Lielākām algām Gulbenes novada pašvaldībā papildus jāatrod teju miljons eiro 39

Gulbenes novada domes sēdē 26.novembrī, iespējams, tiks pieņemts lēmums par algu palielināšanu nākamgad visiem Gulbenes novada pašvaldības un tās iestāžu darbiniekiem. Runa ir par visām 14 mēnešalgu grupām. Vismazāk palielinājumu jutīs fiziskā un mazāk kvalificētā darba darītāji (1. un 2.mēnešalgu grupa), pārējām grupām mēnešalga palielināsies vidēji par 70 eiro. 
Tātad 1.mēnešalgu grupā turpmāk mēnešalgas apmērs būs 500 eiro pirms nodokļu nomaksas (kas sakrīt ar minimālās algas apmēru valstī, sākot ar 1.janvāri), bet 14.mēnešalgu grupā - 1891 eiro. Pašvaldības budžetā tas papildus prasīšot 973 875 eiro, tā finanšu komitejas sēdē 19.novembrī skaidroja pašvaldības Personālvadības nodaļas vadītāja Vita Lāčkāja. “Dzirkstelei” viņa skaidro, ka izmaiņām jāstājas spēkā pēc darbinieku ikgadējās novērtēšanas. “Fiziskā un fiziskā kvalificētā darba veicējiem būtu jāveic novērtējums līdz decembra beigām, lai, mainoties minimālajai mēnešalgai, darbiniekam būtu aktuālais darba novērtējums, bet intelektuālā darba veicējiem viņa novērtēšanu uzsāksim decembra beigās. Tā noslēgsies tikai janvārī, līdz ar to intelektuālā darba veicējiem, iestāžu vadītājiem un struktūrvienību vadītājiem atalgojums varētu mainīties ar nākamā gada februāri,” informē V.Lāčkāja

Bija arī otrs variants

Viņa uzskatāmi pierādīja, ka Gulbenes novadā pašvaldības darbinieku algas ne tuvu nav tik lielas kā citviet valstī. 14 mēnešalgu grupā valstī paredzētais atalgojuma apmērs šobrīd ir no 450 eiro līdz 2264 eiro, bet Gulbenes novada pašvaldībā – no 450 eiro līdz 1810 eiro.

V.Lāčkāja videoprezentācijas rādīja, ka Gulbenes novada pašvaldības struktūrās vidējā darba samaksa – 750 eiro - ir ievērojami mazāka nekā Rīgā (957 eiro), Cēsīs (983 eiro), Madonā (874 eiro) un Alūksnē (766 eiro) , taču lielāka nekā Balvos (667 eiro). Tajā pašā laikā privātajā sektorā Gulbenes novadā vidējā darba samaksa (kur nodarbināto skaits vidēji ir 50 cilvēku) - 1044 eiro (šā gada 1.ceturksnī). Tas ir vairāk nekā Cēsīs, Madonā un Alūksnē.

Jāpiebilst, ka finanšu komitejas sēdē V.Lāčkāja piedāvāja deputātu izvēlei arī otru variantu, kas neparedzēja pašvaldībā algas celt pilnīgi visiem darbiniekiem. Jau šobrīd labāk atalgotie tad paliktu esošās algas robežās, bet algas palielinājumu justu tikai darba veicēji mēnešalgu grupā no 1. līdz 6. (pašvaldības budžetā tad papildus būtu jāatrod tikai 518 898 eiro). Taču finanšu komitejā līdz balsojumam par šo variantu deputāti nemaz nenonāca. Lēmums ar balsu vairākumu tika pieņemts jau pirmajā variantā, kas paredz algas palielināt visiem pašvaldības un tās iestāžu darbiniekiem.

Pamatojums - valstiska pieeja algu jautājumam

"Kā zināms, ar 1. janvāri minimālā alga tiks palielināta uz 500 eiro, tādēļ pirmais algas palielinājums ir šie 70 eiro, ko nosaka valsts,” “Dzirkstelei” saka novada domes priekšsēdētājs Normunds Audzišs. Viņš vērš arī uzmanību uz konkurētspējīga atalgojuma nepieciešamību, lai novadā būtu iespējams noturēt darbiniekus. Salīdzinājumā ar citiem novadiem, Gulbenes pašvaldībā strādājošajiem šobrīd ir vidēji zemākais atalgojums. Viņš norāda arī uz atšķirību atalgojumā pašvaldībā un privātajā sektorā. “Ja šāda atšķirība pastāv, tad pašvaldībā noturēt labus darbiniekus ir grūti un viņi var skatīties arī uz citiem novadiem. Tur atalgojums un motivācija dažos gadījumos ir pietiekoša,” šā gada pirmā ceturkšņa algu apmērus komentē N.Audzišs. Viņaprāt, lai nezaudētu novadā labos darbiniekus, ir jāturas pie “vienotas izlīdzinātas pa reģioniem atalgojumu sistēmas”. Tomēr jāteic, ka šā gada otrajā ceturksnī Gulbenes novadā algu apmērs ievērojami kritis esot gan pašvaldību struktūrās, gan sabiedriskajā sektorā, gan privātajā sektorā.

