Abonē e-avīzi "Dzirkstele"!
Abonēt

Reklāma

Pededze pie Litenes vēl neatkāpjas

20.jūnija pēcpusdienā arī Krustalīce netālu no ietekas Pededzē bija applūdinājusi pļavas un celiņus, pat tālāk esošais tilts tobrīd nebija saskatāms. Foto: Gatis Bogdanovs

Plūdi pēc 14.jūnija lietavām Gulbenes novadā joprojām ir jūtami, jo, piemēram, Pededzē Litenē ūdens līmenis 20.jūnijā vēl joprojām bija 2,55 metru metru virs novērojumu stacijas nulles – liecināja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) informācija. Ziemeļaustrumu Vidzemē lielu ūdeņu pieplūdumu jūt vairāk nekā citviet.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Pie dažām mājām – ūdens līdz slieksnim

Stradu pagasta pārvaldnieks Juris Duļbinskis laikrakstam stāsta, ka tik lielus plūdus vasaras laikā viņš piedzīvojot pirmo reizi. Ir zināmas mājas, kuras ir riska grupā un ūdens līdz slieksnim nav neparasta parādība, tomēr šoreiz situācija ir diezgan smaga. “Es domāju, ka Pededze vienkārši nespēj ņemt pretī milzīgās ūdens masas. Visas pietekas, grāvji un strautiņi šobrīd ceļ Pededzes līmeni un šī upe tam ir par šauru. Vietējie pie plūdiem ir pieraduši un varbūt tāpēc neviens pagastā ar lūgumu pēc palīdzības nav griezies, taču, ja tas notiks, mēs esam gatavi palīdzēt. Jau iepriekš minēju, ka lietavu radītie plūdi ir papostījuši dārziņus kuri atradās netālu no Krustalīces, bet informācijas par applūdušām dzīvojamām telpām nav,” sacīja J. Duļbinskis.

Savukārt Stradu pagasta “Ozollīču” saimnieks Andris Bokalders vēsta, ka ūdens līdz mājas slieksnim ir ticis, bet pāri vēl neiet. “Visādi jau mēs te cīnāmies. Pašlaik pat palīdzu kaimiņam, jo te jau pārvietoties var tikai ar traktoru. Kaut ko līdzīgu atceros 2011. un 2017. gada pavasarī, kad arī bija milzīgi plūdi. Mašīnu tagad nākas atstāt ļoti tālu no mājām un šobrīd līdz tai var nokļūt tikai ar laivu, bet tā jau nav pirmā reize. Līdz veikalam tiekam un noteikti pārdzīvosim šos plūdus tāpat kā visus iepriekšējos,” sacīja Andris.
Litenē atceras 2017.gada vasaras plūdus

Litenes pagasta pārvaldnieks Vilnis Lapiņš laikrakstu informē, ka situācija Litenē šobrīd ir normalizējusies, ūdens no estrādes un stadiona ir atkāpies. “Pateicoties tam, ka savulaik esam izveidojuši aizsargvalni, ūdens tikai applūdina zemākās vietas. Tas netek ar straumi un līdz ar to nebojā segumu. Līmenis tiešām bija augsts, bet par laimi bojājumus tas nav radījis. Nav zināms, kāda situācija pēc šiem plūdiem būs zemnieku laukos,” saka V.Lapiņš.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Gunārs Ciglis, kuram Litenes pagastā ir zemnieku saimniecība “Sopuļi” un kurš saimnieko Sitas un Pededzes palieņu pļavās, “Dzirkstelei” zina teikt: “2017.gadā situācija bija līdzīga.” Šogad vēl nedēļas divas vai trīs liekais ūdens stāvēšot.” Kā kādreizējais pagasta galva G.Ciglis zināja teikt – agrāk Litenē plūdi mēdza skart vairākas lauku viensētas un līdz ar to arī to iemītniekus. Taču tagad šīs mājas lielākoties stāvot neapdzīvotas. G.Ciglis teica – katru gadu kādā brīdī no civilizācijas tiekot nogriezta Maļiņinu ģimene Litenē. Anna Maļiņina no uzņēmuma “Pededzes laivas” “Dzirkstelei” teica – paši lielākie plūdi viņas mājām jau garām. Braucamais ceļš gan vēl pagaidām esot dubļains, tāpēc lietots netiekot, taču sevišķas vajadzības gadījumā braukt tomēr varot.

Pededzē ūdens līmenis krītas, Gaujā vēl ne

LVĢMC darbiniece Līga Klints “Dzirkstelei” teica – šogad Pededzē ūdens līmenis pēc 14.jūnija lietavām bija par gandrīz metru augstāks nekā 2017.gada lietavu un plūdu laikā. “Tā ir īpaša situācija, bieži tā negadās,” viņa sacīja. Runa ir tieši par jūnija mēnesi. Taču pavasara palos esot novērots arī lielāks ūdeņu uzplūdums.
Pagājušās nedēļas beigās ūdens līmenis Pededzē nedaudz sāka svārstīties, stāstīja L.Klints, taču atkal bija lietus, tāpēc ūdens līmenis bija atsācis paaugstināties. Kopš 17.jūnija vērojama tendence ūdens līmenim pazemināties. Tas uz 20.jūniju jau bija nokrities par apmēram 80 centimetriem. Taču kaut Pededzē ūdens līmenis sācis kristies, tomēr Aiviekstē pie Lubānas vēl joprojām turpinās lēna ūdens līmeņa paaugstināšanās.

“Pie upēm joprojām ir applūdušas zemākās vietas tuvāk krastiem, palienas ir applūdušas. Ja ūdens ir aiztecējis uz tādām vietām (ieplakām – red.), kur nav tiešas notekas uz upēm, tas tur stāvēs ilgāku laiku. Kamēr sasūksies zemē. Zeme ir pārmitra,” sacīja L.Klints. Vasarā gan pozitīvi esot tas, ka daudz ūdens patērē augi.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Šobrīd vēl joprojām esot vērojams ūdens līmeņa kāpums Gaujas vidustecē.

– Gatis Bogdanovs, Diāna Odumiņa

Līdzīgi raksti

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Gulbenes novads - Dzirkstele.lv komanda.