Inita Savicka
Līgo pagasta kultūras nama vadītāja Kristīne Bekmane: “Liekot kopā rokas un naudu, domājam, ko varam izdarīt, un to arī darām.”
Kultūras nams pagasta dzīvē ir ne tikai viena no apdzīvotas vietas infrastruktūras daļām, tas ir arī kā sirds, kā galvenā satikšanās vieta, jo tieši tur notiek vietējo ļaužu rosība. Līgo pagastā kultūras nams ir ne tikai vieta, kur rosās cilvēki, kas saistīti ar kultūru, bet tur var vērsties arī pagasta pārvaldē, apmeklēt bibliotēku un trenažieru zāli, jo tas viss atrodas zem kultūras nama jumta.
2022.gada novembris Līgo kultūras nama ēkā sākās ar remontdarbiem energoefektivitātes uzlabošanai. Darbi notika visu 2023. gadu. Šobrīd projekts ir realizēts. “Dzirkstele” jau rakstīja, ka remonts bija apjomīgs, īpaši ēkas ārpusē, jo vairāk vērsts uz energoefektivitāti.
Rosība ir visu laiku
Līgo pagasta kultūras nama vadītāja Kristīne Bekmane, kuru “Dzirkstele” satiek kultūras namā, uzsver – ir labi, ka visas iestādes ir zem viena jumta. “Visi satiekamies, savstarpēji sadarbojamies. Liekot kopā rokas un naudu, domājam, ko varam izdarīt, un to arī darām. Pirmdienās brauc sociālā darbiniece un arī darbiniece no bāriņtiesas,” stāsta K.Bekmane.
Ņemot vērā piešķirto finansējumu kultūrai, nākas domāt mazbudžeta pasākumus. “Mēs meklējam formas, kā turpināt dažādot kultūras dzīvi,” saka K.Bekmane.
Un rosība kultūras namā ir visu laiku. Piemēram, šonedēļ, kad ir skolēnu brīvlaiks, bērni aicināti nākt uz dažādām aktivitātēm “Nāc padzīvojies kultūras namā!” Ir iespēja spēlēt novusu, tenisu, šautriņas, galda un prāta spēles. Ja būs iedvesma, kopā varēs uzcept arī kēksiņus. Brīvdienās kultūras namā var skatīties filmas. 16.martā būs “Pansija pilī”, kas tiek izrādīta uz lielā ekrāna. Marta nogalē būs arī Lieldienu pasākums.
“Sāksim ārā ar tradīcijām un būs arī iekšā kultūras namā sportiskas aktivitātes. Tas notiek sadarbībā ar sporta organizatoru Pāvelu Veselovu. Vakaros kultūras namā arī vingrojam. Tā ir pašu vietējo cilvēku iniciatīva. Vingrot nāk aptuveni desmit cilvēki,” stāsta K.Bekmane.
Viņa saka, ka cilvēku pagastā nav daudz – deklarēti ir 350, bet realitātē, visticamāk, ir mazāk. Lielāko iedzīvotāju īpatsvaru veido seniori. Jaunieši darba meklējumos devušies prom, un bērnu ir maz. Bet tie, kas ir pagastā uz vietas, rosās, un, ja tik ir vēlme, katrs sev atrod ko sirdij tīkamu. Darbojas arī amatierteātris. Tie, kas tajā iesaistījušies, ir tik ļoti aizrāvušies, ka bija gatavi nākt uz mēģinājumiem arī kultūras nama remonta laikā, kad tur viss bija putekļos. Tagad amatierteātris mācās lugu skatei, kas notiks aprīļa beigās, savukārt Līgosvētkos jau vairākus gadus ir tradīcija iestudēt lugu un izrādīt to vietējiem un pagasta viesiem.
“Cilvēki te ir atsaucīgi. Piemēram, kad tuvojas Līgosvētki, labprāt iesaistās un izrāda iniciatīvu,” stāsta K.Bekmane.
