Pie “Sāpju sienas” Litenē piemin Latvijas armijas virsniekus

3.decembrī Litenes kapos pie “Sāpju sienas” notika Latvijas armijas virsnieku pārapbedīšanas 35.gadadienai veltīts piemiņas pasākums.

1989.gada 2.decembrī, iesvētot dievkalpojumā Gulbenes evaņģēliski luteriskajā baznīcā, 11 virsnieku pīšļus, kurus atrada Litenes nometnes vietā, svinīgi pārapbedīja Litenes kapos. Memoriāls “Sāpju siena” – 11 balti krusti – simbolizē 1941.gada nogalināto karavīru atdusas vietu.

Šī notikuma 35.gadadienai veltītajā pasākumā piedalījās novadpētnieks litenietis Jānis Zvaigzne, atvaļinātais ģenerālmajors Juris Zeibārts, luterāņu mācītājs Ilgvars Matīss un kapelāns Artūrs Mozga, kā arī litenieši, Gulbenes novada vidusskolas skolēni un skolotāji.

Ko mēs katrs varam dot Latvijai

Kapelāns A.Mozga, uzrunājot klātesošos, uzsvēra, ka šis brīdis ir smags, jo latviešu tauta daudzu gadu gaitā ir piedzīvojusi daudzus pārbaudījuma mirkļus un sāpīgus mirkļus. “Mūsu uzdevums ir neaizmirst varoņus, kuriem pateicoties un pateicoties viņu asinīm ir Latvija,” teica kapelāns.

Pieminot virsniekus, viņš aicināja padomāt pašiem par sevi, par to, kāds esi latvietis un ko vari dot Latvijai. “Lai mēs šeit būtu un lai runātu latviešu valodā, kāds par to ir atdevis savu dzīvību. Grūtībām ir jēga, ja tās maina mūs uz labo pusi. Esot šeit, viņi atdeva savas dzīvības. Kāpēc? Lai mēs būtu, lai mēs būtu Latvijai,” uzsvēra kapelāns.

Tas bija viens solis pretī mūsu neatkarībai

Atvaļinātais ģenerālmajors J.Zeibārts piemiņas pasākumā uzsvēra, ka pirms 35 gadiem, 1989.gada 2.decembrī, kad notika pārapbedīšana, tā nebija vienkārša pārapbedīšanas ceremonija. Tas bija kaut kas daudz vairāk.

“Tā bija tautas manifestācija, kas skaidri teica: mēs atceramies! Tā bija tautas manifestācija, kas pauda spītu, pārliecību par to, ka tikai tai tautai, kura atceras savu pagātni, var būt arī nākotne. Pēc 2.decembra nāca 1990.gada 4.maijs, janvāra barikādes, Latvijas neatkarības atjaunošana 1991.gadā. Tajā brīdi to vēl neviens nezināja, kas būs pēc diviem gadiem. Bet šī apbedījuma vieta, šis pasākums bija viens solis pretī mūsu neatkarībai. Viens kārtējais akmens iemūrēts mūsu valstiskuma sienā. Un ar pārapbedīšanu neradās tikai kapa vieta.

Ir radusies vieta, kur mums jānāk atcerēties pagātni, domāt par šodienu, ko mēs esam šodien darījuši, un domāt par nākotni, kas mums jādara mūsu valsts drošības labā. Mēs nezinām šo 11 karavīru pakāpes, nav zināmi viņu amati, nav zināmi viņu vārdi, bet viņi ir kas vairāk šeit nekā krituši karavīri. Viņi mums ir kā atgādinājums par to, kas mums ir jādara mūsu valsts labā. Diemžēl tas ļaunums, kas viņus toreiz nogalināja, tas ļaunumos austrumos aiz mūsu robežas, ir atkal pamodies un ir atkal dzīvs, un tikai no mums vien ir atkarīgs, vai mēs paliksim šeit un spēsim savā zemē izpildīt to solījumu, kura dēļ viņi gāja bojā. Šajā vietā un šajā reizē būtu pareizi atkārtot un atgādināt sev tos vārdus, ko savulaik teica mūsu valsts pirmais prezidents Jānis Čakste apmēram pirms 100 gadiem: sargājiet savu valsti, izkopiet to, jo ziniet – ja nebūs Latvijas, nebūs arī jūsu!” uzsvēra J.Zeibārts.