“Dzirkstele” arī vaicāja N.Audzišam, vai taisnība, ka atsevišķi pašvaldības speciālisti, piemēram Kultūras vai Sporta pārvaldes vadītāji (par kuru mēnešalgas palielināšanu deputāti nav nobalsojuši jau divos piegājienos), saņem piemaksas un tādējādi viņiem tiek samaksāts vairāk par oficiālo mēnešalgu. Novada domes priekšsēdētājs atbild, ka regulāru ikmēneša piemaksu noteikti nav un nemaz nevar būt. Viņš par to nav parakstījies un tas nav nemaz iespējams saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Piemaksu Gulbenes novada pašvaldības darbiniekam var piešķirt tikai vienu reizi gadā līdz 30 procentu apmērā no darbinieka mēnešalgas, turklāt saskaņā ar noteiktie kritērijiem (par papildu darbu, par aizvietošanu, par darbu veikšanu papildus tiešajiem amata pienākumiem).

2020. gada 2. ceturksnī vidējās algas (bruto) salīdzinājumi novados:

Pašvaldību struktūrās -

Alūksne – 807 eiro

Balvu novadā – 718 eiro

Cesvaines novadā – 749 eiro

Cēsu novadā – 1048 eiro

Gulbenes novadā – 682 eiro

Madonas novadā - 907 eiro

Sabiedriskajā sektorā -

Alūksnes novadā – 816 eiro

Balvu novadā – 735 eiro

Cesvaines novadā – 749 eiro

Cēsu novadā – 1032 eiro

Gulbenes novadā – 692 eiro

Madonas novadā - 930 eiro

Privātā sektora komersanti ar nodarbināto skaitu >=50

Alūksnes novadā – 811 eiro

Cēsu novadā – 1063 eiro

Gulbenes novadā – 994 eiro

Madonas novadā - 932 eiro

(Dati: Centrālā statistikas pārvalde)

Kā balsosiet? To “Dzirkstele” jautā deputātiem pirms 26.novembra domes sēdes.

Guna Pūcīte: - Es saprotu, ka valstī ar 1.janvāri tiek palielināta minimālā alga. Bet vai algas apmērs jāpalielina arī pārējiem? Visur to vien dzird, ka tā darīt nevajag. Šobrīd ne. Es laikam pieturos pie tā, kā valsts to redz, palielinot minimālo algu. Man noteikti pārmetīs. Iespējams, ka domes sēdei apspriešanai piedāvāšu savu lēmumprojekta variantu. Negribu piekrist pašvaldības administrācijā izskanējušajiem argumentiem, ka privātajā sektorā algas ir lielākas nekā pašvaldībā. Nav taisnība! Atsevišķas algas ir lielas, bet vairumam strādājošo tās ir pat ļoti nelielas.

Intars Liepiņš: - Man ir savs variants, ko piedāvāt deputātiem apspriešanai novada domes 26.novembra sēdē. Uzskatu, ka zemāk atalgoto pašvaldības darbinieku grupām mēnešalgu vajadzētu palielināt par 80 eiro. Vidējam posmam – par 75 eiro, bet vislabāk atalgotajiem – par 70 eiro. Prātā ir, ka novada pašvaldības izpilddirektore Lienīte Reinsone jau sen ir teikusi – algu jautājums pašvaldībā ir jāsakārto tā, lai mazinātos nevienlīdzības plaisa starp vislabāk un vissliktāk atalgotajiem. Taču variantā, ko 19.novembra finanšu komiteja sagatavojusi apspriešanai novada domē, nevienlīdzības mazināšana faktiski nozīmīga piedāvājuma nav. Arī mans piedāvātais variants ir tālu no ideālā, bet tas tomēr iezīmētu ceļu. Sociālā nevienlīdzība ir aktuāls jautājums ne tikai Gulbenes novada pašvaldībā, bet visā valstī. Visi par to runā, bet neviens lāgā neko nedara. Uzskatu, ka šī ir tāda postpadomju valstu īpatnība. Mantojums. Rietumeiropā atšķirība atalgojumā starp priekšniekiem un padotajiem nav tik liela. Pie mums šī atšķirība ir dramatiska. Tāpēc arī cilvēku dzīves līmenis Gulbenes novadā un Latvijā kopumā ir tik atšķirīgs.

Valtis Krauklis: - Valstī minimālā alga nākamgad palielinās līdz 500 eiro. Tas skars zemāk atalgotos darbus un to veicējus. Tomēr jānovērtē arī atbildīgos un augstāk stāvošos amatos strādājošie. Ir tikai godīgi palielināt algu visiem pašvaldībā strādājošajiem.

Anatolijs Savickis: - Algu jautājums pašvaldībā ir aktuāls visu laiku, tas nav parādījies pēkšņi. Valstī tiek palielināta minimālā alga līdz 500 eiro. Es viennozīmīgi esmu par mazo algu celšanu pašvaldībā, taču celt varam tikai tiktāl, cik valstī tas ir ļauts. Saskatu, ka ar to plaisa sabiedrībā pārvarēta nebūs. Valstī būtu jādomā par tā saucamā neapliekama minimuma celšanu. Lielās mēnešalgas saskaņā ar valstī paredzēto kārtību var palielināt lielākā apmērā. Taču tas rada vēl lielāku atšķirības plaisu starp mazajām un lielajām algām. Turklāt algu palielināšana visiem manī vieš bažas par nākamā gada budžetu. Un mazo algu saņēmējiem ienākumu apjoms nākamgad faktiski nepalielināsies. Ir jautājums, vai viņi vispār saņem cilvēka cienīgu atalgojumu. Ja ar to atalgojumu (minimālo algu – red.) nevar izdzīvot, tas ir tas sāpīgākais jautājums!