Pērn Gulbenes novadā izkrāpti 152 346,14 eiro

Šonedēļ Valsts policijā atkal saņemta informācija par to, ka Gulbenē izkrāpti 4200 eiro.

Cietušajam zvanījusi persona, kas uzdevusies par “SEB bankas” darbinieku. Izmantojot vīrieša uzticību, krāpnieks pārliecinājis viņu ievietot gan bankas karti, gan naudu pakomātā. Tā rezultātā no cietušā izkrāpti 4200 eiro. Uzsākts kriminālprocess, Valsts policija turpina izmeklēšanu, lai noskaidrotu vainīgo personu.

Krāpnieki uzdodas arī par policistiem

Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Zane Vaskāne informē, ka pērn dažādās ieguldīšanas platformās (biržās, akcijās, virtuālajās valūtās utt.) Gulbenes novada iedzīvotāji zaudējuši 72 931 eiro.

Reģistrēti četri krāpniecības gadījumi ar bankas datiem, kuru kopējie materiālie zaudējumi ir 2950 eiro. Trīs gadījumos krāpnieki uzdevušies par radiniekiem vai paziņām, kopumā viņiem izdevās izkrāpt 5216 eiro. Krāpnieki uzdevušies arī par Valsts policijas darbiniekiem, tādi bijuši deviņi notikumi. Materiālie zaudējumi ir 9453,14 eiro. Savukārt uz viltus ziņām no kurjeriem (uzspiežot uz saitēm) atbildējuši divi cilvēki, izkrāptā summa ir 549 eiro.

“Notikusi arī smagās tehnikas iegādes izkrāpšana, kad cilvēks neapskatās, vai šāda tehnika vispār eksistē. Rezultātā izkrāpti 58 000 eiro. Reģistrēti četri krāpniecības gadījumi “Facebook Marketplace”, materiālie zaudējumi – 294 eiro. Arī “Andelē Mandelē” divi cilvēki apkrāpti par kopējo summu 153 eiro, savukārt “ss.com” apkrāpti divi cilvēki par kopējo summu 300 eiro,” informē Z.Vaskāne.

Viņa norāda, ka pērn Gulbenes novadā reģistrētas arī piecas viltus uzdošanās par mobilo operatoru (“Bite”, “LMT”, “Tele 2”), izkrāpti 2500 eiro.

Kopsummā 2024. gadā Gulbenes novadā izkrāpti 152 346,14 eiro.

Šogad Gulbenes novadā notikušas jau trīs nelikumīgas darbības ar bankas datiem un izkrāpti 18 095 eiro.

Četros gadījumos cilvēkiem ziņots, ka viņu radinieki nokļuvuši ceļu satiksmes negadījumos, tomēr šajos gadījumos krāpniekiem nav izdevies izvilināt no cilvēkiem naudu.

“Facebook Marketplace” apkrāpts viens cilvēks par kopējo summu 65 eiro, savukārt “Andelē Mandelē” reģistrēts viens krāpniecības gadījums, kur materiālie zaudējumi 90 eiro. Notikusi arī uzdošanās par bankas darbinieku, rezultātā no cilvēka izkrāpti 4200 eiro.

Cilvēkus brīdina, bet daži tik un tā neieklausās

“Dzirkstelei” Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes priekšnieks Imants Mitrošenko stāsta, ka krāpšanas veidi paliek aizvien dažādāki un pagājušo divu nedēļu laikā pat viņam trijas reizes zvanījuši krāpnieki no trim dažādām valstīm. Viņš arī uzsver, ka krāpnieki var izmantot mākslīgo intelektu un runātāja balss tiešām var izklausīties kā radinieka vai kāda pazīstama cilvēka balss. I.Mitrošenko aicina tādā brīdī uzreiz pārtraukt zvanu un piezvanīt konkrētajai personai.

“Nesen kāds jaunietis, kurš uzņēmās kurjera darbu, atbrauca pēc paciņas pie kādas sievietes gados. Viņa iedeva paciņu, bet kurjeram radās aizdomas, ka paciņā varētu būt nauda. Kurjers to atvēra un, kad ieraudzīja paciņā naudu, zvanīja šai sievietei, lai viņai atdotu naudu. Puisis sievietei skaidroja, ka tā, visticamāk, ir krāpniecība, bet sieviete neparko neņēma savu naudu atpakaļ. Par laimi, šis puisis bija godīgs un atnāca ar naudu uz policiju. Tikai tad, kad ar sievieti sazinājās policija, viņa paņēma atpakaļ savu naudu,” stāsta I.Mitrošenko.

Viņš uzsver, ka ir gadījumi, kad cilvēkus apkrāpj viņu lētticības vai labās sirds dēļ, taču citreiz tā ir apzinātu izvēļu veikšana vairākos soļos, kuru laikā varētu arī izvairīties no krāpniecības novešanas līdz galam, bet tas nenotiek.

Atkārtoti krāpniecības upuri

I.Mitrošenko stāsta, ka cilvēki nemācās no savām kļūdām un atkal iekrīt lamatās.

“Krāpnieki sākumā jums pat ieskaita naudu un tā jūs uzķer uz āķa. Kāds vīrietis vērsās policijā, jo saprata, ka tā ir krāpniecība. Par laimi, daļu naudas izdevās atgūt, bet jau pēc kāda laika vīrietis atkal iesaistījās darījumos ar šāda veida krāpniekiem un atkal zaudēja naudu,” informēja I.Mitrošenko.

Viņš uzsvēra, ka nākotnē būtu nepieciešams veikt upuru anketēšanu, lai izprastu ne tikai to, caur kādiem kanāliem šie cilvēki tiek apkrāpti, bet arī to, kur dzīvo apkrāptie cilvēki, kāds ir viņu vecums, sociālais stāvoklis utt.

I.Mitrošenko atzīst, ka nereti šādai krāpniecībai pakļaujas vecāka gadagājuma cilvēki, kuriem ir žēl nelaimē nokļuvušo, kā arī jaunāka gadagājuma cilvēki, kuri, ieguldot līdzekļus dažādās interneta vietnēs, vēlas gūt ātru un lielu peļņu.