Sargāsim Latviju!

Novadpētnieks J.Zvaigzne atzina, ka sirds viņam šajā brīdī ietrīcas tāpat kā toreiz pirms 35 gadiem, kad Litenes kapsētas ceļa līkumā parādījās mūžam neaizmirstamais nāciens. “Šajā dienā pirms 35 gadiem šeit, Litenes kapsētā, nebija apbedīšana, tā bija augšāmcelšanās. Lielās vēsturiskās patiesības augšāmcelšanās,” uzsver J.Zvaigzne.

Luterāņu mācītājs I.Matīss atgādināja, ka no baznīcas, kurā viņš kalpo jau 13 gadus, pirms 35 gadiem tika izvadīti šie karavīri. Izvadīšanas dievkalpojumu noturēja Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Kārlis Gailītis, Gulbenes evaņģēliski luteriskās baznīcas draudzes mācītājs Otto Baltiņš un Balvu evaņģēliski luteriskās baznīcas draudzes mācītājs Andrejs Kavacis. “Caur vēsturiskajām fotogrāfijām redzama tautas vienotība,” teica I.Matīss.

Viņš uzsvēra, ka “sarkanā politika” bija apsmiet, piespiest, pazemot un nogalināt. “Un diemžēl tas piepildījās pie mūsu tautas. Mūsu varoņi, kurus šodien pieminam nelocīja muguras ienaidnieka priekšā. Tas iedvesmo. Tiem, kas šajā pasaulē nicināti un apspiesti šīs dienas karos un ienaidnieka spaidos, dod iedvesmu un cerību, ka nepadošanās ir vērtīga. Tā kaut ko dod nākamajām paaudzēm. Šie varoņi nezaudēja. Viņu ticība uzvarēja,” uzsvēra I.Matīss un aicināja šodien neaizmirst arī par Ukrainu un karavīriem, kuriem šodien ir jāpiedzīvo tas, ko mūsu aizstāvji piedzīvoja pagātnē.

FAKTI

● Latvijas armijas Litenes vasaras nometnes vieta veidošana aizsākās 1935.gadā, kad Sitas silā pie Litenes sāka attīstīt vasaras nometņu kompleksu Latvijas armijas Latgales divīzijai. Tajā vairāki tūkstoši karavīru vasaras periodā apguva kaujas taktikas iemaņas un šaušanas māku, iepazinās ar karaspēka lauka apmetnes dzīvi, norūdījās fiziski un garīgi.

● Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā sākās represijas arī armijā. 1941.gada 14.jūnija rītā Iekšlietu tautas komisariāta karaspēks Litenes poligonā aplenca un atbruņoja tur esošos virsniekus un kareivjus. Visus, kas izrādīja pretestību, nošāva, bet pārējos deportēja uz Krieviju.

● 1988.gadā pēc kāda Balvu rajona iedzīvotāja norādījumiem toreizējās LPSR prokuratūras pārstāvji un arheologi Māris Atgāzis un Andrejs Vasks Sitas silā atrada 11 cilvēku mirstīgās atliekas, ko vēlāk pārapbedīja Litenes kapos.

● Jau pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 2001.gada 14. jūnijā tika atklāts arhitektu Dinas Grūbes, Benitas un Daiņa Bērziņa, akmeņkaļu Ivara Feldberga un Sandra Skribnovska radītais memoriāls “Sāpju siena”, kas ir valsts aizsargājams kultūras piemineklis.

AVOTS: NACIONĀLĀ KULTŪRAS MANTOJUMA PĀRVALDE

+ 8