Balvu novada pašvaldība pirmā ir sākusi parakstu vākšanas kampaņu par Balvu neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīcas diennakts stacionāra saglabāšanu – liecina publiski pieejamā informācija. Tādu pašu akciju uzsāk arī Gulbenes novada pašvaldība, par to “Dzirksteli” informē domes priekšsēdētājs Normunds Mazūrs.
Jau vēstīts, ka Veselības ministrija plāno noņemt Balvu slimnīcai esošo statusu. Tad tur vairs nebūs stacionāra, kurā neatliekamo medicīnisko palīdzību pacientiem sniedz 24 stundas diennaktī. Gulbenieši jau savulaik piedzīvojuši brīdi, kad saskaņā ar ministrijas plāniem šāds statuss tika noņemts Gulbenes slimnīcai pirms 15 gadiem. Vai tagad jāpieļauj tāds pats liktenis Balvu slimnīcai?
SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība” valdes locekle Marika Jermaševica laikrakstam apliecina – iedzīvotāju paraksti un atbalsts ir ļoti nepieciešams un slimnīcu apvienības kolektīvs par šo iniciatīvu ir ļoti pateicīgs iedzīvotājiem un pašvaldībām. Arī no savas puses slimnīcu apvienības vadība dara visu iespējamo, lai Veselības ministrijā un Saeimā pierādītu Balvu slimnīcas spēju un prasmi strādāt kvalitatīvi, nodrošinot neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu reģiona pacientiem 24 stundas diennaktī.
M.Jermaševica arī uzsver – Balvu un Gulbenes slimnīcu darbs, kolektīvs ir vienots veselums jau kopš slimnīcu apvienības izveides sākuma. Gulbenes mediķi regulāri brauc strādāt uz Balviem, Balvu mediķi – uz Gulbeni. Katru dienu slimnīcu apvienības transports ved darbiniekus no Gulbenes uz Balviem un atpakaļ.
Parakstīties var klātienē vai elektroniski
Pašvaldība 8. oktobrī publiskoja aicinājumu Gulbenes novada iedzīvotajiem, kuri sasnieguši 18 gadu vecumu, līdz 20. oktobrim parakstīties par Balvu slimnīcas diennakts stacionāra (24/7) profila saglabāšanu, nodrošinot nepieciešamo finansējumu un resursus, lai šī slimnīca netiktu pārveidota par dienas stacionāru.
Parakstīties ir iespējams valsts un pašvaldību vienotajā klientu apkalpošanas centrā Gulbenē (līdzi jāņem personu apliecinošs dokuments), kā arī klientu apkalpošanas centros pagastos vai elektroniski (pašvaldības interneta vietnē lejupielādē parakstu vākšanas lapu, aizpilda to un digitāli apliecina savu identitāti).
Arī Balvu novadā iedzīvotāji tiek mudināti izteikt savu atbalstu un parakstīties Balvu novada Centrālajā pārvaldē, apvienību pārvaldēs un pagasta pakalpojumu centros, kā arī Balvu Centrālajā bibliotēkā un tās struktūrvienībās. Parakstīties iespējams arī elektroniski.
Savāktos Balvu un Gulbenes novada iedzīvotāju parakstus plānots nosūtīt Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai, Ministru prezidentei Evikai Siliņai un veselības ministram Hosamam Abu Meri.
Jau iepriekš N.Mazūrs “Dzirkstelei” pauda, ka neatliekamās palīdzības slimnīcas statusa saglabāšana Balvos Gulbenes novada iedzīvotājiem ir vitāli svarīga. Jo vairāk tāpēc, ka runa ir par pierobežu un par nedrošo situāciju ar kaimiņvalsti. N.Mazūrs uzskata, ka neatliekamās medicīniskās palīdzības pieejas jautājums ir saistāms ar cilvēku drošību. Viņš arī akcentē – ir svarīgi, cik ilgu laiku Gulbenes novada cilvēks pavada ātrās palīdzības automašīnā ceļā līdz slimnīcai, jo katra minūte var būt izšķiroša. To pašu akcentē Balvu novada pašvaldība.
Uzsvērts arī, ka SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība” ir modernizējusi medicīniskā aprīkojuma bāzi. No tālākiem Balvu novada pagastiem līdz Balvu slimnīcai ceļā paiet ap 25 minūtēm, bet līdz Rēzeknei vai Valmierai nokļū-
šana ir ilgāka. Piemēram, no Žīguriem līdz Valmieras slimnīcai ceļā būtu jāpavada vairāk nekā divas stundas, skaidro Balvu novada pašvaldība.
Veselības ministrijas plāni neskaidri
M.Jermaševiča teic – pagaidām nav līdz galam skaidri Veselības ministrijas plāni tieši attiecībā uz SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība”. Viņa stāsta, ka Veselības ministrija dialogu, kas drīzāk izklausījies pēc monologa, bija uzsākusi. “Un tālāk ir klusums,” saka M.Jermaševiča.
Savukārt SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība” valdes priekšsēdētājs Marģers Zeitmanis Saeimas komisijā uzstājās 7. oktobrī un vēl uzstāsies 28. oktobrī. “Mēs ejam, mēs cīnāmies!” uzsver M.Jermaševiča.
