
Par to, ka Lejasciemā šonedēļ jūtamas problēmas ar centrālapkuri, jau rakstījām. “Dzirkstelei” to apstiprināja arī Gulbenes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Babris.
Lejasciemieši ziņoja laikrakstam – siltuma nodrošināšanai katlumājā tagad intensīvi atkal tiekot lietota malka. Tātad tiek darbināts vecais apkures katls. Problēmas ir ar jauno šķeldas apkures katlu.
Problēmas ne tikai ar apkures katlu
Līdz 11. februāra vakaram problēmu pilnībā atrisināt bija plānojis Beļavas un Lejasciema pagastu apvienības pārvaldes vadītājs Jānis Pūpols. Vai izdevās?
Novada deputāts Intars Liepiņš “Dzirkstelei” stāstīja: “Daudzi vietējie 12. februārī joprojām dzīvokļos papildus sildījās ar sildītājiem. Man teica, ka kādam dzīvoklī ir 11 grādi, kādam 15 grādi. Ceturtdien jauno apkures katlu mēģināja iedarbināt pilnā apmērā, bet vēl kaut kas tur nesanāca.”
I.Liepiņš zināja teikt, ka Lejasciemā sala apstākļos ir jūtamas problēmas arī saistībā ar ūdensvadu, kā arī vienā vietā bijusi aizsalusi kanalizācija. “Tiešām ziema ir kļuvusi par pārbaudījumu,” pauda deputāts.
Saistībā ar jauno šķeldas apkures katlu J.Pūpols laikrakstam sacīja: “Ir tehniska problēma, salūza viena detaļa. Tiek novērsts.” Problēmas esot sākušās pirmdien, 9. februārī, vēlu vakarā, kad jaunajam apkures katlam salūzusi detaļa, taču centrālapkures nodrošināšanā pārtraukuma neesot bijis – pauda amatpersona.
“Ar veco katlu piekurinājām, un jaunais katls arī faktiski mazliet tiek kurināts. Siltums tiek uzturēts. Nav jau tik traki. Par kādu grādu pakritās (siltuma padeves temperatūra no katlumājas – red.). Uztraukumam nav nekāda pamata,” teica J.Pūpols.
Malkas apkure šoreiz – kā glābēja
I.Liepiņš pauda, ka šī ziema uzskatāmi parādījusi – ja būtu bijis ņemts vērā viņa priekšlikums novada domē par jauna malkas apkures katla iegādi Lejasciemam, visticamāk, šādu problēmu nebūtu. Deputāts akcentēja, ka labi vēl esot tas, ka no katlumājas nav izmests viens no vecajiem malkas apkures katliem, kas tagad glābj situāciju. I.Liepiņš arī pauda – šajā bargajā ziemā ir problēmas gan ar šķeldas sarūpēšanu, bet vēl vairāk ar kokskaidu granulu sagādāšanu apkurei. Novadā, kā zināms, pašvaldība daudzviet ir pārgājusi uz automātisko apkures sistēmu izmantošanu, kur kurināmais ir kokskaidu granulas.
10. februārī publiskots pašvaldības plānošanas paziņojums par šķeldas iegādi Lejasciema katlumājai – liecina Iepirkumu uzraudzības biroja interneta vietnē lasāmā informācija. Precīzāki dati pagaidām nav publicēti.
2024. gada 29. augustā pašvaldība parakstīja līgumu ar SIA “AGB Serviss” no Saldus par apkures katla piegādi un uzstādīšanu Lejasciemā, Rūpnieku ielā 1. Līgumcena – 289 765 eiro bez PVN. Katlam kā kurināmais tiek izmantota koksnes šķelda. Garantijas periodā – 60 mēnešos pēc katla nodošanas ekspluatācijā – tā vienas tehniskās apkalpošanas reizei noteiktā cena ir 917 eiro bez PVN un kopā par visām garantijas periodā noteiktajām tehniskajām apkopēm – 11 004 eiro bez PVN.
Jaunais šķeldas apkures katls nodrošina vismaz 0,8 megavatu jaudu ar minimālo efektivitāti 87 % pie 0,5 megavatu slodzes. Pašvaldība katla iegādei no Valsts kases uz 10 gadiem aizņēmās 269 290,10 eiro.
Pirms jaunā katla iegādes Lejasciemā centrālapkures nodrošināšanai tika izmantoti divi veci apkures katli, no kuriem vienam ir 16 gadu, bet otram 22 gadi – “Dzirkstele” rakstīja 2024. gada 13. jūnijā. Kurināmais – malka.