Zemnieki joprojām vēlas arī Baltkrievijas traktorus un rezerves daļas, Gulbenes novada uzņēmums to visu likumīgi piegādā

Pirms 28 gadiem Šķieneros nodibinātā SIA “MTZ-serviss” šodien ir pagrieziena punktā. Joprojām uzņēmumam aktuāla ir sadarbība ar Minskas traktoru rūpnīcu, tomēr līdztekus uzņemts kurss uz Rietumeiropu. Kopš oktobra uzņēmums ir oficiālais vācu tehnikas “Weidemann” dīleris Latvijā. Tas izskanēja 26.augustā Šķieneros noritējušajā tradicionālajā SIA “MTZ-serviss” Klientu dienā. Apskatei bija izlikts tikai viens jauns “Belarus” markas traktors, bet visa pārējā – vācu “Weidemann” traktortehnika.

Pirmo “Dzirkstele” šajā pasākuma pamanīja Stradu pagasta pārvaldes vadītāju Juri Duļbinski, kurš teica: “Uzņēmums domā soli uz priekšu.” Tas – par Rietumeiropā ražotas lauksaimniecības tehnikas tirgošanu Latvijā. Tajā pašā laikā J.Duļbinskis uzskata: “Klientu šodien “nopirkt” nemaz vairs tik viegli nav. Konkurence ir milzīga. Tomēr daudziem pie mums krājumā ir gana daudz Baltkrievijā ražotās tehnikas. Rezerves daļas vajag, un SIA “MTZ-serviss” sola tās piegādāt,” sacīja J.Duļbinskis.

Viņš pieminēja arī novada pašvaldības labiekārtošanas iestādi. Tai arī ir “Belarus” traktori. Laikrakstam to apliecināja minētās iestādes vadītāja Ligita Miezīte, kura arī apmeklēja pasākumu. J.Duļbinskis pauda – jautājums gan esot, kā SIA “MTZ-serviss” izdodas dabūt preci uz Latviju no valsts, kura ir pakļauta sankcijām sakarā ar karu Ukrainā.

Ar sarežģītāku loģistiku, bet sadarbojas ar Baltkrieviju

Visas šaubas par to, cik legāla ir “Belarus” traktoru un rezerves daļu ievešana Latvijā, “Dzirkstelei” kliedēja SIA “MTZ-serviss” valdes loceklis un īpašnieks Maksims Zagoruiko. Viņš teica: “Pret baltkrievu traktortehniku nav neviena Eiropas Savienības lēmuma par sankciju piemērošanu. Traktoriem ir jābūt sertificētiem. Skaidrojumā no Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras teikts, ka šai tehnikai ir jāatbilst Eiropas Savienības prasībām, jābūt reģistrētai un tad tā var nonākt brīvā apgrozībā. Mēs drīkstam šo tehniku joprojām ievest gan no Krievijas, gan no Baltkrievijas. Sarežģījums ir tur, ka ar mūsu kravas mašīnām drīkstam braukt tikai līdz robežai. Pretī atbrauc baltkrievu kravas mašīna, atstāj piekabi, kas pilna ar preci. Uz robežas krava tiek pārbaudīta. Un pēc tam varam vest kravu uz Latviju. Šis process ir sarežģīts un palielina mūsu izmaksu daļu, bet reāli tas notiek. Toties traktortehnikas rezerves daļu ievešanai Latvijā vispār nav nekādu sarežģījumu. Daļu no vajadzīgajām rezerves daļām ražo Baltkrievijā, daļu – Ukrainā, daļu – Eiropā, daļu – Korejā. Rezerves daļas gādājam, jo rūpējamies par mūsu zemniekiem.”

Klientu dienā Šķieneros satiktais Alsviķu pagasta SIA “Robežnieki AK” pārstāvis Aigars Ludvigs. “Dzirkstelei” teica – firmas īpašumā ir Minskas traktoru rūpnīcas ražotā tehnika, taču sākot interesēties arī par kaut ko labāku.

