Vai dzirdi, kā vilciena duna
Cauri paaudzēm uzrunā mūs?
Tur no Mūžības dzīlēm runā
Paaudzes, kurām tika salauzts mūžs…
Tik daudz dzīvību, mūžu bez vainas
Tika samalti kā ziedi trausli…
Bet neviens milzis, kurš vārdus maina,
Nekad vairs mūs nesalauzīs!
Mūsu paaudzei uzdevums – nepieļaut
Vairs tādus upurus mūsu zemē,
Lai Dzīvība, kas ir tik trausla,
Ir augstākais svētums, ko godinām mēs!
Lai nevienam, kurš Dzīvības ienaidnieks,
Mūsu zemē vairs nebūtu vietas,
Lai tāds neuzdrīkstas pret Latviju ķetnas sniegt –
To prasa izvesto asaras, svešumā lietās.
To prasa asiņu jūra, kas lieta
Gan mūsu, gan svešajā zemē,
Par to atgādina šī vieta,
Sāpes, kuras laiks nespējīgs remdēt…
– Nauris Gekišs (2023-03-25)
