Gatis Gutāns: “Tehnikas ziņā Gulbenes daļa ir ļoti labi nodrošināta.”

Gulbenes novadā pagājušais gads bijis un arī jaunais gads ir sācies mierīgi, bojā gājušo nav – “Dzirksteli” informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona pārvaldes Gulbenes daļas komandieris kapteinis Gatis Gutāns.
Jāpalīdz sirmgalvjiem bezpalīdzīgā situācija
“Līdz šim ziema ir silta, un tas varbūt ietekmē. Cilvēki nepārkurina krāsnis, jo šogad izsaukumu uz sodrēju degšanu nemaz nav bijis. Kad ir auksta ziema, tad jau visā valstī palielinās izsaukumu skaits uz ugunsgrēkiem, uz sodrējiem, kas deg dūmvados. Pēdējā laikā ir izteikta tendence, ka jādodas palīgā citiem operatīvajiem dienestiem – Valsts policijai un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam, lai atvērtu durvis pie gados veca pacienta, kurš bieži vien ir nokļuvis bezpalīdzīgā situācijā vai arī pat miris. Tas Gulbenes novadam pagājušajā gadā ir bijis izteikti, un arī šogad jau ir bijis šāds gadījums, kad kaimiņš, dzirdot, ka kaimiņos kāds sauc pēc palīdzības, zvana dienestam,” stāsta G.Gutāns.
Reizēm Gulbenes daļas ugunsdzēsējiem glābējiem nākas doties palīgā arī uz kaimiņu novadiem. “Vairāk tas attiecas uz Alūksni,” saka G.Gutāns.
Viņš uzsver, ka Gulbenes daļa ir ļoti labi nodrošināta ar tehniku, kas gan atvieglo ikdienas darbu, gan ļauj efektīvāk pildīt savus darba pienākumus, gan veicina operativitāti.
“Pagājušā gada nogalē saņēmām jaunu vieglo automašīnu, kā arī kvadriciklu ar piekabi. Kvadriciklu varam izmantot, piemēram, meža ugunsgrēkos cilvēku glābšanai, kā arī tad, ja, piemēram, mežā notikusi nelaime kādam, lai varam šo cilvēku izvest ārā no meža un nodot Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķiem. Mums ir arī glābšanas auto un četras autocisternas,” stāsta G.Gutāns.
Arī darbinieku trūkuma Gulbenes daļā nav. “Viss ir nokomplektēts. Esam pilnā sastāvā. Pārsvarā visi ugunsdzēsēji glābēji ir vietējie vīri. Viens ir no Rugājiem atnācis strādāt pie mums. Arī pats neesmu vietējais, esmu no Lubānas. Ja kādreiz kāda vieta atbrīvojas, tad vietā atrast nemaz tik viegli nav, bet parasti jau atrodam,” saka G.Gutāns.
Visbiežāk uz notikumiem dodas divas autocisternas
VUGD Vidzemes reģiona pārvaldes priekšnieks Andris Kellijs apstiprina, ka Vidzemes ugunsdzēsēji 2024.gadā un arī šogad tiek nodrošināti ar jaunu un modernu specializēto tehniku, nomainot novecojošās tehnikas vienības.
Pagājušajā gadā jaunas autocisternas saņēma visas Vidzemes struktūrvienības. Kopumā autoparks pērn atjaunots ar 26 jaunām autocisternām, pieciem kvadricikliem (Gulbenē, Cēsīs, Limbažos, Valkā un Varakļānos), kā arī 12 jaunām un modernām laivām Valmierā, Salacgrīvā, Limbažos, Apē, Varakļānos, Strenčos, Smiltenē, Rūjienā, Lubānā, Ērgļos, Cēsīs un Alūksnē.
Vēl pērn un šogad saņemtas vairākas vieglās automašīnas Valmierā, Cēsīs, Gulbenē, Alūksnē, Madonā, Limbažos un Valkā, kas palīdz pildīt dienesta pienākumus dežūrmaiņu amatpersonām, daļu un posteņu komandieriem, ugunsdrošības uzraudzības un civilās aizsardzības inspektoriem, kā arī citiem operatīvajiem darbiniekiem.
