Vārds deputāta kandidātam. Pārdomas par vēlēšanām 13

Es vēlētos tikai turpināt savu domu izklāstu, diskusiju par šo tēmu aizsākot komentāros par vēlētāju sarakstiem. Vēršos pie cilvēkiem, kurus daži indivīdi aicina nepiedalīties vēlēšanās, izdomājot vienu vai otru ieganstu.

Pirmkārt! Jo mazāk cilvēku piedalās vēlēšanās, jo lielākas iespējas tikt ievēlētiem ir tieši tiem, kurus jūs nevēlaties redzēt ievēlētajā orgānā. Jo šiem cilvēkiem ir savs elektorāts, kurš noteikti atnāks un nobalsos. Tad parēķiniet paši ar ļoti vienkāršotu piemēru – ja atnāks vēlēt 1000 cilvēki, no kuriem vismaz būs 100, kuri vēlēs par noteiktu sarakstu un noteiktu cilvēku, tad tikt ievēlētam šim cilvēkam ir 10 % iespēju. Bet ja atnāks 10 000, no kuriem tie paši 100 balsos par šo cilvēku, – tad tikai 1 %. Un kurā gadījumā tad viņš tiks ievēlēts?

Otrkārt! Ja jau jums ir vienalga, kas tiek ievēlēti, tātad jūs neinteresē un jums ir pilnīgi vienalga, kāda būs ievēlētā orgāna tālākā rīcība. Ja jau jums viss ir vienalga, tad kādas jums morālas tiesības ir pēc tam kritizēt ievēlētos cilvēkus un kritizēt viņu rīcību? Bet nez kāpēc vislielākās pretenzijas parādās tieši tiem, kuriem tikko viss bija vienaldzīgs.

Treškārt! Ja jau jūs nepiedalāties vēlēšanās, tātad jūs nevienu nedeleģējat pārstāvēt savas intereses, no tā izriet, ka jums nav nekādu juridisku tiesību pieprasīt jebkādu jūsu vēlmju izpildījumu, pie kam jums nav nekādu morālu tiesību pieprasīt un deputātiem nebūtu morāls pienākums jūsu priekšā jebkā atskaitīties par veiktajiem vieniem vai otriem pasākumiem, jo atskaite jau ir vēlētājiem, kādi jūs nebūsiet. Praktiski visu novada tālāko četru gadu attīstību noteiks tie 20-30 % iedzīvotāju, kuri atbilstoši savām interesēm būs izvēlējušies savus pārstāvjus un arī prasīs no tiem viņu interešu īstenošanu. Viņi tātad arī būs tā tautas daļa, kuru pārstāv attiecīgā dome. Un ja viņiem nav pretenziju, tātad “karaļvalstī” viss ir kārtībā. Tāda ir teorija, jo praksē gan viss ir krietni citādāk, pretēji teorijai.

Bez tam vēlos pievērsties vēl vienam “feikam”, kas jums tiek iepotēts: ja jūs atbalstīsiet kādu sarakstu, tad ar to tiks ievēlētas tikai pirmās saraksta personas, tāpēc iemetiet urnā tikai tukšas aploksnes. Tas galīgi neatbilst realitātei, un tas arī ir vienkārši pierādāms ar tādu pašu vienkāršotu, varbūt ne īsti precīzu, piemēru, kā sākumā. Sīkākam izklāstam vajadzētu krietni vairāk vietas. Tātad kādu sarakstu ievieto aploksnē 1000 vēlētāji, kas dod sarakstā esošajiem kandidātiem teorētiski 1000 balsis (punktus). Bet ja kādam no pieciem pirmajiem būs ievilktas 900 svītriņas, tas ir, mīnusi, un 100 plusi, tad viņam paliks tikai 1000-800 punkti. Un tajā pašā laikā kādam no saraksta vidū esošajiem būs 900 krustiņi, tas ir, plusi, un 100 mīnusi, tas dos šim kandidātam 1000+800 punktus un izvirzīs viņu pirmajā vietā, novirzot iepriekšējo līderi uz pēdējo. Protams, ja nevelk neko, tad visiem ir 1000 punkti, un tiek ievēlēti pēc saraksta, sākot ar pirmajiem numuriem. Nerunājot par piemēriem vietējas nozīmes vēlēšanās, jāatzīmē, ka tādā veidā pat Saeima vēlēšanās ievēlēti netika tādi partiju līderi kā S.Āboltina, A.Brigmanis.

