Inita Savicka
Velēnas pusē “Dzirkstele” vienkopus pamanīja ļoti daudz dzērvju. Bieži šādu skatu pašā vasaras sākumā negadās redzēt.
Ornitologi Gaidis Grandāns un Elvijs Kantāns “Dzirkstelei” saka, ka tie ir neligzdotāji – jaunie putni. “Tā ir normāla lieta, kaut gan bieži jau negadās redzēt vienkopus ļoti daudz dzērvju. Pats šogad neesmu redzējis, bet ir vietas, kur tās gadu no gada vasaras laikā pulcējas. Jaunās dzērves var atšķirt – pieaugušajām dzērvēm ir pelēkas muguras, bet jaunajām brūnas. Ja tuvumā redz, to var pamanīt. Dzērves nesāk ligzdot pirmajā gadā, drīzāk trešajā vai ceturtajā gadā. Viena daļa, kas aizlido uz dienvidiem, nemaz nelido atpakaļ, un pirmo gadu viņas pavada ziemošanas vietās. Bet tie ir jaunie putni, un Latvijā standarta vietas ir zināmas, piemēram, Teiču purvā tās ir katru gadu un simts, divi simti putnu. Dzērvēm svarīgs faktors – lai tām ir laba vieta, kur nakšņot, un tur jau apkārtnē ir purvi, jo nakšņo viņas nevis uz lauka, bet parasti kaut kur purvā. Redzot šādas ainas, jāņem vērā arī tas, ka dzērvju paliek arvien vairāk. Ligzdotājām tagad ir mazuļi, tās slēpjas un vispār nav redzamas,” stāsta G.Grandāns.
Savukārt E.Kantāns pats manījis šo pašu lielo dzērvju baru. “Es samērā bieži redzu šādas ainas. Bet tuvāk ceļam, kā šajā gadījumā, tas ir retāk. Bet kopumā tas nav nekas neparasts. Ligzdotājām pirmie mazuļi ir izšķīlušies, un dzīvojas visa dzērvju ģimene kaut kur lauku malās. Tagad putniem ir ligzdošanas pats karstākais laiks. Liela daļa tagad vēl perē un liela daļa jau baro mazuļus, un dažām putnu sugām mazuļi jau ir gana lieli, piemēram, mājas strazdiem mazuļi jau putnu būrīšus ir pametuši,” stāsta E.Kantāns.
