Siltuma skaitītājs katrā dzīvoklī Gulbenē – cik reāli ir to ieviest?

Tagad atkal Latvijā tiek aktualizēta ideja par alokatoru (siltuma maksas sadalītāju) izmantošanu daudzdzīvokļu namos. Uz to mudina Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, norādot, ka, ņemot vērā energoresursu pieaugošās izmaksas, jāmeklē risinājumi siltumapgādes rēķinu samazināšanai. Cik reāli ir uzstādīt individuālos siltuma skaitītājus dzīvokļos Gulbenē un novadā?

Mājā, kurā Gulbenē, Brīvības ielā, dzīvo seniors Herberts Balodis, dzīvokļos pie katra radiatora ir pievienota iespēja regulēt siltuma padevi. Virtuvē pat ir saglabājies kādreiz tur uzstādītais individuālais siltuma skaitītājs, bet diemžēl tā rādījumi netiek ņemti vērā. Savulaik bija tāds eksperiments, kas tika uzskatīts kā neizdevies.

“Lai nodrošinātu individuālu siltuma patēriņa uzskaiti daudzdzīvokļu dzīvojamajās mājas, kā varianti pastāv uzstādīt siltuma maksas sadalītājus – alokatorus vai individuālus caurplūdes siltuma skaitītājus, kas ir izplatīti jaunbūvēs, ar jauniem inženiertīkliem, kur katram dzīvoklim ir papildus savs individuālais siltummezgls,” “Dzirkstelei” stāsta SIA “Gulbenes Energo Serviss” lietvedības sekretāre Jolanta Krasovska.

Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka individuāla siltumenerģijas patēriņa sadalīšana starp dzīvokļiem kā obligāta prasība ir jāparedz tādām daudzdzīvokļu dzīvojamajām mājām, kuru būvniecībai būvatļauja ir izdota pēc 2016.gada 1.janvāra vai tās tiek atjaunotas par Eiropas Savienības fondu vai valsts līdzekļiem.

Savukārt citām ēkām, arī tai, kurā dzīvo gulbenietis H.Balodis, šodien ir nepieciešams dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums par siltuma maksas sadalītāju nepieciešamību. Par uzstādīšanu un tā izmaksām ir atbildīgs ēkas īpašnieks. Tātad – dzīvokļu īpašnieku kopība.

Lai jau ilgāku laiku lietotā apkures sistēmā ieviestu individuālu siltuma uzskaiti, labākais un izplatītākais variants ir siltuma maksas sadalītāji – alokatori. Alokatori mēneša beigās parāda patērēto siltumenerģijā megavatstundās. SIA “Gulbenes Energo Serviss” norāda, ka pēc idejas alokators ir tikai instruments, kas motivē katru dzīvokļa īpašnieku ar radiatoru termogalvu palīdzību regulēt nepieciešamo telpas temperatūru, nevis, piemēram, kad ir karsts, atvērt logu.

“Ekonomiju būtu iespējams panākt arī bez alokatoriem, ja visi iedzīvotāji būtu vienlīdz atbildīgi un savos dzīvokļos uzstādītu radiatoru termogalvas atbilstoši nepieciešamībai, taču realitātē tā nav. Statistika un pieredze rāda, ja tiek iesaistīta papildu nauda, tad individuāla siltuma patēriņa uzskaite, motivācija un vēlme ietaupīt palielinās,” saka J.Krasovska. Pēc viņas domām, siltumenerģijas patēriņa ietaupījums katrā daudzdzīvokļu mājā ir jāsāk no sakārtotas, nosiltinātas, nobalansētas ēkas iekšējās apkures sistēmas un no ēkas siltummezgla.

Dzīvojamās mājas siltummezgla kontrolierī ir iespējams iestatīt, pazemināt siltumnesēja temperatūru, kas tiek padota uz apkures sistēmu, kā arī ir iespējams iestatīt temperatūras grafika pazeminājumus, piemēram, naktī vai pa dienu.

• Diāna Odumiņa

Uzziņai

SIA “Gulbenes Energo Serviss” informē, ka pirms individuālo siltuma maksas sadalītāju uzstādīšanas obligāti ir jāveic vairāki sagatavošanas darbi:

• ēkā visiem radiatoriem ir jābūt atbilstošiem, lai uz tiem varētu uzstādīt siltuma maksas sadalītāju – alokatoru;

• visiem radiatoriem ir jābūt aprīkotiem ar termostata ventiļiem un termogalvām;

• viencauruļu apkures sistēmā, katram radiatoram ir jābūt izbūvētai apvadlīnijai, lai termostata ventiļa aizvēršanas gadījumā nepārtrauktu cirkulāciju visā stāvvadā;

• ēkas apkures sistēmai ir jābūt sakārtotai un nobalansētai.