Dzirkstele.lv
Dabas un dzīvnieku aizsardzības organizācijas – “Animal Rights Association B.&T.”, “Latvijas ainavas” un “Vidzemes ķepas” – iebilst 13.februārī Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) departamenta direktores Gitas Strodes izteikumiem, tendenciozi interpretējot dabas un dzīvnieku aizsardzības biedrību medijos pausto saistībā ar šā gada 4. februārī Limbažu pusē saimnieciskās darbības – meža kopšanas vai medību traucējuma – dēļ nodarīto kaitējumu Eiropas kopienas nozīmes prioritāri stingri aizsargājamās Dzīvotņu direktīvas (Direktīva) sugas brūnā lāča indivīdiem – lācenei un trim jaundzimušiem lācēniem.
Biedrības norāda, ka savā paziņojumā tās nav tiešā veidā aicinājušas DAP kā institūciju, kuras uzdevums ir nodrošināt sugu un biotopu aizsardzības pasākumu īstenošanu, pašai veikt iztraucētās lācenes migas apsargāšanu. Sugas stingrie aizsardzības pasākumi un to izpilde, kurus dalībvalstij, tai skaitā Latvijai, uzliek par pienākumu nodrošināt konkrētās sugas aizsardzības režīms, izriet no Dzīvotņu direktīvā noteiktā sugas juridiskā statusa – Eiropas nozīmes prioritāri īpaši aizsargājamai II un IV pielikuma sugai. Direktīvas II pielikums paredz prasību noteikt aizsargājamas dabas teritoriju šai sugai. Attiecīgi DAP ir atbildīga par šādu konkrētu aizsardzības pasākumu īstenošanu sakārtotas sistēmas ietvaros.
Biedrības vēlas paskaidrot: gadījumos, kad cilvēku darbības rezultātā iztraucēta lāču māte var atgriezties migā pie lācēniem, apdraudējums tuvumā esošiem cilvēkiem ir būtisks. Atceroties traģisko gadījumu ar Gulbenes – Valkas lācēnu, un faktu, ka ziņkārīgo pūļi devās pusaugu lācēna meklējumos, lai to fotografētu un taisītu “selfijus”, izslēgt līdzīga scenārija atkārtošanos situācijā, kad konkrētā teritorija netiek kontrolēta un uzraudzīta no nevēlamas cilvēku apmeklēšanas, īpaši ņemot vērā DAP apgalvoto, ka teritoriju atstājoša lāča pēdas neesot konstatētas, nekādi nav iespējams. Un vēl jo vairāk tāpēc, ka pavisam nesen izsludināta fotokonkursa “Lācis mūsu kaimiņš” ietvaros, sabiedrība speciāli tika mudināta doties dabā un fotografēt lāčus. Tāpēc biedrību ieskatā kontrole un teritorijas uzraudzība, lai novērstu nākamā īpaši aizsargājamā dzīvnieka pasludināšanu par bīstamu un tā likvidēšnu, ir būtiska. Līdz ar to biedrības ļoti kritiski vērtē atbildīgās institūcijas DAP Dabas aizsardzības departementa direktores Strodes kundzes atklāti pausto ironiju un pārpīlējumus, izsakot bažas, ka iestādei nebūšot pa spēkam apsargāt visu Igaunijas pierobežu.
Vienlaikus biedrības vēlas uzsvērt, ka DAP pašai nav jāapzina lāču ziemošanas vietas, kā mulsinoši apgalvots pārvaldes publiskajā ziņā. To jāveic LVMI “Silava” ikgadējā zinātniskā monitoringa ietvaros, kas tiek pasūtīts un apmaksāts no valsts budžeta, tajā sakitā ziemošanas vietu apsekošanu, par ko biedrības ir minējušas savos paziņojumos. Tā kā lāču monitorings tiek veikts katru gadu pēc DAP pasūtījuma, tad DAP rīcībā jābūt pilnai informācijai, vai un cik lāči ziemo Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, dabas liegumā Lubānas mitrājs, Ziemeļu purvos, Teiču dabas rezervātā, Stompaku purvos, citās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kur fiksēta lāču klātbūtne, kā arī ārpus tām.
