Litenes pagastā inscenē negadījumu, filmē mācību video, kā rīkoties, kad tehnika bojā elektrolīniju

Litenes pagastā notika mācību video filmēšana par pareizu rīcību tehnikas vadītājiem, ja gadās bojāt elektrotīklu, tā, lai neapdraudētu savu veselību vai pat dzīvību. Mācību video uzņemšanā piedalījās elektrodrošības speciālisti no AS “Sadales tīkls” un vietējais Gulbenes novada uzņēmums SIA “Rairu” ar savu specializēto tehniku, jo, kā laikrakstam uzsvēra uzņēmuma pārstāvis Kaspars Raipalis, uzņēmumam rūp nodot pareizas rīcības zināšanas saviem darbiniekiem. “Dzirkstelei” bija iespēja vērot, kā notiek mācību video filmēšana. Uz vietas tika inscenēts negadījums, kad specializētā tehnika bojā elektrolīniju, ar mērķi nofilmēt pareizu vadītāja rīcību, lai viņš netiktu pakļauts bīstamam elektriskās strāvas triecienam.

Vispirms jādomā par savu dzīvību

Situācijā, kad tehnika saskaras ar elektrolīnijas vadiem, vadītājam vispirms jādomā par savu dzīvību. Ja iespējams, ar tehniku jāturpina pārvietoties, izkļūstot no elektrobīstamās zonas (astoņu metru rādiusā no bojājuma vietas), bet, ja ar to pārvietoties nav iespējams, par notikušo uzreiz jāinformē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, zvanot 112, vai AS “Sadales tīkls”, zvanot pa tālruni 8404. Lai gan ir vēlēšanās glābt tehniku, notikuma vietā drīkst atgriezties tikai pēc operatīvo dienestu atļaujas. Līdz tam nedrīkst pieļaut arī citu personu tuvošanos bīstamajai zonai.

“Sadales tīkla” darbinieki laikrakstam stāsta, ka mācību video publiski būs pieejams internetā un, visticamāk, būs gatavs jūnijā. Video būs pāris minūtes garš – kompakts rīcības scenārijs, ko darīt, ja noticis šāds negadījums.

Šādu negadījumu skaits palielinās

AS “Sadales tīkls” pārstāvis Toms Rutkovskis “Dzirkstelei” stāsta, ka tieši šāds mācību video nav tapis gandrīz desmit gadus.

“Pēdējos gados ir tendence, ka šādu negadījumu skaits palielinās. Par laimi, lielākoties tas nozīmē vienkārši pārrautu līniju, atslēgumu klientiem uz kādu laiku, kamēr to salabo, bet pērn bija diezgan traģisks gadījums, kad izveidojās situācija, ka cilvēkam nebija iespējas aizbraukt ar tehniku drošā attālumā un izkļūt no tās,” stāsta T.Rutkovskis.

Negadījums beidzās ar to, ka cilvēks palika dzīvs, bet zaudēja roku. “Elektrotraumu ir salīdzinoši maz, ja skatās uz visām traumām kopumā, bet tās ir ļoti smagas,” uzsver T.Rutkovskis.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta statistikas dati liecina, ka pagājušajā gadā dienests devās 97 izsaukumos, kur bija gūtas elektrotraumas, starp cietušajiem bija arī bērni.

Arī Gulbenes novadā

Latvijā ik gadu tiek reģistrēti vairāki simti elektrotīkla bojājumu, kas notikuši trešo pušu darbības rezultātā, piemēram, lauksaimniecības un mežistrādes darbu laikā, ceļu satiksmes negadījumu laikā un tamlīdzīgi. Pagājušajā gadā kopējais trešo pušu izraisītu elektrotīkla bojājumu skaits sasniedza 748, no tiem 13 bojājumi notika Gulbenē un Gulbenes novadā. Trešo personu darbības rezultātā elektrotīkls Gulbenes apkaimē bojāts arī šogad – laikā no janvāra līdz aprīlim reģistrēti trīs bojājumi.

“Katrs šāds avārijas bojājums nozīmē pēkšņus elektroapgādes traucējumus apkārtējiem. Tās var būt slimnīcas, skolas, uzņēmumi, luksofori un tamlīdzīgi, un var apdraudēt bojājumā iesaistīto cilvēku veselību vai pat dzīvību. Protams, tas ietekmē arī AS “Sadales tīkls” darbību, jo, reaģējot uz avārijas situāciju, uzņēmuma darbiniekiem jāpārtrauc plānotie darbi un jāsteidzas uz radušos bojājuma novēršanu. Visbiežāk elektrotīklu bojā mežizstrādes un lauksaimniecības darbos,” stāsta AS “Sadales tīkls” Ārējās komunikācijas vadītāja Alīna Sildnika.

Gandrīz katrs trešais elektrotīkla bojājums notiek tieši mežizstrādes vai lauksaimniecības darbu norises laikā, tāpēc “Sadales tīkls” aicina saimniecisko darbu veicējus laikus saskaņot darbus elektrolīniju tuvumā (aizsargjoslās), jo īpaši, ja ir paredzēti rakšanas darbi. Saskaņojot darbus, darbu veicējam izsniegs to veikšanas atļauju. Darbu saskaņošanu var veikt tiešsaistē – tīmekļvietnē “saskano.sadalestikls. lv”. Darbu veicējiem jāparūpējas par personīgo drošību, stingri ievērojot darba tehniskās un drošības prasības.

Ja negadījums tomēr noticis, par to svarīgi bez kavēšanās ziņot AS “Sadales tīkls”.

“Diemžēl nav reti tie gadījumi, kad vainīgais par negadījumu neinformē, kas var ievērojami paildzināt bojājuma novēršanu, vienlaikus pagarinot arī elektroapgādes traucējumu ilgumu apkārtnes iedzīvotājiem,” saka A.Sildnika.

Pamanītos kabeļu, gaisvadu līniju, balstu, vadu un citus elektrotīkla defektus AS “Sadales tīkls” aicina pieteikt arī uzņēmuma tīmekļvietnē sadaļā “Pieteikt bojājumu”. Šajā sadaļā iespējams norādīt notikuma vietu vai pievienot fotogrāfiju, kas ļaus speciālistiem attālināti noteikt adresi, novērtēt elektrotīkla bojājuma apjomu un operatīvāk organizēt tā novēršanu.

Projektu līdzfinansē “Mediju atbalsta fonds” no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par saturu atbild “Dzirkstele”.