Inita Savicka
Vecajam Rankas pastam dota otra dzīve un jauna iespēja atkal kopā pulcēt rancēniešus
Viesu nama “Mīlmaņi” saimniece Inga Dikmane un Gaujasrēveļu bibliotēkas vadītāja Tamāra Gončoronoka ir uzņēmīgas rancēnietes, kuras Rankas pagasta svētkos, ka notiks pavisam drīz, 29.jūnijā, aicina visus uz veco Rankas pastu. Viņas dalīsies ar saviem atklājumiem, apkopotajām vēsturiskajām liecībām un atradumiem par Rankas pagasta vēsturi. “Materiālu ir ļoti daudz, darbu noteikti turpināsim līdz Rankas 500 gadiem, proti, 2028.gadam, bet pirmo reizi uz vienu dienu pavērsim vecā Rankas pasta durvis pagasta svētkos 29.jūnijā,” saka Inga.
Pašiem sava pastmarka
“Nopirkām šo īpašumu izsolē 2018.gadā no “Latvijas Pasta”, un tam ir vairāki investori. Esmu viena no tiem. Bija doma, ka varbūt te uztaisīsim kādu banketa zāli. Pamazām sākām ēku tīrīt. Un mainījās laiki. Bija pandēmija. Redzējām, ka ir daudz tukšu viesības zāļu. Viss panīka, bet mēs lēnām sākām apkopot materiālus, lietas, ko atradām šajā ēkā. Un mēs atradām ļoti daudz! Tas savukārt mūs aizveda tālāk pie kolosāliem cilvēku atmiņu stāstiem! Tad sapratām, ka šī pasta ēka varētu būt ļoti laba satikšanās un komunikācijas vieta, kur cilvēki varētu satikties, lai runātu par vēsturi un nākotni. Šī varētu būt kā satikšanās laikā un telpā. Palēnām sākām vākt un apkopot materiālus, bet mēs necerējām, ka būs tik ļoti liela cilvēku atsaucība!” priecājas Inga.
Apjomīgais darbs, ko uzņēmušās Inga un Tamāra, vēl tikai ir sācies, jo turpinās gan šīs ēkas remonts, gan vēstures izpēte.
Tamāra “Dzirkstelei” stāsta, ka uz šiem pagasta svētkiem tiks prezentēta šī pasta ēka un tās vēsture. Pagasta svētku apmeklētāji varēs uzzināt un iepazīties ar Latvijas pasta, Rankas pasta vēstures faktiem, kādi cilvēki strādājuši. “Un tas viss diezgan lielā laika vienībā, sākot no 1891.gada, kad šī ēka tika nodota Rankas zirgu pastam. Paaudzes ir nomainījušās, un daudzi vairs neko nezina. Tas būtu ļoti interesants iesākums – iepazīt ēkas vēsturi, uzzināt cilvēku atmiņu stāstus. Pēc Latvijas Nacionālās bibliotēkas periodikas datiem varējām atrast, ka bijuši astoņi maināmi zirgi, un tas ir ļoti daudz priekš tādas mazas vietas. Bet uz Rankas 500 gadiem ir doma izveidot pašiem savu pastmarku sadarbībā ar Gulbenes mākslas skolu,” saka Tamāra.
Viņa uzsver arī to, ka laukos pasta nodaļas likvidē, līdz ar to ir īstā reize, lai aktualizētu pasta nozīmību, to, kā ir bijis kādreiz, izrādot cieņu pret pasta darbiniekiem, kas strādājuši.
Uz pagasta svētkiem šajā ēkā būs ierīkota arī Gulbenes un Rankas mākslinieču darbu izstāde.
FAKTI: Rankas pasta nodaļas vēsture
● Rankas pasta ēka sākotnēji kalpojusi kā muižas magazīna. Pasta staciju Rankā atklāja 1891.gadā. Laika gaitā vairākkārt mainījušies nosaukumi. Tā 1915.gada laikrakstā “Jaunais Vārds” raksta: “Ramkas pasta nodaļa “Ramka” pārdēvēta par “Ramkava”.