“Savas pastāvēšanas laikā no SIA “MTZ-serviss” esam nopirkuši trīs traktorus. Tieši “Belarus”. Jaunāko nopirkām pirms diviem mēnešiem,” “Dzirkstelei” stāstīja Klientu dienas dalībnieks Gints Bondars no Stāmerienas SIA “Mazkalniena” G.Bondars arī izskaidroja, kāpēc priekšroku dod tieši “Belarus”. “Katram traktoram ir savs pielietojums. Mums ir arī citādāki (citu ražotāju traktori – red.), bet viens no plusiem ir tas, ka šeit uz vietas (Šķieneros – red.) ir serviss, ja kas notiek. Protams, ka šīs markas traktors ir arī lētāks. Tam ir mazāk elektronikas,” sacīja G.Bondars. Viņš stāstīja, ka SIA “Mazkalniena” nodarbojas ar šķirnes gaļas liellopu audzēšanu. Šobrīd esot 126 liellopi. “Belarus” traktortehnika esot noderīga darbam fermā, piemēram, arī lopu barošanas nodrošināšanai.

Runājot par energoresursu krīzi, G.Bondars sacīja – vienalga uz visu skatās cerīgi. Viņš stāstīja: “Esam smagi strādājuši. Krīzi jau gaidījuši esam nevis šogad, bet jau pirms gada. Degvielu esam iekrājuši un graudus. Barība lopiem ziemai ir sagatavota. Tiek celti malkas šķūņi. Savas telpas kurinām ar malku. Elektrībai ir noslēgti fiksētie līgumi ar piegādātāju no Igaunijas.”

Ir pārdevuši pirmos piecus vācu “Weidemann” traktorus

“Vācu “Weidemann” tehnika – tas ir SIA “MTZ-serviss” jaunais brends,” laikrakstam sacīja M.Zagoruiko. Viņš skaidroja: ““Belarus”- tā ir prece, kas palikusi no seniem laikiem. Reāli ir tā, ka ar “Belarusu” mūsu zemnieki strādā. Viņus uztrauc, dabūs viņi rezerves daļas vai ne. Šodien varu apliecināt – dabūsim. Bet mūsu jaunas produkts ir “Weidemann” tehnika. Tā jau ir augstākā jeb “premium” klase. Kopš pagājuša gada oktobra esam oficiālais šīs tehnikas dīleris Latvijā. Iepriekš pusotru gadu mums bija apmācības un tikai tad ieguvām sertifikātu, kas ļauj būt šā produkta dīleriem.”

SIA “MTZ-serviss” pārstāvis Ivans Sovins laikrakstam pastāstīja – ir stažējies Vācijā “Weidemann” traktortehnikas rūpnīcā. Šie traktori noteikti neesot tie lētākie. “Ne cenas, bet kvalitātes dēļ mēs pārdodam šos traktorus. Šie traktori nozares tirgū ir līderi,” sacīja I.Sovins.

Pasākumā satiktais novada domes priekšsēdētājs Andis Caunītis, kurš ir arī Rankas pagasta zemnieku saimniecības “Lejas Lācītes” īpašnieks, laikrakstam teica: “Ja ir laba, efektīva un plaši izmantojama tehnika, tā piesaista. Piesaista daudzus uzņēmējus. Vēlme jau var būt. Bet vai varam atļauties?”

Tieši par “Weidemann” tehnikas demonstrējumiem Klientu dienā interesi izrādīja Valmieras lauksaimniecības pakalpojumu piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība “Piena loģistika” valdes loceklis, Ķoņu pagasta zemnieku saimniecības “Tīrumkalni” (piena lopkopība) īpašnieks Aigars Dulbergs.

Savukārt skeptisks pasākumā bija Jānis Solzemnieks – saimnieks no graudkopības ražošanas zemnieku saimniecības “Kļavas” Barkavas pagastā. Viņš “Dzirkstelei” teica: “Šeit ir mazas jaudas tehnika. Neder man.”

– Diāna Odumiņa

Fakti

SIA “MTZ-serviss”

* dibināta 1994.gadā;

* pamatkapitālā ir 85 300 eiro; darbības veids – lauksaimniecības mašīnu, iekārtu un to piederumu vairumtirdzniecība;

* pagājušā gada – apgrozījums 2 885 662 eiro; peļņa pēc nodokļiem – 108 626 eiro;

* uzņēmuma īpašnieks kopš 2019.gada ir 46 gadus vecais Maksims Zagoruiko, viņš ir arī vienīgais šā uzņēmuma valdes loceklis un patiesais labuma guvējs.

Avots: “Lursoft”

+ 7