Attiecībā uz traucējumiem brūnajam lācim un īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, kur varētu būt laču potenciālā ziemošaanas vietas, sugas aizsardzības plānā teikts: “Lai arī lāču medības Latvijā ir aizliegtas, gandrīz visās ĪADT saskaņā ar medības regulējošiem normatīvajiem aktiem notiek citu savvaļas dzīvnieku medības, arī ar dzinējiem, kas traucē lāčus.” Jautājums, kas tiek darīts, lai šādu traucējumu nepieļautu?
Kā jau minēts biedrību paziņojumā, adekvātas informācijas trūkums publiskajā telpā no DAP puses par veiktajiem drošības pasākumiem uzreiz pēc notikušā un neziņa par jebkādu alternatīvu darbību izvērtēšanu teritorijas monitorēšanai, tajā skaitā migas apsekošanu, izmantojot attālinātas kontroles iespējas, biedrību ieskatā raisījis pamatotas šaubas par atbildigās iestādes profesionālu krīzes situācijas vadību.
Būtisks norādīt, ka LVMI “Silava” izstrādātajā un Vides aizsardzības un reģionālās ministrijas (VARAM) apstiprinātais brūnā lāča sugas aizsardzības plānā minēts, ka saskaņā ar Direktīvas 1. panta e) – i) apakšpunktos un Latvijas Sugu un biotopu aizsardzības likuma 7. pantā minētajiem sugu un biotopu labvēlīgas aizsardzības kritērijiem lāču aizsardzības stāvoklis pašlaik Latvijā nav labvēlīgs. Kā labvēlīga ir minēta vienīgi izplatība un dzīvotņu pieejamība. Sabiedrībai svarīgi zināt arī to, ka 2019.gadā Latvijas ziņojumā Eiropas Komisijai “Ziņojums Eiropas Komisijai par ES nozīmes biotopu (dzīvotņu) un sugu un sugu aizsardzības stāvokli Latvijā par periodu no 2013. līdz 2018. gadam”(Article 17) brūnā lāča aizsardzības stāoklis ir [U1], kas nozīmē – aizsardzības stāvoklis nelabvēlīgs – slikts (Unfafourable-Bad).
Biedrības kritiski vērtē to, ka atbildīgās institūcijas DAP un VARAM regulāri savos publiskajos paziņojumos izvairās pienācīgā veidā minēt brūnā lāča (Ursis arctos) juridisko statusu Latvijā, tā pilnu nosaukumu. Minot, ka suga ir vienkārši aizsargājama, faktiski tiek maldināta sabiedrība, tā kā brunais lācis ir Eiropas kopinā nozīmīga prioritāra stingri aizargājama Dzīvotņu direktīvas II un IV pielikuma suga, kuras aizsardzībai saskaņā ar Direktīvas II pielikumu ir jānosaka arī īpaši aizsargājamas dabas teritorijas. Tātad, sugai mūsu valstī ir visaugstākais aizsardzības statuss. Taču praktiski nevienā DAP vai VARAM publiskajā paziņojumā medijos tas netiek atklāti pateikts, kas sabiedrībā bieži raisa apjukumu un neizpratni, jo aizsargājamas mums ir liels skaits sugu, bet īpaši aizsrgājamas lielo plēsēju sugas, kuras medīt aizliegts, mums ir tkai divas – lūsis un lācis.