1927.gadā – Ramkas pasta kantoris pārdēvēts par “Ranka”. Starpkaru periodā Rankas pasta ēkai bijušas 6 istabas. Šajā ēkā pasts darbojās līdz 2018.gadam.”
● Latvijas pasta ceļos bija iekārtotas zirgu pasta stacijas, kur pārmainīja nogurušos zirgus. Zināms, ka 19.gadsimta beigās darbojās Rankas zirgu pasts. Par to liecina dažādi atmiņu stāsti. “Arī mani vecāki Jurģos bija nodomājuši pārcelties uz Vecpiebalgu, un tā nu no Smiltenes zirgu pasta stacijas braucām divu zirgu vilktā ekipāžā. Smiltenē sniegs jau bija nokusis, bet, tuvojoties Rankai, atkal parādījās aizgājušās ziemas sniega bagātība. Rankas zirgu pastā zirgus nomainīja un ratu vietā paņēma kamanas, kas viegli slīdēja pa Jaunpiebalgas un Vecpiebalgas piesnigušajiem ceļiem.” (Avots: “Austrālijas Latvietis”, 12.03.1965.).
● 1919.gada “Valdības Vēstnesis” informē: “Rankas pasta – telefona nodaļā ierīkota štempeļmarku pārdošana.”
Faktus apkopoja Inga Dikmane un Tamāra Gončoronoka
Garā stipri cilvēki
Vācot, iepazīstoties un apkopojot dažādas vēsturiskās liecības, Inga secina un reizē priecājas, ka rancēnieši ir cilvēki ar krampi, garā spēcīgi.
“Vēstures liecība rāda, ka rancēnieši ir darbojušies dažādās biedrībās. Esam atraduši foto, ka ir bijusi mājturības, biškopības, piensaimniecības biedrība. Rancēnieši ir bijuši ļoti aktīvi cilvēki. Mums ir savāktas kolosālas vēsturiskās bildes! Man patīk rancēniešu gars, kas visur izpaudās. Visur viņi kopā, veidojuši biedrības. Kā viņi varēja par visu vienoties!? Kā varēja visu izdarīt! Rancēniešu spēks ir neaprakstāms. Darot šīs lietas, mēs ceram tagad pacelt rancēniešu pašapziņu, jo vajag biedroties, sanākt kopā, vienam otru atbalstīt un stiprināt,” uzsver Inga.
Piemēram, īpašu uzmanību viņa velta rancēnietim Uldim Zaķim, kurš šogad devies mūžībā. “Mani ļoti aizkustināja viņa dzīvesstāsts. Viņa sieva uzrakstīja kolosālu atmiņu stāstījumu par viņu! Uldis Zaķis savā garā ir bijis ļoti stiprs cilvēks,” stāsta Inga.
1962.gadā viņš kopā vēl ar citiem noņēma no Rankas papes fabrikas ienīsto padomju karogu un sadedzināja, bet atradās cilvēki, kas par to ziņoja varas iestādēm. Sākās izmeklēšana, pratināšana Stūra mājā. Tiesa piesprieda Uldim divus gadus cietumā Liepājā.
“Viņam par godu pie vecā Rankas pasta pavasarī iestādījām dāliju aleju, un dālijas dāvināja vietējie cilvēki,” stāsta Inga.