A.Kellijs skaidro, ka, saņemot izsaukumu uz vienoto ārkārtas palīdzības numuru 112, uz notikuma vietu tiek izsūtīta tehnika atbilstoši notikumam. Visbiežāk uz notikumiem ikdienā dodas divas autocisternas. Ja notikums ir Gulbenē, tad uz notikumu izbrauc abas autocisternas no Gulbenes depo. Ja ir nepieciešama papildu tehnika, tad uz notikuma vietu tiek izsūtīta no tuvākās struktūrvienības. Pagājušajā gadā uz Gulbenes novadu palīgā braukuši Cesvaines, Alūksnes un Balvu ugunsdzēsēji glābēji. Viss atkarīgs, kur notikums noticis – ja uz Alūksnes pusi, tad palīgā steigsies Alūksnes kolēģi, ja uz Cesvaines pusi, tad Cesvaines. Savukārt Gulbenes ugunsdzēsēji glābēji pērn visbiežāk steigušies palīgā uz notikumiem Alūksnes novadā. Ja notikumi ir ilgstoši un apjomīgi, tad vadība var pieņemt lēmumu izsaukt papildu personālu no dienesta brīvajā laikā, piesaistot arī rezerves tehniku.
“Autocisternu parks ir pilnībā atjaunots un uz notikumiem no visām struktūrvienībām dodas jaunas un modernas tehnikas vienības. Vidzemē pēdējo 10 gadu laikā ir uzbūvēti jauni depo Cēsīs, Valkā, Smiltenē, Apē, Ērgļos, kā arī ēkas citās struktūrvienībās būtiski uzlabotas un atjaunotas. Vēl, protams, gaidām jauno Rūjienas posteņa ēku, kuru ugunsdzēsēji glābēji varēs sākt apdzīvot jau šajā pavasarī. Tāpat notiek aktīva būvniecība pie ēkām Madonā un Alūksnē, kurās ceram iekļūt vēl šī gada nogalē. Tuvākajā laikā gaidāma arī depo būvniecība Salacgrīvā un Limbažos. Taču, ja runājam par telpām, kurām būtu nepieciešami tehniski uzlabojumi, tad noteikti jāmin Varakļāni, Mazsalaca un Cesvaine. Tāpat esam gandarīti, ka pēdējo gadu laikā tiek palielināts atalgojums iekšlietu sistēmā, kas ļauj veiksmīgāk konkurēt ar citiem darba devējiem. No šī gada 1.janvāra par dienesta pienākumu izpildi ikviena amatpersona saņems 300 eiro lielu piemaksu (pirms nodokļu nomaksas),” stāsta A.Kellijs.
Visvairāk kolēģu trūkst Limbažu pusē
“Šobrīd Vidzemē brīvo vakanču struktūrvienībās ir krietni mazāk nekā pirms gada. Joprojām visvairāk kolēģu trūkst Limbažu pusē – Salacgrīvas, Alojas postenī, kā arī Limbažu daļā un Valkas daļā. Gulbenes daļā šobrīd visas vakances ir aizpildītas, bet, ja ir interese, droši var pieteikties dienestā, jo apstākļi mainās, cilvēki dodas izdienas pensijā, kāds maina dzīvesvietu, un iespējas ir. Ja kādā struktūrvienībā ilgstoši nav aizpildītas vakances, tad palīgā dodas amatpersonas no citas struktūrvienības. Šāda prakse ir, bet ar tendenci mazināties, jo Vidzemē pakāpeniski vakances aizpildās. Ceram, ka atlīdzības pieaugums šajā gadā palīdzēs piepildīt vakances Limbažu un Valkas pusē,” stāsta A.Kellijs.
Kas attiecas uz brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem, tad, kā norāda A.Kellijs – sadarbība notiek, taču visi gaida izmaiņas likumdošanā, jo nepieciešams sakārtot juridiskos jautājumus, apmācības.
“Šobrīd novērtējam tos sadarbības partnerus, kas palīdz. Visbiežākā palīdzība no brīvprātīgajiem un pašvaldību formējumiem ir ūdens pievešana notikuma vietai, īpaši lauku apvidos, kur ir sarežģītāk ar ūdens ņemšanas vietām. Katru gadu janvārī atjaunojam brīvprātīgo komandu informāciju – kontaktinformāciju, teritoriju, uz kuru komanda izbrauc, un citu. Liels palīgs šīs komandas ir arī vētras laikā, kad uz ceļa braucamajām daļām krīt koki, apgrūtinot kustību,” stāsta A.Kellijs.
Cilvēki kļūst zinošāki