Par to, kādu nākotni neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīcai Balvos plāno Veselības ministrija, viņa var izteikt tikai minējumus: “Kas mums draud? Paliktu tikai aprūpes slimnīca ar kaut ko mazliet no terapijas, kā arī ambulatorā nodaļa? Man kā cilvēkam, kas slimnīcu apvienībā strādā 12 gadus, ir saprotams, cik grūti nākas piesaistīt mediķus mūsu reģionam. Un tā ir ne tikai Balvu slimnīcā. Visās reģionālajās slimnīcās un pat Rīgas slimnīcās! Ļoti labi anesteziologi brauc pie mums uz Balviem strādāt no Valmieras, no Jūrmalas. Pie mums brauc ārsti speciālisti no Piebalgas. Ārste Svetlana Kaldupe, kura praktizē gan Latvijā, gan Anglijā, ir arī viena no mūsu anesteziologiem. Ja Balvos būs tikai dienas stacionārs un ambulatorā nodaļa, šos speciālistus mēs vairs neredzēsim. Var jau aizvērt neatliekamās palīdzības slimnīcu Balvos, bet kā glābt lauku cilvēkus? Vai valstī ir reāls plāns? Ja Balvu slimnīcai tiks krasi mainīts profils, tas nozīmē slimnīcas aizvēršanu. Un atpakaļceļa nebūs.”
M.Jermaševiča uzsver, ka Balvu slimnīcai pārmest nekvalitatīvu darbu nevar. Valsts kontroles revīzijas ziņojumā, kas nupat publiskots, arī nekā tāda nav. Par Balvu slimnīcu un citām trešā līmeņa slimnīcām valstī nekorekti ir apgalvot, ka tās ir “skaistas slimnīcas, bet tukšas”, – uzskata M.Jermaševiča. Viņa akcentē, ka Balvu slimnīcā visu laiku ir liels pacientu skaits.
“Prieks, ka Balvu slimnīcas terapijas nodaļai ir piesaistīts papildu speciālists. Katram pacientam varam veltīt vairāk laika. Varbūt ķirurģiskā aktivitāte ir maza. Bet pasaulē arvien vairāk izvēlas citas metodes un operē mazāk, lai izvairītos no iespējamajiem riskiem,” viņa saka.
M.Jermaševiču uztrauc reģionālo slimnīcu neskaidrā nākotne, kā arī naida kurināšana starp slimnīcām. Veselības ministrija aicinājusi pie sevis katras slimnīcas vadību atsevišķi. Bijuši dažādi izteikumi ar piebildi: “Tas nav par jums. Tas ir vispārēji.”
“Mūsu atbilde bija, ka nācām runāt par mums, nevis vispārēji,” stāsta M.Jermaševiča.
Viņa akcentē, ka Balvos paši savai slimnīcai nevienu profilu nav slēguši, kā arī visu laiku nodrošina nepieciešamo speciālistu klātbūtni uz vietas slimnīcā, nevis mājas dežūrās.
VĪZIJA
VESELĪBAS MINISTRIJA IR PAZIŅOJUSI, ka tiek plānota slimnīcu tīkla pārskatīšana, piecu līmeņu slimnīcu modeli aizstājot ar trīs līmeņu sistēmu. Pirmā līmeņa jeb klīniskajās universitātes slimnīcās veiktu sarežģītas manipulācijas; otrajā līmenī jeb reģionālajās slimnīcās būtu cieša sadarbība ar universitātes slimnīcām; trešā līmeņa slimnīcām jāspecializējas konkrētā pakalpojumā, tajās būtu jānodrošina arī dienas stacionārs, mazas operācijas un primārā aprūpe, tās nodrošinātu diagnostiku, dienas stacionāru, hronisku pacientu aprūpi un primāro veselības aprūpi.
AVOTS: VESELĪBAS MINISTRIJA
FAKTI
SIA “BALVU UN GULBENES SLIMNĪCU APVIENĪBA” VALDES PRIEKŠSĒDĒTĀJS Marģeris Zeitmanis otrdien, 7. oktobrī, piedalījās Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē. Viņš informēja, ka uzņemšanas nodaļā Balvos 2025. gada pirmajā pusgadā apkalpoti 3789 pacienti, kas ir vairāk nekā pirmajā pusgadā pērn un vēl pirms gada. No tiem stacionēti ir 1369 pacienti. M.Zeitmanis uzsvēra, ka, likvidējot uzņemšanas nodaļu, kurā vienmēr esot klātesoši pieci speciālisti, valsts ieekonomēs 2,3 miljonus eiro gadā. “Vai tas ir daudz vai maz uz 50 000 iedzīvotāju reģionu?” jautāja slimnīcu apvienības vadītājs. Viņš arī sacīja, ka izdevumu pieaugums saistīts ne tik daudz ar personāla izmaksām, bet arī ar medikamentu cenām, kas ir “katastrofāli augstas, kā arī būvdarbu izmaksām, kas nemitīgi aug”.
SIA “BALVU UN GULBENES SLIMNĪCU APVIENĪBA” ĪPAŠNIECES ir Balvu pašvaldība un Gulbenes novada pašvaldība, kurai pieder 13,12959 procenti kapitāldaļu, kā arī SIA “Medicīnas sabiedrību vadība”, kurai pieder kapitāldaļu kontrolpakete (57,66014 procenti). Uzņēmuma apgrozījums 2024. gadā bija 9 195 859 eiro, peļņa – 561 085 eiro.
AVOTS: SIA “BALVU UN GULBENES SLIMNĪCU APVIENĪBA” UN “LURSOFT”
