Inita Savicka
“GULBENĒ, O.KALPAKA IELĀ 35, liepu dzīvžogs nav nopļauts. Kad varēju, tad pati to pļāvu daudzus gadus. Darīju to bez maksas. Bet man tagad ir 87 gadi. Bija, kad “Gulbenes nami” pļāva, un mēs maksājām. Tagad neviens to nedara, bet dzīvžogs jau nepieder mums. Tas nav uz mājas zemes, tad kāpēc gan mums būtu jāmaksā no mājas naudas? Un no iedzīvotājiem, kas dzīvo šajā mājā, neviens negrib to sakopt. Kauns skatīties, kāds tagad tas dzīvžogs izskatās. Es pļāvu astoņus gadus un darīju to divas reizes gadā, un neviens man par to nemaksāja, un neviens nenāca palīgā arī savākt zarus. Es domāju, ka labiekārtošanas iestādei tas jādara. Bēdīgs skats kā nekad. Īsti džungļi!” laikrakstam stāsta gulbeniete Antonija Stūrīte.
Atbild Gulbenes labiekārtošanas iestādes vadītājs Sandis Sīmanis: “Atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētajiem datiem attiecīgais īpašums ir kopīpašums, par kura uzturēšanu ir atbildīgi kopīpašnieki, kuru pienākums ir uzturēt kārtībā arī īpašumam piegulošo teritoriju, tajā skaitā nodrošināt dzīvžoga kopšanu (tāda kārtība bija līdz Gulbenes novada domes 2024.gada 29.februāra saistošo noteikumu Nr. 2 “Par teritorijas kopšanu un būvju uzturēšanu Gulbenes novadā” spēkā stāšanās dienai). Spēkā esošos saistošajos noteikumos piegulošās teritorijas platums noteikts līdz trīs metriem no īpašuma robežas, tomēr paša jēdziena “piegulošā teritorija” skaidrojums nav sniegts. Domājams, ka ar spēkā esošo saistošo noteikumu 4.1.apakšpunktā noteikto nekustamo īpašnieku pienākumu kopt piegulošo teritoriju būtu jāsaprot arī dzīvžoga kopšana, un atbilstoši šādai izpratnei ir pastāvējusi arī līdzšinējā prakse. Gadījumā, ja nekustamo īpašnieku īpašniekiem ir grūtības piegulošās teritorijas uzturēšanā, tad šādā gadījumā ir jāizvērtē, vai attiecīgais gadījums nav kāds no saistošajos noteikumos noteiktajiem atvieglojuma piešķiršanas gadījumiem, un atbilstības gadījumā jāvēršas pašvaldībā. Attiecīgā nekustamā īpašuma īpašnieki nav informējuši iestādi par jebkādām grūtībām piegulošās teritorijas kopšanā.”
pirmo reizi dzirdu, ka dzīvžogu pļauj!
Ļoti daudzās mājās ir šāda veida problēmas. Ir atsevišķas mājās kurās iedzīvotāji nevar sakopt apkārtni (maz dzīvokļu mājās) , finansiālu apsvērumu pēc, veselības pēc, arī domāšana dažiem ir tāda, ka tas uz mani neattiecas…Lai sakoptu apkārti nepieciešami instrumenti, laiks, spēks. Arī bioloģiskie atkritumi ir kaut kur jānogādā un ne visas mājas iedzīvotāji ir gatavi par to maksāt, vienkārši ir vienalga vai arī nav naudas.
Varbūt vajag palasīt Satversmi, kādus apgrūtinājumus var uzlikt nekustamajam privātīpašumam un kā tiek aizsargātas cilvēktiesības. Un Satversmes tiesas spriedumus. Iespējams, ja latviešu tauta nebūtu tik kūtra un šādus ar padomju laika smaržu apdvestus noteikumus apstrīdētu, tad pilsēta savu teritoriju koptu pati. Nu, pilsētas juristi varētu arī izteikt savu viedokli, kā minētie noteikumi atbilst Satversmei un Satversmes tiesas spriedumiem. Varbūt es neko nesaprotu.
Domes deputātslaisti visu mēģina uzkraut uz iedzīvotāju pleciem, arī sevis uzturēšanu, kāpēc mums jākopj kopīpašums, ja pieguļošajā teritorijā būs publiskā tualete, arī būs blakus esošai mājai jākopj?