Par apturēto likumu Latvijā līdz 5.aprīlim parakstījušies 4903 vēlētāji, Gulbenes novadā aktivitātes nav

No 10. marta līdz 5. aprīlim parakstu vākšanā tautas nobalsošanas ierosināšanai par Valsts prezidenta apturētālikuma “Grozījumi Likumā par ostām” atcelšanu piedalījušies 4903 vēlētāji, kas veido 3,17 procentus no tautas nobalsošanas ierosināšanai noteiktā parakstu skaita. Par to informē Centrālās vēlēšanu komisijas Informācijas nodaļas vadītāja Laura Krastiņa.

Gulbenes novadā no 16 140 balsstiesīgajiem iedzīvotājiem līdz 5.aprīlim parakstījušies 12 vēlētāji.

Līdz šim iespēju parakstīties kādā no ārvalstīs izveidotajām parakstu vākšanas vietām kopumā izmantojuši astoņi vēlētāji, kuri parakstījās Latvijas vēstniecībās Īrijā, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē, Spānijā un Zviedrijā.

Lai būtu jārīko tautas nobalsošana par apturēto likumu, parakstu vākšanā jāpiedalās ne mazāk kā vienai desmitajai daļai no pēdējās Saeimas vēlēšanu balsstiesīgo pilsoņu skaita jeb vismaz 154 868 vēlētājiem.

Parakstu vākšana turpināsies vēl līdz šīs nedēļas piektdienai, 8. aprīlim.

Parakstu vākšanai izveidotas 296 parakstu vākšanas vietas, no tām 265 parakstu vākšanas vietas Latvijā, bet ārvalstīs – 31 parakstu vākšanas vieta. Parakstu vākšanas vietas Latvijā strādā četras stundas dienā, arī brīvdienās, pašvaldību vēlēšanu komisiju noteiktajos darba laikos. Informācija par parakstu vākšanas vietu adresēm un darba laiku pieejama Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) mājaslapā, kā arī piezvanot CVK uzziņu tālrunim 67049999. Tālruņa darba laiks ir katru dienu no plkst. 9.00 līdz 19.00. Tāpat informācija par parakstu vākšanas vietām ir pieejama pašvaldībās.

Tiesības piedalīties parakstu vākšanā ir Latvijas pilsoņiem no 18 gadu vecuma. Lai piedalītos parakstu vākšanā, jāuzrāda Latvijas pilsoņa pase vai Latvijas pilsoņa personas apliecība.

Piedalīties parakstu vākšanā iespējams, tikai parakstoties klātienē. Iespēju parakstīties internetā par apturētiem likumiem parakstu vākšanas kārtība neparedz. Svarīgi ņemt vērā, ka parakstu vākšana notiek, lai tautas nobalsošanā lemtu par šī likuma atcelšanu. Ja vēlētājs atbalsta šī likuma pieņemšanu un spēkā stāšanos, tad parakstu vākšanā nav jāpiedalās. Savukārt, ja vēlētājs uzskata, ka likumam nav jāstājas spēkā un atbalsta tautas nobalsošanas rīkošanu par šī likuma atcelšanu, tad parakstīties jādodas.

Ziņas par parakstu vākšanā piedalījušos vēlētāju skaitu CVK apkopo reizi nedēļā, otrdienās. Nākamreiz statistiku par parakstu vākšanā piedalījušos parakstītāju skaitu CVK apkopos 8. aprīlī, pēc parakstu vākšanas noslēgšanās. Galīgos parakstu vākšanas rezultātus CVK publicēs nākamnedēļ, pēc visu parakstītāju datu ievades Parakstu vākšanas sistēmā un pārbaudes.

Pēc parakstu vākšanas beigām CVK noteiks parakstu vākšanas rezultātu, paziņos to Valsts prezidentam un publicēs izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.

Lai būtu jārīko tautas nobalsošana, parakstu vākšanā jāpiedalās ne mazāk kā vienai desmitai daļai no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo Latvijas pilsoņu skaita (154 868 vēlētājiem). Šādā gadījumā CVK būtu jāizsludina tautas nobalsošana, kurai būtu jānotiek ne agrāk kā vienu mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc izsludināšanas. Satversme paredz, ka tautas nobalsošana par apturētu likumu tomēr nenotiek, ja Saeima par to vēlreiz balso un ja par tā pieņemšanu ir ne mazāk kā trīs ceturtdaļas no visiem deputātiem.

Savukārt, ja parakstu vākšanā tautas nobalsošanas ierosinājumu atbalstīs mazāk nekā viena desmitā daļa vēlētāju, apturētais likums tiks publicēts un stāsies spēkā.

Dati par vēlētāju aktivitāti parakstu vākšanā tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturēto likumu līdz 5.aprīlim pieejami: https://infogram.com/parakstu-vaksanas-aktivitate-lidz-05042022-1ho16vovn9vgx4n?live

Uzziņai!

• Satversmē noteikts, ka Valsts prezidentam Saeimā pieņemta likuma publicēšana ir jāaptur, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa Saeimas locekļu, un šādā kārtībā apturēts likums nododams tautas nobalsošanai, ja to pieprasa ne mazāk kā viena desmitā daļa vēlētāju. Kārtība, kādā jānotiek parakstu vākšanai, noteikta likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”. To, vai apturēta likuma nodošanu tautas nobalsošanai atbalsta ne mazāk kā viena desmitā daļa vēlētāju, noskaidro 30 dienu parakstu vākšanā, kas sarīkojama šo divu mēnešu laikā, kad likuma publicēšana apturēta.
• Šā gada 18. februārī, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 72. pantu un 36 Saeimas deputātu prasību, Valsts prezidents Egils Levits apturēja Saeimā 2022. gada 10. februārī pieņemtā likuma “Grozījumi Likumā par ostām” publicēšanu uz diviem mēnešiem. Ar likuma tekstu iespējams iepazīties šeit: https://www.vestnesis.lv/op/2022/35B.1
• Pēdējo reizi parakstu vākšana tautas nobalsošanas ierosināšanai par Valsts prezidenta apturētajiem likumiem norisinājās 2020. gadā. Tad parakstu vākšanai tika nodoti “Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā” un “Grozījums likumā “Par pašvaldībām”. Parakstu vākšana nebija sekmīga, un apturētie likumi stājās spēkā. Par grozījumu Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā nodošanu tautas nobalsošanai toreiz parakstījās 6007 jeb 0,39% vēlētāju, bet par grozījumu likumā “Par pašvaldībām”– 5956 jeb 0,38% vēlētāju. 2020. gada parakstu vākšana no valsts budžeta izmaksāja 483 166 eiro.