Vecā Rankas pasta ēka – spēka vieta rancēniešiem
Ingu priecē, ka katra vieta, arī šī vecā Rankas pasta ēka, atrod savu pielietojumu. Viņa ved “Dzirksteli” nelielā ekskursijā pa šo ēku, stāsta un rāda, kur atradās divviru durvis, kur bija lete un sēdēja pasta ierēdņi, kā arī mantojumā palikušo seifu. “Esam atraduši daudz un dažādas rancēniešu liecības. Atradām arī sakaru aparatūras tehnisko dokumentāciju. Sākām to pētīt. Radioamatieris Imants Riņķis no Gulbenes materiālus iztulkoja un uzdāvināja komunikatoru, un pagasta svētku apmeklētājiem būs iespēja redzēt, kā vispār kādreiz strādāja telefons. Savukārt ģitārists Reinis Jaunais teica, ka drupās, kas ir blakus, nākamgad varētu sarīkot ģitāristu virtuozu festivālu. Tur ir laba akustika un interesanta vieta. Varētu darboties arī kafejnīca svētku, festivālu laikā,” nākotnes plānus ieskicē Inga un uzsver, ka vecā Rankas pasta ēka varētu būt spēka vieta rancēniešiem. “Un ar šo darbu, ko mēs veicam, vēlamies stiprināt rancēniešu garu,” uzsver Inga.
#SIF_MAF2024 #stiprakopienastipravalsts
Projektu “Stipra kopiena – stipra valsts 2024” līdzfinansē “Mediju atbalsta fonds”
no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par saturu atbild “Dzirkstele”.
Lūk šī ir kultūras dzīve, ne tuk tak baļļuki un sejiņu krāsošana.
Beidzot Rankā sāk darboties arī pārējās pašvaldības struktūrvienības un arī privātās personas.
Vienam Rankas kultūras namam visu citu darbus darīt jau bija par ilgu! Jābrīnās kā Rankas kultūras nama vadītaja spēj tik daudz paveikt,lai ir spēks arī turpmāk.
Kultūra ir plaša,bet specifikācijas un amatu tomēr ir daudz.
Liels paldies arī uzņēmīgajai bibliotekārītei Tamārai.
Santa,vai var pastāstīt tos lielos klubenes darbus,ko darījusi. Alga un budžets tak tam domāts,lai darītu.
Alga un budžets? “Klubene”? Cik augsta līmeņa Jūs esat. Nu,ko gan citu gaidīt!
Esmu līdzdarbojusies dažos no pasākumiem un papildus,ko nama vadītāja ieguldīja un darīja,neietilpa budžetā. Un nedomāju,ka no savas algas viņai būtu jāziedo finanses tādiem stūru runātājiem,kā Jūs. Tiklīdz neizdara pa prātam tā visi slikti. Un slikti ir visu laiku.
Kāpēc tiek dzēsti komentāri? Vai tam,kam ir nauda jau samaksājis,lai būtu skaisti komentāri?
Santai, tas labi ka līdzdarbojaties,bet tos darbus tak tāpat nepateicāt?
Vai kultūras namu vadītājiem ir jābūt kaut kādiem lielajiem darbiem? Vai jāprot organizēt pasākumi visām pagasta paaudzēm? Rankā jau nu tas tiek nodrošināts. Un svētki,kas kopā ar kapusvētkiem tiešām vienmēr ir izdevušies. Kā arī jauni kolektīvi izveidojušies. Tik labas lietas notiek. Kā var teikt,ka nekā nav? Beidzot cilvēki nāk uz kultūras namu. Cik gadus bija klusums? Kāpēc tad neviens neko nebļāva. Kā notiek darbība un attīstība tā slikti un jābļauj,nekā nav. Par daudz jau tiek dots!
Rankas kultūras nama vadītājai žetonu par pasākumu organizēšanu, darbošanos kultūras dzīvē! Cilvēks īstajā vietā. Nesalīdzināt, ar citiem miestu kultūras darbiniekiem.
Žetonu varbūt var dot, bet garām braucot kluba apkārtne gan izskatās skumja. Jeb par to kāds cits atbild? Te tādi pašslavinoši teksti komentāros,:)
Par kluba apkārti droši vien atbildīgs ir apkopējs/sētnieks. Un pati pagasta pārvalde. Un, nē te nav nekādi pašslavinoši teksti. Ja, paskatāmies apkārt, kā citos miestos tiek veikti pompozi pasākumi, tad Rankā vienmēr viss ir līmenī.
Kauns un negods rancēniešiem,kas norej savējos.
Pats nedara un neļauj darīt citiem.