Līdzīgā veidā, piesaucot Igauniju kā kaimiņvalsti, no kuras Latvijai vajadzētu ņemt piemēru šīs sugas pārvaldībā, atbildīgo DAP un VARAM institūciju pārstāvji apzināti maldina sabiedrību, tā kā brūnā lāča sugai Igaunijā, atšķirībā no Latvijas, ir atšķirīgs juridiskais statuss saskaņā ar Dzīvotņu direktīvu. Igaunijas, kā jau ziemeļvalsts, tāpat kā Somijas un Zviedrijas brūnā lāča populācijām ir izņēmuma statuss attiecībā uz Direktīvas II pielikumu. Šīm valstīm brūnais lācis ir medījams un suga nav iekļauta II pielikumā, kas nozīmē, ka šīm trijām valstīm izņēmuma kārtā sugas aizsardzībai nav jānosaka īpaši aizsargājamas teritorijas. Un tā ir būtiska atšķirība no Latvijas stingrā aizsardzības statusa un režīma, kas mūsu valstij jānodrošina šai sugai. Atšķirībā no Igaunijas, Latvijai atkāpju attiecībā uz Direktīvas pielikumos noteikto brūnajam lācim nav. Diemžēl par to atbildīgās valsts institūcijas sabiedrībai nestāsta. Tieši pretēji, tās apzināti manipulē ar informāciju, radot apjukumu un neskaidrības gaisotni publiskajā telpā, tendenciozi noskaņojot sabiedrību, ko nevar citādi izskaidrot kā ar vēlmi mazināt sabiedrības spiedienu un tās pieprasījumu pēc atbildīgas un stingras aizsargājamo sugu pārvaldības sistēmas valstī, atbildīgo institūciju operatīvas rīcības kaitniecisku darbību novēršanā, kas apzināti vai dažkārt neapzināti vērstas pret prioritāras stingri aizsargājamas sugas indivīdiem, īpaši ĪADT un to apkārtnē, un profesoināla, rezultatīva sabiedrības izglītošanas darba no atbildīgo institūciju puses. Direktīvas kontekstā notikušais ir vērtējams kā brutāls 12.panta tiešs pārkāpums, kas apliecina, ka Latvija nav veikusi nepieciešamos pasākumus, lai IV pielikuma a) daļā uzskaitītajām dzīvnieku sugām to dabiskās izplatības areālā izveidotu stingras aizsardzības sistēmu.
Būtiski norādīt, ka aktuālā VARAM apstitpinātā Brūnā lāča sugas aizsardzības plāna darbības periods ar sugas aizsardzības stāvokļa nelabvēlīgu vērtējumu, ir noslēdzies 2022.gadā. Taču vēl aizvien DAP nav publiskojusi nevienu ziņu, vai iestāde jau veikusi jaunu pasūtījumu, vai noslēgts līgums ar kādu no zinātniskajiem institūtiem un, vai šobrīd jau notiek atjaunotā brūnā lāča sugas aizsardzības plāna izstrāde. Zināms, ka brūnā lāča molekulāri ģenētiskā monitoringa veikšanai DAP pasūtījusi pētījumu LVMI “Silava” par 60 962,71 EUR “Lāču monitorings 2020-2022.gadam”, un tā rezultāti būs zināmi 31.martā. Pārsteidz tas, ka no vienas puses tiek tērēti nopietni valsts līdzekļi, lai iegūtu iespējami precīzus datus par lāču populāciju Latvijā, taču no otras puses tiek demonstrēta gandrīz pilnīga vienaldzība šīs prioritārās stungri aizsargājamās sugas praktiskai aizsarzībai dabā – tās ziemošanas, vairošanās vietu traucējumu novēršanai sugai speciāli noteiktās aizsargājamās dabas terotrijās, ko pieprasa sugas statuss. Jo īpaši satriecošs ir šādas attieksmes demostrējums no atbildīgās institūcijas puses pret stingri aizsargājamas sugas mazuļiem, kas cietuši no cilvēku kaitnieciskām darbībām, kā tas noticis Limbažu pusē netālu no Korģenes.
Nevienā savā paziņojumā par notikušo pārkāpumu, DAP vai VARAM nav atklāti nosodījusi migas ar lācēniem filmētāja – mednieka rīcību, caur dāžādiem informatīvajiem kanāliem norādot uz Sugu un biotopu likumā 11.pantā noteikto, ka ir stingri aiziegtas un attiecīgi sodāmas darbības ar īpaši aizsargājamu sugu dzīvniekiem – visās to attīstības stadjās, ir aizliegta jebkura mērķtiecīga ķeršana vai nogalināšana; apzināta traucēšana (īpaši vairošanās, mazuļu augšanas, spalvmešanas, ziemas guļas un migrācijas laikā) un dzīvotņu postīšana. Norādot uz to, ka pārkāpējs var netikt cauri ar adiministratīvo sodu.
