Diāna Odumiņa
Līdz 7.janvārim pašvaldībā gaidīs pretendentu piedāvājumus trīs peldošo salu (kas sastāv no 18 moduļiem) izgatavošanai un uzstādīšanai Gulbenes Dzirnavu dīķī – liecina Iepirkumu uzraudzības biroja interneta vietnē publiskotā informācija.
Paredzamā līgumcena ir 27 685 eiro bez PVN. Gadījumā, ja konkursā iesniegto pretendentu piedāvātās līgumcenas pārsniegs projekta realizācijai pasūtītājam pieejamos finanšu līdzekļus, pasūtītājs var izmantot tiesības samazināt salās izbūvējamo moduļu skaitu, tādējādi attiecīgi samazinot darba apjomu un piedāvāto līgumcenu.
Līguma izpildes termiņš – septiņi mēneši no līguma noslēgšanas dienas. Darbi jāpabeidz ne vēlāk kā līdz 2025.gada 31.maijam. Pēc darbu pabeigšanas pretendentam trīs mēnešus jāveic salu uzraudzība. Garantija izpildītajiem darbiem ir 24 mēneši no darbu izpildes akta savstarpējas parakstīšanas dienas. Garantijas darbos jāparedz arī tādi darbi kā neiesakņojušos augu nomaiņa.
Dzirnavu dīķī izvietotās peldošās salas ļaus dabiskā veidā attīrīt ūdenstilpi no pilsētvides piesārņojumiem, kā arī palielinās kopējo izpratni par zaļo infrastruktūru kā bioloģiskās daudzveidības patvērumu pilsētā.
Peldošo salu izveide ietvers konstrukciju būvi, augu stādīšanu, konstrukciju piegādi, uzstādīšanu Dzirnavu dīķī (tajā skaitā noenkurošanu), augu iesakņošanos un salu izturības monitoringu trīs mēnešus. Peldošajām salām tiks izmantoti dažāda augstuma augi, tos sadalot trīs grupās. Augstākie augi plānoti garumā līdz diviem metriem. Stādīšanas izkārtojums paredzēts daudzveidīgā kombinācijā. Plānots izveidot kopā 18 moduļus, grupējot tos 3 atsevišķās salās, katru aptuveni 21 kvadrātmetra platībā.
Gulbenes novada pašvaldības publiskotā informācija liecina, ka projekta “Peldošās salas kā bioloģiskās daudzveidības pieturas un piesārņojuma mazinātāji pilsētu adaptācijas veicināšanai” vadošais partneris ir Latvijas Hidroekoloģijas institūts. Pārējie partneri ir Stokholmas Vides institūta Tallinas centrs, Igaunijas Dabaszinātņu universitāte, Latvijas Ornitoloģijas biedrība, SIA “ALPS ainavu darbnīca”, Cēsu novada pašvaldība. Projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir 893 630 eiro, no tām Gulbenes novada pašvaldības projekta daļas izmaksas – 80 000 eiro, tajā skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums ir 80 procenti jeb 64 000 eiro, bet Valsts budžeta līdzfinansējums ir 10 procenti jeb 8000 eiro. Pašvaldības līdzfinansējums arī ir 10 procenti jeb 8000 eiro.
Un tā tā naudiņa ripo. Kanalizāciju ap Dzirnavu dīķi nekārtosim, bet liksim salas un blēsim ka esam zaļi.
tie ir murgi
Naudas ir tik daudz kā nekad!
Peldošo salu projekts, šķiet, nesniegs būtisku risinājumu Dzirnavu dīķa vides problēmām, jo dīķis jau ir stipri aizaudzis ar niedrēm, kas dominē pār citiem augiem. Tādējādi, pat ja tiks uzstādītas salas, tās veidos tikai nelielu daļu no kopējā augu klāsta, un to ietekme uz ūdens kvalitāti un bioloģisko daudzveidību, iespējams, būs ierobežota. Vēl svarīgāk, projekts neparedz konkrētus pasākumus, lai risinātu problēmas ar zemo skābekļa saturu un piesārņojumu no kanalizācijas. Pat ja salas tiks izveidotas, nevar ignorēt, ka bez papildu tīrīšanas un ūdens kvalitātes uzlabošanas pasākumiem dīķis turpinās aizaudzēt, un esošās problēmas saglabāsies. Tāpat būtu jāapsver jautājums par šī projekta lielajiem Eiropas Savienības finansējumiem, ja tas nevar sniegt pietiekamu ietekmi uz vidi. Ja vien netiks veikti plašāki, efektīvāki pasākumi, šis projekts varētu būt tikai neliels solis bez ilgtermiņa uzlabojumiem.
Šķiet, ka šis projekts par peldošo salu izveidi Dzirnavu dīķī ir radīts ar mērķi apgūt Eiropas Savienības finansējumu, manipulējot ar ūdenstilpnes raksturojumu. Lai gan projekts tiek pasniegts kā piemērots ‘dīķim’, patiesībā tas attiecas uz uzpludinātu upi, kur ir pastāvīga ūdens plūsma. Šāda veida ūdenstilpnēs peldošās salas nebūt nav piemērots risinājums, jo upēm nepieciešami citi pasākumi, piemēram, mākslīgo šķēršļu noņemšana, lai uzlabotu ūdens kvalitāti un veicinātu dabiskos pašatīrīšanās procesus. Tas liek šaubīties par projekta atbilstību patiesajai ūdens ekosistēmai un par iespējamo tīšu manipulāciju ar objekta raksturojumu, lai apgūtu finansējumu, kas būtu nepieciešams citiem, piemērotākiem ūdens objektiem. Ņemot vērā šīs neskaidrības un potenciālo ietekmi uz vides apsaimniekošanu, būtu jāizvērtē atbildība tiem, kas šo projektu apstiprinājuši un snieguši neprecīzu informāciju par ūdenstilpni, kas var novest pie finanšu līdzekļu neefektīvas izmantošanas.