Un tikai tādā veidā, izsijājot visus sarakstus, pamazām arī izveidosies tas ideālais saraksts, par kuru savos komentāros iestājas lielākā daļa no iedzīvotājiem, jo katrā sarakstā esot cilvēki, kurus iedzīvotāji piekrīt redzēt domē.

Protams, it sevišķi pašvaldību vēlēšanās ideāla būtu mažoritārā vēlēšanu sistēma, taču līdz tam vēl tāls ceļš ejams, jo, kamēr to nevēlēsies lielākā daļa iedzīvotāju, nebūs nekas. Bet pagaidām tikai nelielai daļai pilsoņu un tad arī tikai ar vārdiem un anonīmi ir kaut kādas pretenzijas pret esošo vēlēšanu sistēmu. Atruna – nu ko es varu tur izmainīt - ir tikai atruna, kas ļauj komfortabli nedarīt neko. Tikai iedzīvotāju vairākums – saliedēts vairākums - ir spējīgs to izmainīt.

Atcerieties, ka iedzīvotāju neiešana balsot un tukšu aplokšņu samešana urnās ir izdevīga tikai tiem cilvēkiem, kurus iedzīvotāji negrib redzēt deputātos, bet par ko šie cilvēki nu ļoti vēlas kļūt, tā ka - jo mazāk reāli nobalsojošo, jo ģeometriskā progresijā pieaug viņu iespējas būt ievēlētiem. No tā var izdarīt arī secinājumus, kas, kāpēc un kādā veidā aicina tautu neiet balsot.

Pievieno komentāru

Komentāri 13

Circeņam

Atkal tukša ūdens liešana!
Ja jūs neiesiet, tad aizies krievi un nobalsos... :)

pirms mēneša, 2021.05.12 20:22

Pārdomas

Dzirkstelīt, paldies par noorganizētu skaidrojumu attiecībā uz balsošanas iznākumumu dažādos scenārijos. Tālāk savu viedokli pamatošu A. Circeņa kungam atsevišķi.

pirms mēneša, 2021.05.13 13:11

A.Circeņa kungam

Paldies par skaidrojumu. Jūs neesat vainojams, ka esošā vēlēšanu partiju sistēma Latvijā ,ES, Amerikā un dažviet citur ir tāda, kāda ir. Gudri cilvēki sapratīs, kam šī shēmošana ir izdevīga un tādēļ radīta tikai dažu cilvēku interesēs, garantējot iekļūšanu politiskās varas elitē (Jūs piesaucāt S.Ā. piemēru par neiekļūšanu, kas nav gluži korekti, jo daudzi vēl atceras paņēmienu, kā aiz svītras palikusī kandidāte tomēr iekļuva Saeimā). Partiju sistēma vēlēšanās negarantē k a t r a m kandidātam no v i s i em sarakstiem vienlīdzīgu startu, kas liecina to, ka šī sistēma ir pseidodemokrātiska. Ģeniālais ir vienkāršs, un tas ir Vienotais saraksts, garantējot objektīvu izvēli no vienādas starta pozīcijas katram kandidātam patiesi demokrātiskās vēlēšanās. Demokrātiskā sabiedrībā indivīdam ir tiesības paust savu brīvu gribu. Es izvēlos palikt uz pauzes tāpat kā tie, kas arvien retāk iet uz vēlēšanām tāda paša iemesla dēļ līdz pienāks brīdis, kad varēs balsot no Vienota saraksta. Esošā vēlēšanu sistēma jau ļogās un grīļojās (to apliecina gads no gada vēlētāju procentuālais sarukums) un reiz tas nobruks kā reiz nobruka Naša ņerušimaja, kuras galu paredzēju 4 gadus pirms tam. Tāds ir mans viedoklis, neejot pret savu sirdsapziņu. Šī nav aģitācija vēlmē ietekmēt līdzpilsoņus, jo katram ir sava galva uz pleciem. Šis ir tikai skats uz milztošo problēmu no cita skatpunkta. Tikai.

