Uz sanāksmi Stāmerienas pilī sapulcējas partijas krējums (labots)

PIEKTDIEN, 20.SEPTEMBRĪ, uz konventu (latīņu valodā – sanāksme) pulcējās partijas “Latvijas attīstībai” vadība, reģionālie līderi un biedri. Saruna bija galvenokārt par gaidāmajām vietējo pašvaldību vēlēšanām, kuras notiks jau pēc 8 mēnešiem.

Neplāno apvienību

Partijas Gulbenes reģionālās nodaļas vadītājs Normunds Mazūrs, uzrunājot Stāmerienas pilī klātesošos, teica: “Pašvaldību vēlēšanu kampaņa jau ir sākusies.” Viņš atgādināja, ka 2021.gada Gulbenes novada domes vēlēšanas “Latvijas attīstībai” deputātu kandidāti ieguva visvairāk vēlētāju balsu, tomēr beigās viņi “palika aiz borta”, jo varas grožus savās rokās pārņēma citas partijas saraksts. N.Mazūrs pauda, ka negribētos, lai atkārtojas šāda pieredze. Ar šodienas skatu viņš komentēja, ka toreiz, pirms trim gadiem, varbūt bija arī pašu kaut kāda kļūda. N.Mazūrs atklāja, ka paši neplāno vēlēšanās veidot apvienību ar kādu citu partiju, taču, ja būs tāds politisks uzstādījums, to apsvērs. “Ļoti lielu akcentu mēs liksim uz mūsu novada pagastu līderiem,” viņš uzsvēra un piebilda – pieredze liecinot, ka “tā ir veiksmes un uzvaras atslēga”.

Stāmerienā sapulces dalībniekus uzrunāja arī visi trīs partijas “Latvijas attīstībai” līdzpriekšsēdētāji – Atis Pabriks, Juris Pūce, kā arī Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Ijabs. Pēdējais gan to darīja attālinātā formātā. Viņš teica, ka, ejot uz pašvaldību vēlēšanām, partijas “Latvijas attīstībai” “vaļi” ir birokrātijas mazināšana, atbalsts eksportspējīgai jaunas darba vietas radošai augstas produktivitātes ekonomikai. I.Ijabs uzsvēra, ka to būtiski darīt arī reģionos. Viņš akcentēja, ka pašvaldību vēlēšanas Rīgā un pārējā Latvijas teritorijā ir vienlīdz nozīmīgas, kā arī aicināja partiju pārslēgt fokusu tieši uz reģioniem.

Partijas “Latvijas attīstībai” līdzpriekšsēdētājs Artis Pabriks gaidāmo pašvaldības vēlēšanu sakarā uzsvēra, ka iedzīvotājus interesē galvenokārt drošība un ekonomiskā stabilitāte. Viņš uzsvēra, ka svarīgi ir godīgi ar sabiedrību runāt par šiem jautājumiem. Šajā sakarā viņš pieminēja svešinieku dronu Latvijā un to, ka valdībai nebija jāklusē par to, ka tā noticis. A.Pabriks arī pauda, ka jātiek galā ar birokrātiju, kas valstī mantota no iepriekšējiem gadiem, jo birokrātija neļauj strādāt, “liek slīgt apātijā”.

Padomes kā partneris

“Dzirkstele” iztaujāja J.Pūci kā bijušo vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru, kura darbības laikā tika gatavots jaunais Pašvaldību likums, iestrādājot tajā ideju par iedzīvotāju konsultatīvajām padomēm. Kāpēc, viņaprāt, šodien iedzīvotāji bieži vien ar pretestību uztver pašvaldību centienus izstrādāt nolikumu šādu padomju darbībai? Gulbenes novadā tas ir ļoti jūtami.

J.Pūce atbildēja: “Pamats ir iedzīvotāju iniciatīva. Domēm varbūt ir kaut kādas bažas un vēlme kontrolēt, bet tomēr vajag iedzīvotajiem dot iespēju darboties pašvaldības darbā. Tas ir ļoti svarīgi. Šis mehānisms – iedzīvotāju padomes teritorijās – ir balstīts uz iedzīvotāju kopienām, kuras savstarpēji sadarbojas un zina vislabāk savu personīgo teritoriju. Manā skatījumā, pašvaldībām tas ir ļoti noderīgi arī perspektīvā. Teritorijas plānošanā. Padomes kā partneris, ar kuru sadarboties. Vai tur ir vajadzīgi stingri ierobežojumi? Vai vajag stingri birokratizēt to visu pasākumu? Man nekad tas nav licies pareizi. Kopīgā darbā iedzīvotāju līdzdalība un iesaiste tomēr – tas primāri ir, lai pašvaldība justos, ka tā labāk pilda savus pienākumus. No tāda viedokļa raugoties, domāju, ka pārmērīga birokrātijas prasību izvirzīšana nav vajadzīga. Iedzīvotāju padome jau nav lēmējinstitūcija. Tā nepieņem lēmumus, neizdod aktus. Padomes iesaistās, saka savu viedokli. Jā, reizēm tas būs pašvaldībai kritisks. Bet tas ir labi. Kritika jau mūs dzen uz priekšu, nevis kavē. Jebkuras institūcijas kad ievieš, paiet zināms laiks, kamēr pierīvējas, kamēr saprot, kas strādā, kas nestrādā. Esmu optimistiski noskaņots par šo institūciju. Esmu arī priecīgs, ka tā nav tāda obligāta institūcija, kur obligāti ir jāpiedalās. Ja cilvēki grib, būs, ja negribēs, nebūs. Pašvaldībai patiesībā būtu jādomā, kā panākt to, lai iedzīvotāji grib tādu institūciju, grib tur piedalīties.”