Lai arī šobrīd vēl tiek apkopoti un analizēti dati par 2024.gadu, statistika liecina, ka Vidzemē cilvēki kļūst zinošāki drošības jautājumos. “Pērn Vidzemē ugunsgrēkos gāja bojā pieci cilvēki. Lielākoties iemesli šīm nelaimēm – neuzmanīga rīcība ar uguni. Tāpat redzam, ka daudzos mājokļos, kur izceļas ugunsgrēki, joprojām nav uzstādīti dūmu detektori. Arī šādu izsaukumu laikā cenšamies skaidrot dažādus drošības jautājumus. Jau otro gadu arī izsaukumos uz dzīvojamo sektoru, kur notikuši nelieli ugunsgrēki, kopā ar iedzīvotājiem pārbaudām uzstādīto dūmu detektoru, vai tas ir darba kārtībā. Mājokļos, kuros dūmu detektors nav uzstādīts, to uzdāvinām, un, ja iespējams, arī uzstādām. Soli pa solim dažādos virzienos strādājam, lai sasniegtu mērķi un nelaimju mums būtu mazāk vai, ja tomēr dažādu apstākļu dēļ tās izceļas, tās nebūtu ar cilvēku upuriem,” saka A.Kellijs.
UZZIŅA

2024.gadā saņemtas 26 autocisternas:
● 2 “Unimog” autocisternas Cesvainē un Mazsalacā,
● 24 “Scania” autocisternas:
• divas “Scania” 4×4 autocisternas jau dodas uz izsaukumiem Jaunpiebalgā un Varakļānos (šīm autocisternām ir 3 tonnas ūdens).
• Astoņas “Scania” 6×6 ar sešām vietām un 5 tonnām ūdens – Valmieras, Cēsu (2), Limbažu, Alūksnes, Gulbenes, Madonas un Valkas daļās.
• 14 “Scania” 6×6 trīsvietīgās autocisternas ar septiņām tonnām ūdens ir izvietotas posteņos Lubānā, Ērgļos, Alojā, Rūjienā, Strenčos, Smiltenē, Salacgrīvā, Apē, kā arī Valmieras, Limbažu, Madonas, Valkas, Gulbenes un Alūksnes daļā.
Šajās automašīnās gandrīz visas ierīces glābšanas darbiem darbojas ar akumulatoriem un ir uzlādējamas. Kabīnes ir aprīkotas ar funkcijām, kas īpaši pielāgotas ārkārtas darbiem, tāpēc ir ergonomiskas un atbilst augstiem drošības un kvalitātes standartiem. Ekipāžas vajadzībām viegli pielāgojamais salona izkārtojums un klimata kontroles.
Plānots, ka 2025.gadā tiks saņemtas 64 “Scania” autocisternas, trīs no tām Vidzemē.
AVOTS: “LATVIJAS AVĪZE”, VUGD
VUGD 2026.-2027. gadā plānotais ierašanās laiks negadījuma vietā atkarībā no riska kategorijas

Valsts ugunsdrošības dienests skaitļos
3358 cilvēki kopā strādā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā. 2024. gadā nākušas klāt 105 štata vietas, kas tika sadalītas pa posteņiem, lai uz automobiļiem varētu būt trīs ugunsdzēsēji glābēji.
101,4 miljoni eiro ir VUGD 2025. gada budžets.
1036 eiro mēnesī ir vidēja darba alga. Par virsstundām tiek maksāts – tajās iesaistīti 80% nodarbināto. Vidēji vienam cilvēkam četros mēnešos sanākot 34 virsstundas. Vēl ir piemaksa par naktsdarbu, kas vidēji 12,2 % klāt pie mēnešalgas, piemaksas par stāžu.
No 50 gadu vecuma ir izdienas pensija. Ja spēks un veselība atļauj, dienestu var turpināt līdz 60 gadu vecumam.
Vakances jeb trūkstošo cilvēku ir 12,5 % (407 darbinieki).
Noslodze tiekot iepriekš plānota, lai vajadzības gadījumā glābēji varētu aizstāt kolēģus tuvākajos posteņos.
5259 ugunsgrēki tika fiksēti 2024. gadā, starp tiem 442 kūlas ugunsgrēki. Ugunsgrēkos bojā gājuši 64 cilvēki, 280 cilvēki tajos cietuši, izglābti 262. Veikti 9185 glābšanas un citi darbi. No ūdenstilpēm glābēji pērn izcēla 102 bojāgājušos.
AVOTS: “LATVIJAS AVĪZE”
Aptauja
#SIF_MAF2024 #sarežģītālatvija #sarežģītālatvijanovalstslīdznovadam

Publikācija tapusi projektā “Sarežģītā Latvija: no valsts līdz novadam”, kurā “Latvijas Avīze” sadarbojas ar laikrakstiem “Staburags”, “Zemgales Ziņas”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas”, “Ziemeļlatvija” un “Dzirkstele”. Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Dzirkstele”.
Tapeec ka bijusais ir aizgaajis
Saglabāta sarakstā 5. tramvajuaep









Bebruiela 41 Kurzemes rajons, Rīga, Lv-1067
Pk, 31. janv.