pirms mēneša, 2021.05.13 13:51

A. Circeņa kungam

Pamatošu savu viedokli. Kāda ir partiju valdības struktūruzbūve? Daļēja vai pilna varavīksne. Teiksiet - ideāla demokrātija! Jā gan, bet tikai teorētiski. Jo teorijā visas krāsas ir vienāda garuma (mandāti vienādā skaitā) un tādēļ rezultāts - ideāli harmonisks. Praksē notiek pretējais: šādas konstrukcijas valdība ir kā beņķis ar dažāda garuma kājām (to garumu nosaka mandātu skaits). Nepārtraukti jābalansē un nezini, kad nogāzīsies. Spilgts piemērs šobrīd ir Kariņa varavīksnes valdība, kur partijas cīņā par līderību iegrūdušas katra savu mietu kopīgajā ritenī. Uz tādiem piemēriem ir balstītas VISU līdzšinējo LV valdības, ko pārtraukt var tikai patiesa demokrātija jeb partiju sistēmas noriets.

pirms mēneša, 2021.05.13 14:30

Aivars Circens

Paldies par Jūsu viedokli! Zināmā mērā es varētu jums piekrist un pat pievienoties, ja nebūtu kāda nianse. Tas ir vieglākais komfortablais ceļš, par ko es arī minēju, bet lielākā daļa iedzīvotāju tomēr grib, lai attīstība notiktu jau tagad, nevis kaut kad. Un, par laimi, atrodas arī cilvēki, kas mēģina kaut ko darīt lietas labā, nevis iebāzt galvu smiltīs un klausīties, kas gan tur notiek. Ne jau visi ir tikai pašlabumu meklētāji. Attiecībā uz S.Ā. tomēr iebildīšu, jo mans raksts ir par vēlētāju iespējām, bet ne par kādas partijas iekšējiem netīrajiem darījumiem. Un vēlētājs arī to neaizmirsa, jo tikai pateicoties šim esošajam vēlētājam, nevis kaut kam kaut kur kaut kad, no vadošās partijas tā kļuva par treššķirīgo un knapi vispār iekļuva pēdējā Saeimā.

pirms mēneša, 2021.05.13 15:37

To Aivars Circens

Paldies arī par Jūsu personīgo viedokli, kam arī varu piekrist. Jā, vajag tūlīt un tagad, un gaidīt nav laika, un katram jāizlem pašam, ko un kā darīt vai nedarīt, tas ir fakts. Tomēr ir problēma. Trešās tūkstošgades sākumā divus gadus intervēju Rīgas iedzīvotājus visos sociālajos līmeņos, tostarp par partiju un vēlēšanu sistēmu. Nevaru izpaust konkrētus ciparus, bet varu teikt, ka jau toreiz pārsteidzoši liela vēlētāju daļa piekomentēja no sevis (tāda varianta atbilžu variantos nebija), ka iestājas par Vienotu sarakstu. Ir pagājuši gandrīz divdesmit gadi, tomēr nekas nav mainījies, jo ir, kam nav izdevīgi neko mainīt. Metaforijā runājot, vienīgā iespēja, kā to mainīt, ir ļaut vēlēšanu sistēmas “kokam nokalst, to neuzturot pie dzīvības ar laistīšanu” jeb piedalīšanos vēlēšanās. Ko nevar uzreiz, to var pamazām ar laiku. Gan jau kādreiz tāds laiks pienāks. Ja konkrēti par GN, tad kuram no līdzvērtīgiem lai dodu priekšroku uz citu tādēļ atstumtu rēķina? Mani sirdsapziņa negrauzīs, ja tādā gadījumā nebalsošu ne par vienu no tiem. Tāda, lūk, problēma.

pirms mēneša, 2021.05.13 16:13

P.S.

