Dieva mīlestība mūsu vidū

“Nāciet, redziet Bētlemē, kūtī, lopu silītē bērniņš dus visskaistākais, visu ļaužu pestītājs. Ceļos krītot, pielūgsim, viņu sirdīs ieslēgsim; debess tēva dāvana zemei nu ir nodota’’ – tā skan vārdi kādā pazīstamā Ziemassvētku korālī (“Eņģeļus mēs dzirdējām”). Priecājieties, jo Kristus ir dzimis!

Ir rakstīts: “Tā ir atklājusies Dieva mīlestība mūsu vidū: Dievs savu dēlu ir sūtījis pasaulē, lai mēs dzīvotu caur viņu.” Šonedēļ, apciemojot draudzes locekļus sociālās aprūpes centros, piedzīvoju šos vārdus visā pilnībā, ko nozīmē, ka Dieva mīlestība atklājusies mūsu vidū. Tad, kad tu redzi otra cilvēka acīs mīlestību uz dzirdēto Dieva Vārdu un saņemto sakramentu (Svēto Vakarēdienu); tad, kad tu redzi, ka cilvēks, vairs nespēdams salasīt tekstu no lapiņas, tik un tā ar mirdzošām acīm līdzi dzied “Jūs, bērniņi, nāciet” un “Klusa nakts, svēta nakts”, tu saproti, kas tad ir tā Dieva mīlestība, kas ir atklājusies mūsu vidū.

Varbūt kādas reklāmas liek justies, it kā svētki nebūtu īpaši vērtīgi, ja tu nepērc daudz dāvanu (lielākas, vairāk, dārgākas), bet tu piedzīvo kaut ko tik īpašu pie patiesi ticīga cilvēka tajā vienkāršībā dziļi un īsti. Tā atslēga, manuprāt, ir tajā, kas Jēzus ir tev. Vai vārds, kurš dzirdēts garāmejot, ko piemin katrs pēc sava saprašanas, šis novalkātais Jēzus vārds? Vai arī Viņš – Jēzus, kurš ir mans Pestītājs, kurš nācis pasaulē cilvēka miesā – tādēļ, ka mani ļoti mīl? Tieši atkarībā no tā, kas viņš ir tev, atšķiras tas, vai, viņa vārdu pieminot, par viņu dzirdot Svētvakara sprediķī un Ziemassvētku korāļus dziedot, tev acis mirdzēs un sirdī kurēsies ticības ugunskurs, vai arī tu klausīsies, bet tajā brīdī domāsi par to, vai nopirki rasolam pareizās sastāvdaļas.

Gluži tāpat kā šodien, arī Jēzus zemes dzīves laikā par viņu sprieda ļoti atšķirīgi – kas ir šis varenais cilvēks, kura vārdiem ir tāds spēks, kuram ir īpaša vara mācīt, dziedināt, darīt brīnumus? Jēzus ar nolūku jautāja ļaudīm, kas viņam bija tuvumā: “Bet ko jūs sakāt – kas es esmu?” Jautājums nav mainījies arī šodien. Apustulis Pēteris toreiz Jēzum atbildēja: “Tu esi Kristus, dzīvā Dieva Dēls.” Šis vārds Kristus nozīmē – Mesija, Pestītājs, izredzētais, tas Viņš bija tieši Pēterim. Ar to viņš atbildot pateica: “Tu esi tas, no kura atkarīgs ir arī tas, kas esmu es un kas būšu, jo tikai caur tevi varu tikt glābts, lai būtu debesīs, ne ellē.”

Te varam uzdot arī sev šo jautājumu: vai es pret Jēzu izturos tā, ka es parādītu, kas Viņš man ir un ko nozīmē? Līdzīgi kā mēs to varam domāt arī attiecībās ar cilvēkiem. Ja es saku, ka tie ir mani bērni, vai es izturos kā labs tēvs, māte? Ja es saku, ka viņa ir mana sieva, vīrs, viņi ir mani vecāki, vai attiecīgi labi es izturos, parādot to arī caur savu rīcību? Vai dodu pienākošos cieņu, neskatoties uz to, ka ir iespējamas kādas viedokļu atšķirības? Ja es saku, ka tas ir mans vadītājs vai skolotājs, vai mācītājs, vai attiecīgi ņemu vērā viņa aizrādījumus?

Jēzus piedzimšana šajā pasaulē ir arvien vēl liels brīnums man: kādēļ gan Dievam no debesīm vajadzētu nākt uz šo pasauli, kurā ir tik daudz ļaunuma, zinot, ko tas maksās? Atbilde ir: tikai mīlestības dēļ. Kādreiz cilvēki tā spriež: kur doties, uz kādu jauku skaistu vietu aizbraukt atpūsties, bet kur būtu arī tomēr droši un komfortabli? Jēzus darīja pavisam otrādi – Viņš devās tur, kur Viņam bija jāpiedzimst kūtiņā pie lopiņiem, tā nebija tikai idealizētā, uz kartītēm zīmētā Bētlemes ainiņa. Viņš nāca tur, kur bija daudz sāpju, asaru, nodevības un nāves draudu jau no pašām pirmajām dzīves dienām.

Lūk, tāds ir mans Pestītājs, tāds ir mans Jēzus Kristus, kurš piedzima toreiz Bētlemē, cilvēka miesā! Tāds ir man dotais brīnums, ka Viņš ir nācis manā grēcīgajā sirdī, lai paliktu tur uz visiem laikiem un sagaidītu mani debesīs. Un šo brīnuma atspīdumu ieraugu tajās mirdzošajās ļaužu acīs, kuri saprot: Jēzus ir kas vairāk nekā tikai vēsture! To es ieraugu tajos draudzes kalpotājos, kas bez materiālas atlīdzības nāk un kopj dievnamu, to izpušķo, darbojas svētdienas skolā, veic diakonijas darbu, kurina, atved cilvēkus bez atlīdzības uz dievnamu, atbrauc līdzi uz pansionātu, sagatavo dāvanas senioriem un bērniem un vēl citas kalpošanas. Jēzus apustulim Pēterim uz viņa atziņu sacīja: “Laimīgs tu esi.” Laimīgs, ja tu to saproti, ka Viņš ir nācis pie tevis! Ja tu to jūti, piedzīvo, Viņam tici un ar Viņu dzīvo, tad zini, kas ir patiesi Ziemassvētki!

– Ilgvars Matīss, Gulbenes luterāņu draudzes mācītājs