Kultūras dzīvē savas korekcijas ieviesa “kovida” laiks. Pirms tam bija Līgo kultūras nama sieviešu vokālais ansamblis, bet, sākoties “kovidam”, tas panīka, un šobrīd tā arī nav izdevies pulcināt vietējos uz kopīgu dziedāšanu. Arī deju kolektīvs vairs nedarbojas. Arī Līgo pagasta pārvaldes vadītājs Uldis Doņuks atzīst, ka “kovida” laiks, kultūras nama atjaunošana nedaudz sabremzēja dzīvi pagastā, bet tagad viss turpinās, un, kā lielāko gandarījumu viņš min to, ka viss izdodas, kā iecerēts, un ir iedzīvotāju atsaucība. Un tas attiecas uz jebkuriem organizētajiem svētkiem pagastā. Savukārt iedzīvotājiem sāp un viņi visbiežāk pagastā sūdzas par neizbraucamajiem ceļiem pavasaros un rudeņos. “Rūp arī tas, ka mūs pagastā paliek arvien mazāk. Bet uz to laikam ilgstoši esam gājuši jau valsts līmenī. Ceļi, darba vietas, kas liek aizdomāties, vai ziedoties un palikt, vai meklēt tur, kur ir vairāk iespēju. Te skolas paliek arvien tālākas, ceļu stāvoklis neuzlabojas tik ātri, kā gribas, darba vietu arī līdz ar to paliek mazāk. Tas ir izaicinoši un skumdina,” atzīst U.Doņuks.
Savukārt kā lielākos darba vietu devējus pagastā viņš min sociālās aprūpes centru “Siltais”, uzņēmumus, kas saistīti ar kokapstrādi – SIA “Firewood” un SIA “Tigras” un zemnieku saimniecības: “Vanagi”, “Druvas”, “Kalniņi”, “Jaunlīčupi”.
Priekšroka – latviešu literatūrai
Lai arī Līgo pagastā iedzīvotāju nav daudz, vietējie ir atsaucīgi un saliedēti – tāds priekšstats radies arī Dzidrai Rudzītei, kura tagad uz laiku aizvieto Līgo pagasta bibliotēkas vadītāju.
“Cilvēki par savu pagastu šeit krīt un ceļas. Ir kā tāda dūrīte. Ja te ir kāds pagasta pasākums, cilvēki iesaistās. Atsaucas, tikai jāuzrunā un jārunā ar cilvēkiem. Maz jau ir te cilvēku, bet arī citur paliek maz,” saka Dz.Rudzīte.
Viņa novērojusi, ka pārsvarā bibliotēku apmeklē seniori. “Te nav skolas, bērnudārza, un kas tad pagastos paliek? Paliek vecākā paaudze. Un viņi lasa visu, kas ir. Cik esmu te iepazinusi – maza bibliotēka, mazāks finansējums, mazāk var iepirkt jaunās grāmatas, un tie cilvēki, kas regulāri un pastāvīgi lasa, viņi jau esošo ir izlasījuši un viņiem vajag, lai ir kaut kas jauns. To, ko viņiem piedāvā, to viņi lasa. Man tāds iespaids kopumā radies. Patīk latviešu literatūra, tāpat ir arī man Jaungulbenes bibliotēkā, vecākā paaudze patiešām priekšroku dod latviešu literatūrai,” stāsta Dz.Rudzīte.
Šobrīd bibliotēka strādā vienu reizi nedēļā – trešdienās. “Ir, kad atnāk kādi desmit cilvēki, citreiz – mazāk. Tas atkarīgs arī no laika apstākļiem. Kad ceļi bija slikti, tad atbrauca drosmīgākie. Laukos jau ir tā – būs pavasaris un sāksies darbi ārā, tad tā lasīšana tā nesanāks, bet tā ir visās bibliotēkās,” stāsta Dz.Rudzīte.
Projektu līdzfinansē “Mediju atbalsta fonds” no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par saturu atbild “Dzirkstele”.