Man tādi ir trīs. Tātad, lai būtu godīgi no manas puses, par visiem trim. Tā kā šobrīd tas nav iespējams, atliek tikai atturēties.

pirms mēneša, 2021.05.13 16:24

Aivars Circens

Katrs viedoklis, ja tam ir objektīvi-subjektīvs pamatojums, ir respektējams. Ideja par Vienotā saraksta vēlēšanām tiek cilāta gandrīz pirms katrām, bet pēc vēlēšanām tā atkal aiziet aizmirstībā. Bet pastāvošā vēlēšanu sistēma nekad pati par sevi neaizies nebūtībā, jo tā ir izdevīga dažiem desmitiem valdošo partiju pārstāvjiem, kuri paši it kā lēmēj un izpildvarā neparādās. Ir taču Eiropas valstis, kurā visu sadala 20-30 % aizgājušo uz vēlēšanām iedzīvotāju. Un viss turpinās. Arī pie mums sistēma nevis kalst, bet zaļo, jo pat pašvaldību vēlēšanās iepriekš varēja startēt vēlētāju apvienības, ko arī mēs gribējām izmantot. Bet pagājušā gadā arī to piegrieza, arī pašvaldības partijas pakļāva savām interesēm. Pie šādiem apstākļiem cilvēkiem, kuri tomēr vēlas kaut ko mēģināt mainīt, nav cita ceļa. Protams, var jau nogaidīt gadus simts, kamēr noiesim vecās demokrātijas ceļus un nonāksim turpat kur šī demokrātija ir tagad, t.i., tur, kur esam.

pirms mēneša, 2021.05.13 19:31

Puff

Nezinu kam jānotiek, lai likumdevējs mainītu pašvaldību vēlēšanu sistēmu. Pasaulē ir daudz un visādi demokrātisku vēlēšanu modeļu. Te ir daudzi, kas piesauc modeli ko praktizē Šveicē. Vēl viens risinājums - obligāta piedalīšanās vēlēšanās kā Beļģijā, Grieķijā, Luksenburgā un Kiprā.

pirms mēneša, 2021.05.13 19:32

Pārdomas

Redz, ir tā, ka šāda vēlēšanu sistēma ir laba tur (piem. ASV), kur par varu cīnās par savu vīziju pārliecinātas divas partijas. LV šo sistēmu izkropļo daudzās sīkpartijas, kuras dibina bez īpašas pārliecības par kādu konkrētu ideju cilvēki, kuru līderi partijas ievēlēšanas gadījumā praktiski garantēti iegūst politisku varu. Rezultāts -“varavīksne” jeb “beņķis ar dažāda garuma kājām”. Tad nu šīs “varavīksnes” vadītājs ir aizņemts ar beņķa stabilizēšanu, bet tā “kājas” - ar cīkstēšanos savā starpā, kā rezultātā darbi tiek darīti sekundārā kārtā un bieži pa roku galam. Tādēļ šāda sistēma nav spējīga sasniegt vēlamo rezultātu.

pirms mēneša, 2021.05.13 21:43

P.S.

Kur cīnās divas partijas, no kurām uzvaru gūst viena, parlamentā valda vienprātība un viss ir ok. Kur cīnās sīkpartijas, no kurām tiek ievēlētas vairākas, sāk darboties Krilova fabulas personāži. Šie iekšējie kariņi ir katastrofa valsts attīstībai. Par pašvaldību kariņiem nezinu spriest, tomēr domāju, ka vai nu bez tiem.

pirms mēneša, 2021.05.13 21:53

Eku šeku,

te nu ir partiju sistēmas radīta turbulence LV valdībā. Ja deputāti būtu ievēlēti no Vienota saraksta, tad ministrijas vadītu labākie. Tad EM ministrijas normālais ministrs Vitenbergs joprojām vadītu ministriju un valdība varētu koncentrēties darbam nevis partiju izraisīto kārtējo batāliju normalizēšanai. Tas ir tikai viens piemērs, kas loģiski liek domāt, ka mūžīgi šāda ļodzīga sistēma nespēs izdzīvot.

pirms mēneša, 2021.05.14 19:22

:)

Politikā nav kritēriju - labs/slikts, gudrs/muļķis, godavīrs/nelietis. Ir laiks, kad vara jādod lielākajam kretīnam, ir laiks kad godavīram, iztaponim un līdzi runātājam. Piekrītu, ir vērtība ko ir izdevies noturēt - vienīgā valsts valoda. Kāda ir nākošā?

pirms mēneša, 2021.05.14 19:43

Vietējās ziņas