņš nafig no šejienes tiks patriekts. Gudrākā daļa Vidzemes mužnieku, kas juta sūdus un pēc piektā gada te vairs neieguldījās, pēcteči vēl tagad dzīvo zaļi no mūsu senču sagādāto vērtību procentiem.

pirms 11 dienām, 2021.09.12 11:36

:)

Salīda krievu caram pakaļā un ieguva tiesību no paaudzes paaudzē drāzt aborigēnus https://lv.wikipedia.org/wiki/Volfi No turienes arī mazā brūna strīpiņa uz austrumiem visos šajos pasākumos, kas saistīti ar cariskās krievijas mantojuma atjaunošanu.

pirms 11 dienām, 2021.09.12 11:53

Baron

Tāda ir kalpu domāšana un pašu kangari ierēdņi šo tautu noveduši līdz emigrācijai un izmiršanai.

pirms 13 dienām, 2021.09.10 18:16

:)

Pēc karogu nomaiņas komunistu sijāšanu (lustrāciju) neuztaisījām kā igauņi. Tad nu tagad dzīvojam autonomā LPSR hibrīdā. Muižnieki selekcionēja kalpus un vagarus, komunisti selekcionēja kalpus un vagarus. Ko tagad var vairāk gribēt?

pirms 11 dienām, 2021.09.12 09:31

Edžus

ja nebūtu šo ''kangaru'' pastalnieki vēl aizvien staigātu , kā baskajaini reņģēdāji un dzīvotu suņa būdās

pirms 12 dienām, 2021.09.10 20:01

:)

Ne štrunta. Būtu, apmēram, kā dāņi.

pirms 11 dienām, 2021.09.12 09:34

stalkers

Priecāsimies, bet apzināsimies, ka šis novērtējums ir ļoti liels avanss. Jā, ārējais veidols kaut cik ir uzprišināts, bet iekštelpas kliedz pēc palīdzības. Un, par apmeklētājiem domājot, pirmais ir 21. gadsimtam atbilstošas tualetes esamība pilī, nevis "konteinertipa" čurātuve ārpus pils.

pirms 12 dienām, 2021.09.11 08:18

?

Tu no kurienes nokriti? Pilī ir visiem eirostandartiem atbilstoša tualete.

pirms 12 dienām, 2021.09.11 10:21

,,,,

Nu pa tādu naudu ieguldīto savādāk jau nevarētu nemaz būt.

pirms 11 dienām, 2021.09.11 18:55

eh

Ja par to lielo naudu būtu uzcēluši jaunas modernas skolas, tad jau tagad būtu pulka jauniešu kuri būtu redzējuši ko vairāk par mācīšanos vecos mūros. Ja tam visam klāt nāktu skolotāju darba pienācīga novērtēšana ar atbilstošām kvalitātes prasībām, tad laimībai gala nezinātu. Tagad tāda pasaules klaidoņu pievilināšana vien sanāk. Vai tas ir tas ko mums vajag?

pirms 11 dienām, 2021.09.12 10:21

tai učilkai

Ja paraksi dziļāk, tad uzdursies secinājumam, ka par latifundistu valsteli mūs deviņdesmito sākumā padarīja no siles nepatriektie komunisti un viņu pakaļā līdēji, kas ar smīnu tagad izbauda sava darba augļus, un brīdi pa brīdim uzdrošinās pat dzīvi mācīt:) No turienes tukšie lauki un nekam nevajadzīgās skolas.

pirms 11 dienām, 2021.09.12 12:32

vēsture

Volfu mantojums nav pieminēšanas vērts tādēļ vien, ka viņi nogalināja cilvēkus pēc piektā gada nemieriem. Neviens viņu sūda mūris nav pieminēšanas vērts dēļ šīm nogalinātajām dvēselēm. Sadedzināja taču dzīvus cilvēkus šķūnī tur kur tagad stadioana ieejas vārti. Ne tā?

pirms 10 dienām, 2021.09.12 19:35

Vietējās ziņas