Sudala ezers kā dārgakmens zils
Dus mežu un pļavu ielokā zaļā,
Šeit klusumā veldzējas sirds
Prom no pilsētas burzmas skaļās.
Uz zeltaino lēpju lapām
Koncertus rīko varžu kori,
Bet sienāžu orķestri krastā
Spēlē simfonijas bez notīm.
Safīra zilajā ezera dzelmē
Šaudās smaragda līdaciņas,
Un zem dzidro ūdeņu velvēm
Viz sudraba raudas ar rubīna actiņām.
Tumšās pakrastes ēnā guļ vēzis
Kā melnais bruņinieks spīdīgās bruņās
Un, savas varenās spīles ieplētis,
Uzglūn zivtiņām, slēpjoties dūņās.
Meža pīļu tēvs cepurē zaļā
Uzcirties ar apkaklīti baltu
Sauc pīļu māti balsī skaļā
Un pat viļņos tur muguru staltu.
Niedru strazdi vij meldrājos ligzdas,
Lakstīgala dzied romances ievu pazarēs;
Kā smaragdi zaļas, kā safīri zilas
Pelēkos odus medī brīnumdaiļās spāres.
Daudz brīnišķu dārgumu glabā šis ezers,
Un viesmīlīgi ciemiņus gaida šis krasts,
Tādēļ lūdzu tevi, draugs, to saudzēt,
Jo par dzimto zemi atbildīgs ir katrs pats!
- Nauris Gekišs (2023-08-28)