Gatis Bogdanovs
Pagājušās ceturtdienas pēcpusdienā Stāmerienas ezera rietumu krastā (gar autoceļu) cilvēki novēroja, ka pie krasta ūdens ir pārklāts ar aļģēm, kas ļoti atgādina toksiskās zilaļģes. Arī “Dzirkstele” pārliecinājās, ka skats nav īpaši pievilcīgs, un, lai gan ir liels karstums, vēlme peldēt ātri vien pāriet.
Pagājušajā piektdienā Veselības inspekcijas vides veselības analītiķe Evita Kupča, kura jau bija paspējusi apsekot minēto ezeru, apstiprināja, ka Stāmerienas ezerā tiešām savairojušās zilaļģes, par to nekavējoties tika informēti pagasta pārvaldes darbinieki.
E.Kupča piebilda, ka, ilgstoši saglabājoties karstajam laikam, pieaug zilaļģu savairošanās risks un, mainoties vēja virzienam, tās var izplatīties arī citās ezera vietās, par to nekavējoties ir jāinformē sabiedrība.
Pirmdien situācija bija krietni uzlabojusies un aļģes vairs gandrīz nebija pamanāmas.
Stāmerienas pagasta pārvaldes vadītāja vietas izpildītājs Vilnis Lapiņš “Dzirkstelei” skaidro, ka pārvalde tik un tā ir brīdinājusi peldēt gribētājus.
“Nedaudz pamainījās vēja virziens, kā arī tas kļuva stiprāks, un tas laikam aļģes no krasta aizpūta. Tomēr jāsaprot, ka ezerā tās ir, vienkārši nav koncentrējušies vienā vietā. Uzreiz pēc informācijas saņemšanas tika izliktas brīdinājuma zīmes un neliels apraksts par zilaļģi un ko tā var nodarīt. Mēs, protams, nevaram aizliegt cilvēkiem peldēties, bet jābrīdina ir, un pārējais jau ir pašu rokās. It sevišķi jau vecākiem ar maziem bērniem ir jāizlemj, vai ļaut viņiem peldēties vai ne. Viņi ir riska grupā un uzņēmīgāki pret šādām lietām. Es teiktu, ka šobrīd situācija nav bīstama, taču uzmanīties katram vajag,” teica V.Lapiņš.
Veselības inspekcija skaidro, ka, palielinoties gaisa temperatūrai un saglabājoties sausajam laikam, pieaug arī zilaļģu savairošanās jeb ziedēšanas risks. Zilaļģes jeb cianobaktērijas aug dažādos ūdeņos un visbiežāk ir sastopamas saldūdeņos, kas ir barības vielām bagāti. Latvijā ir sastopamas aptuveni 390 zilaļģu sugas, starp kurām atsevišķas sugas spēj saražot potenciāli toksiskas vielas (cianotoksīnus). Šie toksīni var radīt kaitējumu cilvēku veselībai – saskarē ar ādu vai gļotādu izraisīt alerģiskas reakcijas, iekļūstot caur gremošanas traktu, izraisīt aknu bojājumus un negatīvi ietekmēt nervu un muskuļu darbību.
Visbiežāk zilaļģu toksīni nokļūst uz peldētāja ādas vai iekļūst acu gļotādā. Tāpat cilvēka organismā zilaļģu radītie toksīni var iekļūt caur muti, piemēram, norijot ūdeni peldoties vai apēdot pārtikas produktus (zivis), kas satur toksīnus. Gadījumā, ja peldvietas krastā atrodas izžuvušas zilaļģes, pastāv minimāls risks to toksīniem iekļūt organismā, ieelpojot tos.
Sākotnējā pazīme par zilaļģu savairošanos ūdenī ir vizuāli novērojami mazi zaļi vai dzeltenīgi punktiņi, kas peld ūdenī. Ja ūdenī novēro šīs pazīmes, nav ieteicams peldēties, makšķerēt, kā arī izmantot ūdeni saimniecībā vai mājdzīvnieku dzirdīšanai.
#SIF_MAF2024 #manspagastsmanapilsēta
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Dzirkstele”. Publikācija tapusi projektā “Mans pagasts, mana pilsēta” sadarbībā ar laikrakstiem “Staburags”, “Zemgales Ziņas”, “Bauskas Dzīve”, “Ziemeļlatvija”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Latvijas Avīze”.