Šobrīd, kad no traģiskā notikuma pagājušas jau divas nedēļas, DAP vēl joprojām noskaidro lietas apstākļus un sabiedrība joprojām tiek turēta neziņā par patieso kaitnieciskā nodarījuma izraisītāju. Ņemot vērā to, ka attiecīgajā teritorijā saimniecisko darbību veic kāds Valsts meža dienestā reģistrēts medību formējums, joprojām nav nekādas informācijas, vai teritorijā notikušas dzinējmedības vai medības ar traucējumu, kas varētu būt bijis kaitnieciskā nodarījuma iespējamais iemesls. Tāpat nav zināms, vai par mednieku skolas “Taurs” absolventa, kurš filmējis lāču midzeni ar lācēniem, pastrādāto likumpārkāpumu ir ierosināts process. Nav arī pamatojuma Dabas aizsardzības departementa direktores medijos paustajai pārliecībai, ka konkrētajai vietai vairs neviens netuvušoties. Izdevies noskaidrot vienīgi to, ka DAP neplāno veikt attiecīgās vietas apsekošanu pat ne ar attālināti vadāmu kontroles ierīču palīdzību, pamatojot to ar drošības riskiem. Tomēr tas raisa daudz jautājumu, tā kā nav saprotams, kā tādā gadījumā Latvija izpildīs Direktīvas 12.pantā noteikto prasību, kas uzliek dalībvalstij pienākumu kontrolēt IV pielikuma a) daļā uzskaitīto dzīvnieku sugu īpatņu nejaušas sagūstīšanas un nonāvēšanas gadījumus un sniegt Eiropas Komisijai par šiem gadījumiem atskaiti. Attiecīgi šādas kontroles sistēmas nodrošinšanai, saskaņā ar Sugu un biotopu aizsardzības likuma 22.pantu, katrai personai ir pienākums pieteikt DAP īpaši aizsargājamas sugas dzīvnieka vai putna nelikumīgas sagūstīšanas vai nejaušas nogalināšanas vai beigta dzīvnieka vai putna atrašanas gadījumu. DAP atbilstoši saņemtajai informācijai veic nelikumīgi sagūstīto vai nejauši bojā gājušo, vai atrasto beigto dzīvnieku un putnu uzskaiti. Jautājums, kā DAP gatvojas veikt lāču migas apsekošanu, lai iegūtu nepieciešamos datus atskaitei Eiropas Komisijai par šīs stingri aizsargājamās sugas indivīdiem, pieņemot par ticamu “Silavas” eksperta prognozēto, ka lāča mazuļi ir gājuši bojā jau pirmajā sala naktī? Vai maz maijā tur būs vairs ko pētīt.
Attiecīgi, vērtējot pēdējā laika ārkārtas gadījumus ar lāčiem nodarītajiem kaitējumiem, īpaši būtu jāizvērtē atbildīgo institūciju atbildības pakāpe par savlaicīgi nenovērstajiem riskiem, nenodrošinot atbilstošu sabiedrības informēšanu un izglītošanu.
Tāpēc dabas un dzīvnieku aizsardzības organizācijas atkārtoti pieprasa, lai beidzot sekotu aktīva un atbilstoša rīcība un valstī tiktu uzsākta strauja esošās dabas aizsardzības sistēmas maiņa. To, ka tas ir nepieciešams, pierāda arī Eiropas Komisijas pārmetumi Latvijas valstij gan par aizsargājamo savvaļas sugu ilgstošu aizsardzības mērķu nenoteikšanu aizsargājamās dabas teritorijās, gan par Natura teritoriju nepietiekamību un ilgstošu to patieso mērķu nenoteikšanu, gan par nesakārtotiem normatīviem un neatbilstošu Dzīvotņu direktīvas piemērošanu lielo plēsēju pārvaldībā.
Jeļena Rumjanceva, dzīvnieku tiesību aizsardzības biedrības “Animal Rights Association B.&T.” valdes priekšsēdētāja
Jess, lāči nevaldīs pār Latviju!